Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” rekorddaudz pieteikumu. Šoreiz nekas nebūs kā parasti 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau rīt notiks Mūzikas ierakstu gada balvas ”Zelta mikrofons” ceturtdaļgadsimta jubilejas ceremonija, kurā tiks noskaidrotas 2020. gada spilgtākās dziesmas, albumi, mūziķi un grupas. Pirmoreiz balvas vēsturē tā noritēs pandēmijas zīmē, kas ietekmē gan saturu, gan formu.
Pagājušajā gadā koncertdzīves ierobežojumi lika iegrimt studijās līdz šim nebijušam mūziķu skaitam – iznākumā žūrija vaiga sviedros vērtēja rekorddaudz – 561 – pieteikumu balvai. Pandēmijas ierobežojumu dēļ laureāti zelta mikrofonus saņems bez skatītāju tiešas klātbūtnes, un šā brīža aktuālos māksliniekus redzēsim tikai televīzijā (otrdien, 16. martā, plkst. 21.10 TV3).
Balva par mūža ieguldījumu tiks piešķirta bērnu vokālajai studijai ”Knīpas un knauķi”.
Drošība pirmajā vietā
“Ne tik daudz ceremonija, kā televīzijas raidījums,” “Zelta mikrofona 2021” aprises skaidro balvas dibinātāja un organizētāja, Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.
Februārī cita mūzikas gada balva, “Muzikālā banka”, raisīja neizpratni sabiedrībā par mūziķu pulcēšanos, bet “Zelta mikrofona” rīkotāji sola, ka epidemioloģiskajai drošībai pievērsīs pastiprinātu uzmanību.
“Mums ir drošības protokols ar stingrām norādēm. Mākslinieku ierašanās un došanās prom ir sakārtota pakāpeniski, līdz ar to viņi zālē uzturas atsevišķos laika posmos. Neesam nekādi pašnāvnieki, darām visu, lai pasargātu mūsu mūziķus. Pirms raidījuma notiek masveida testēšana, visi būs pārbaudīti,” teic E. Mīlgrāve.
Viņa piebilst: “Nekas nevar būt kā parasti. Šoreiz visu redzēsim reālā laikā, nebūs variantu neko mainīt – kā olimpiskajās spēlēs, viens pret vienu. Varbūt tas radīs dzīvās klātbūtnes sajūtu.”
Arī 25. jubilejas reizē “Zelta mikrofona” ceremonija saglabās ierasto formātu (taisnības labad jāatzīmē, ka ar šādu nosaukumu balva pastāv kopš 2014. gada). Mūzikas ierakstu gada balva, kā ierasts, ir platforma jauno singlu parādei, te pirmoreiz izskan ne viens vien nākamā gada lauru plūcējs, un arī šoreiz gaidāmi vairāki pirmatskaņojumi.
Tāpat būs vērojama arī vairāku nominantu uzstāšanās. Uz skatuves redzēsim gan debijas kategorijā nominēto, gados ļoti jauno dziedātāju Loretu Reidi, gan par supergrupu dēvētos dauzoņreperus “Singapūras satīns”, gan citus pazīstamus, vairāk vai mazāk mīlētus māksliniekus.
“Tā kā šis ir jubilejas pasākums, būs arī retrospekcijas, arī balvu pasniedzēji šogad būs saistīti ar “Zelta mikrofona” vēsturi – būs interesanti,” sola Elita Mīlgrāve.
Pēdējos gados burvīgs jaunatklājums balvas ceremonijmeistara amatā bija “Radio SWH” balss Kaspars Breidaks (ceru arī šogad sagaidīt kādu dziedājumu!) tandēmā ar raidījumu moderatoru Mārtiņu Dauguli.
Dons vai meitenes?
Līdzās gada dziesmas piecniekam plašākam klausītāju lokam vispazīstamākais, saprotams, ir piecu sāncenšu pulciņš populārās mūzikas albuma kategorijā.
Lai piedod jaunais mūziķis Kriss Noa, kurš izdevis visnotaļ labskanīgu, taču vietējā kontekstā ne tik spilgtu albumu angļu valodā, tomēr lielākā cīņa, visticamāk, izvērtīsies starp popmūzikas smagsvaru Donu un visai spilgtām mūsu populārās mūzikas līderēm – sevi jau labi pierādījušajām Aiju Andrejevu, grupas “Triānas parks” spilgto solisti Agnesi Rakovsku un itin cītīgo populārās mūzikas iekarotāju Martu Grigali jeb vienkārši Martu.
