“Kā pa miglu!” Privātie mežu īpašnieki patlaban neesot orientēti uz koksnes ieguvi 0
Privātie mežu īpašnieki patlaban nav orientēti uz koksnes ieguvi, ņemot vērā koksnes cenu kritumu un neskaidrību par tām nākotnē, konferencē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas” pauda Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.
Muižnieks atgādināja, ka šogad ir kritušās koksnes cenas, kamdēļ patlaban privātie mežu īpašnieki nav orientēti uz koksnes ieguvi.
Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, komentējot situāciju meža nozarē kopumā Covid-19 kontekstā, atzina, ka tajā valda liela nenoteiktība par turpmāko.
“Esat kādreiz braucis tādā miglā, ka redzat 30 metrus uz priekšu? Tā apmēram šobrīd [nozarē] ir. Mēs redzam, ka gluži 30 metrus uz priekšu baļķis vai alnis uz ceļa nestāv, bet mēs nezinām, kas būs pēc 35.metra,” sacīja Klauss.
Pēc viņa sacītā, pašreizējā situācija Covid-19 un citu apstākļu dēļ ir sarežģīta, taču uzņēmumi nav dziļā krīzē vai bankrota priekšā. Drīzāk pastāv liels sasprindzinājums.
Pasākumā tika spriestas arī par privāto īpašumu aprobežošanu dabas vērtību saglabāšanas nolūkā un par kompensācijām meža īpašniekiem šajā kontekstā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola sacīja, ka meža īpašniekiem privāto īpašumu aprobežošanu biotopu aizsargāšanas nolūkā ir jākompensē, taču valstij tāda apmēra resursu nav. Iespējams, šim nolūkam jāmeklē resursi, piemēram, no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai apdrošināšanas. Jārod mehānismus, kā mežu īpašniekus un citu zemju īpašniekus mudināt saglabāt dabas vērtības.
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa sacīja teica, ka nozares ieskatā saimnieciskās darbības ierobežojumiem jābūt samērīgiem un jāveic koku sugu izvērtējums.
Viņš uzskata, ka nozarei īpašumu aprobežošanas rezultātā kompensācijās būtu jāizmaksā apmēram 200 miljonu eiro, kas ir milzīga summa un valsts budžetā šim mērķiem tādas nav.
Viņš rosināja rast iespējas kādā veidā kompensēt īpašumu aprobežošanu no ES fondiem un rast iespējas mežu īpašniekiem arī saimniekot. Ir arī citi risinājumi, taču skaidrība šajā jautājumā jārod, uzsvēra organizācijas pārstāvis.
Muižnieks piekrita, ka ir jātiek skaidrībā, cik lielas aizsargājamās platības Latvijā ir plānots veidot un kā sabiedrības ekonomiskās intereses sabalansēt ar nepieciešamo sugu biotopu saglabāšanu. Viņš arī teica, ka saimnieciskās darbības aprobežojumi ir jāmonitorē un aprobežojumi ir jāatceļ, ja attiecīgajā vietā aizsargājamās dabas vērtības pēc laika vairs nav sastopamas.
Jau vēstīts, ka šodien notiek izdevuma “Dienas Bizness” kopā ar LOSP, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “VAKS” un Attīstības finanšu institūciju “Altum”, kā arī nozares ekspertiem rīkotā tiešsaistes konference “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.
Konferences mērķis ir runāt par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares attīstību ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta plānošanas periodā pēc 2020.gada.
