Liāna Langa: Kā pacelties? 10
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Gandrīz nemanāmi – kovida apsēstā laika naratīvu vienveidībā un nebeidzamas atkārtošanās ritmā – pienākusi vēl viena gadumija.
Gaismas aiz loga pavisam drīz būs vairāk, latvieši jau vilkuši un nodedzinājuši savus smagos bluķus, ziema priecējusi ar sniegu un tracinājusi ar Rīgas netīrītajām ielām. Soctīkli arī šogad, iespējams, vēl lielākā pakāpē bijuši nospriegoti un toksiski, šķeļot cilvēkus un grupas, arī kādreizējos domubiedrus un pat draugus un radiniekus. Domās kaut kā jāceļ sevi tam visam pāri, jo jauns gadskaitlis ar trīs divniekiem un nulli jau neko nemainīs. Kā pacelties? Reizēm domāju, cik ļoti pietrūkst vienkāršu, cilvēcīgu sarunu kaut vai kāda salona formātā, kurā inteliģenti satiktos atšķirīgu ideoloģisku un pārliecību dažādu paaudžu cilvēki, lai savus uzskatus izsvērtu argumentos un saskarsmē. Sarunām klātienē ir pavisam cits efekts nekā soctīklu komentāros un tvītos, kuros katrs pārsvarā cementē savu skatījumu uz lietām un mijiedarbe ar otru cilvēku nenotiek, pavairojot atsvešinātību.
Kamēr šāda salona nav, atliek patverties pārdomās un emocijās, ko izraisa filozofija un kultūra. Daži notikumi kultūrā gada nogalē pievērsa manu uzmanību un pacilāja garu.
Viens no tiem – Liepājas teātra izrāde “Precības” Sergeja Zemļanska režijā, ko bija iespējams noskatīties LTV raidījumā “Teātris. Zip.”. Katra šīs fenomenālās kustību izrādes sekunde ielīksmoja ar ieceres un izpildījuma virtuozitāti, pārliecinot – īsta māksla tomēr drīzāk ir rets brīnums. Pieļauju, ka Liepājas teātra trupa ar šo izrādi varētu iekarot visu pasauli.
Līdz ar gaidīto apgādā “Neputns” iznākušo Ingmāras Balodes atdzejotā Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša (1911–2004) dzejas izlasi, par ko ir milzīgs prieks, gada nogale priecēja ar vēl vienas grāmatas iznākšanu jaunā izdevniecībā “Kodoka” – angļu filozofa Rodžera Skrūtona (1944–2020) vēlīno darbu “Kā būt konservatīvam”. Kā šajā pandēmijas laikā pacelties? Var mēģināt to darīt, iedziļinoties Rodžera Skrūtona idejās par mūsu trauslo un sarežģīto pasauli, kā tajā saglabāt sevi un cilvēcību, nezaudējot pamata vērtības arī sociālu sadursmju, pārmaiņu un grūtību laikā.
Konservatīvisms Rodžeram Skrūtonam ir kultūras aizstāvības princips. Viena no ievērojamā filozofa un rakstnieka darbu centrālajām tēmām ir mīlestība pret mājām un ainavu. “Mēs stāstām sev mierinošus stāstus par pagājušo laiku nevainību un lolojam vēlmi ieritināties pagātnē – tikai pielabotā pagātnē, no kuras drūmās daļas ir rūpīgi izgrieztas. Bet tad, kad pamostamies, mēs sērojam par sapņa zaudēšanu. Šai tieksmei mums nevajadzētu pilnībā pretoties. Mums, tieši pretēji, vajadzētu atzīt zaudējumus, lai tos labāk panestu,” rakstījis Rodžers Skrūtons.
Pēc viņa ieskatiem, modernais konservatīvisms lielā mērā ir pieķeršanās filozofija, jo “mēs esam pieķērušies lietām, kuras mīlam, ar mērķi aizsargāt tās pret sabrukšanu”.
Mums katram noteikti ir un būs lietas, kuras vēlēsimies nosargāt arī nākamajā gadā un turpmāk. Laimīgu, dziļām, rimtām domām un skaistiem kultūras notikumiem bagātu Jauno gadu, kurš mūs cels!