To, vai uzvarēs stabilas, bet šogad, iespējams, mazliet garlaicīgākās vērtības vai tomēr šogad itin jaudīgais sievišķais motīvs, izšķirs žūrijas balsojums, tomēr šoreiz pārsvars mūsu populārās mūzikas dāmu pusē izskatās pārliecinošs.
Tikmēr sīvākā konkurence šogad bijusi labākās dziesmas kategorijā, tai bija pieteikts līdz šim nebijis dziesmu skaits (186) – likumsakarīgas sekas pandēmijas mājsēdē pavadītam gadam, kurā mūziķiem nekas cits neatlika kā, citējot kultūras ministru, radīt, nevis rādīt.
Lieki teikt, ka aiz labāko piecnieka šogad palika ievērojams skaits patiešām labu dziesmu, bet, žūrijas locekļiem kožot pirkstos, starp piecām labākajām ir tās, kas tur ir: visuresošais hiphops jeb Ozols & Zebrene ar “Antidepresantiem”, jaunā popdīva Patrisha un viņas “Daudz par daudz”, spēcīgo mūsu popmūzikas dāmu – Aijas Andrejevas, Agneses Rakovskas un Kristīnes Pāžes – apvienība un dziesma “Laime šī”, kā arī, manuprāt, šā pandēmijas gada trāpīgākā popdziesma no allaž asprātīgās grupas “Rīgas modes”, kas, jādomā, arī uzvarēs.
Izbrīnu gan rada grupas “Carnival Youth” ieskaņotās dziesmas “Dzeguzes balss” atrašanās starp nominantiem, kas, lai arī visai izdevusies, tomēr ir un paliek Imanta Kalniņa dziesmas versija.
Jāatzīst, ka tā paša iemesla dēļ tikpat lielu mulsumu raisīja šīs grupas citas “kaverversijas” (“Vasara bez internetiem”) atrašanās “Muzikālās bankas” topā, dziesmas oriģinālu dziedot Krievijas grupai “Mumij Troll”.
Katrā ziņā Imka var lepoties, ka viņa 80. jubilejas gadā, kurā komponists saņem Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, balvas žūrija nav varējusi pretoties “Dzeguzes balss” valdzinājumam arī vairāk nekā 40 gadus pēc dziesmas pirmās izdošanas.
Smagās mūzikas renesanse un dizaina balva
Lielais pieteikumu skaits šogad veicinājis arī vairākus kategoriju jaunumus. Šogad, pārskatot albumu stilistisko piederību, izveidotas jaunas kategorijas “Indie mūzikas albums” un “Alternatīvās vai eksperimentālās mūzikas albums”.
Pirmo reizi Mūzikas ierakstu gada balvas vēsturē ir izveidota atsevišķa kategorija, kurā tiek izvērtēts pavisam smagais roka atzars – metālmūzikas albumi.
Līdzšinējos gados šis žanrs apvienots ar rokmūzikas ierakstiem, taču lielā pieteikumu skaita dēļ šogad šī kategorija sadalīta divās atsevišķās nominācijās. Interesanti, jo smagās mūzikas renesanse laikā, kad arvien intensīvāk masu, īpaši jauniešu, gaumi nosaka “konstruētā” jeb producentu radītā popmūzika (“Facebook” ievērots Ainara Mielava termins), ir negaidīta, bet, iespējams, loģiska pretreakcija tā dēvētajai galvenajai straumei.
Nav izslēgts, ka pandēmija arī atvērusi drūmāku noskaņu iedvesmas lādīti. Joka pēc jāatzīmē, ka Latvijā šobrīd nav dzirdēts par spilgtām un līksmām mažormetāla grupām, pozitīvisms palicis popmūzikai.
Jāatzīst, ka tieši metālmūzikas kategorija, kopumā salīdzinot ar roku, piedāvājusi kvalitatīvāk nostrādātus, konceptuāli pārdomātus un, galu galā, kvalitatīvi ieskaņotus albumus un skaņdarbus, piemēram, oriģinālā “Tesa” ideja ieskaņot Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, tava zeme deg” tēmās balstītu skaņdarbu vai arī pasaules līmeņa nāves metāla grupai “Frailty” beidzot dziedot saturīgus tekstus latviešu valodā.
Atliek gaidīt nākamo gadu, kad varbūt sava nominācija būs arī pankiem.
Iepriekšējos divos gados tika aizsākta tradīcija izcelt albumus, kas pievērsuši uzmanību, pateicoties vizuālajam noformējumam, taču šogad izveidota jauna kategorija “Labākais albuma dizains”.
Tās izvirzīšana apliecina faktu, ka albuma izskats arī digitālās straumēšanas laikmetā, kad disku un vinila plašu vāciņus un “grāmatiņas” aizstāj straumēšanas servisu digitālais dizains, joprojām var tikt uzskatīts par atsevišķu mākslas darbu. Šādu pieeju, ka albuma izskats nav tikai piedeva mūzikai, apliecina arī fakts, ka albumu dizainu atšķirībā no citām kategorijām vērtēja nevis “Zelta mikrofona” žūrija 44 dalībnieku sastāvā, bet atsevišķa ekspertu grupa.
Hiphops turpina uzvaras gājienu
Par pankiem runājot, viņu atgriešanās nez vai gaidāma tik drīz, kaut vai tik ilgi, kamēr viņu dumpinieku garu mūsdienās uzturēs hiphops, žanrs, kas vismaz desmit gadus ir stabils līderis ne tikai pasaulē, bet arī pie mums.
Joprojām tam ir visas progresīvas mūzikas iezīmes – to klausās teju ikviens sevi cienošs tīnis no Apes līdz Purvciemam, bet vecākā paaudze sašutumā žēlojas par to, kur mūsdienu dziesmām palikusi melodija, savukārt popmūzikā no repa uz ilgāku palikšanu ieceļojuši “bīti”, “cilpas” un “grūvi”, un beigās tu vairs īsti netiec gudrs, kurš te pops un kurš te reps.
Tieši šī kategorija, kaut tajā iesniegts salīdzinoši mazāks skaits albumu nekā vairākumā citu, izauklējusi šā gada, iespējams, labāko mūzikas albumu, ko atzīmējis ne viens vien mūzikas kritiķis un eksperts, runa, protams, ir par spēcīgo intelektuālā repa pārstāvi ansi jeb Ansi Kolmani un viņa albumu “Liela māksla”.
Uz pēdām Ansim min rūdītais repa meistars Ozols un viņa “Yauda”, taču jādomā, šajā kategorijā prognozes ir diezgan paredzamas, taču, kas zina, pārsteigums nav izslēgts, uzvarētāju uzzināsim tikai otrdien.
Jaunie arvien jaunāki
“Zelta mikrofonam” ir būtiska loma jaunu, perspektīvu mākslinieku identificēšanā. Vismaz pēdējo gadu debitantu kategorijas uzvarētāji sazīmēti visai trāpīgi, vairāki no viņiem pēc uzvaras spējuši arī turpmāk lauzt savu ceļu (vismaz vietējās) mūzikas industrijas džungļos.
To pierādīja aizvadītā gada labākā debitante, dziedātāja Patrisha, kurai nu kabatā gan “Universal” līgums, gan mērķtiecīgi augoša popularitāte kopumā, dziesma pēc dziesmas, tāpat 2018. gada labākā debitante, repere Viņa, kas šobrīd iekarojusi visai stabilu vietu vietējā mūzikas apritē. Arī 2017. gada debijas kategorijas uzvarētājs Justs aizcīnījās līdz uzvarai vietējā Eirovīzijā.
Šobrīd, kad talanti pasaules mūzikas industrijā kļūst arvien gados jaunāki, arī “Zelta mikrofona” debitantu kategorija izskatās pavisam jauneklīga, kā tam arī būtu jābūt, kaut iesnieguši savus veikumus dažādās jaunās formācijās bija ne viens vien mūzikas lauciņā pieredzējis dalībnieks.
Pirmo albumu izdevusi gan poproka grupa “Audiokvartāls”, gan indīroka jauniešu grupa “audrú”, pamanīta arī dziedātāja Evija Smagare.
Tomēr sīvākā konkurence piecniekā, jādomā, šogad izvērsīsies starp gados pavisam jauno, bet gana spilgto dziedātāju Loretu Reidi un sava ceļa lauzēju, latgaļu mēlē braši repojošo meitēnu, vārdā ŪGA, kura šogad itin jaudīgi vicina muzikālās dūres arī hiphopa kategorijā starp žanra smagsvariem.
Balvas “Zelta mikrofons” prognoze
* Gada dziesma – ”Dejot vienatnē”, ”Rīgas modes”.
* Gada albums – ”Liela māksla”, ansis.
* Gada popmūzikas albums “Es iešu tālāk”, Aija Andrejeva.
* Tautas vai pasaules mūzikas albums – “Dziesmas no Aulejas”, “Tautumeitas”.
* Gada debija – “LG ir HH”, ŪGA.
