Kā oktobrī tikt galā ar augu slimībām un kaitēkļiem 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ziemāju labību sējumi
Laikā, kad vajadzēja pabeigt vasarāju kulšanu un nesteidzīgi uzsākt ziemāju sēju, lauksaimnieki varēja vien skatīties pa logu uz pelēkajām debesīm un pārplūdušajiem laukiem. Iespējams, dažos novados plānotās ziemāju platības tā arī neapsēs, jo tehnika pa laukiem nespēj pārvietoties.
Septembra nogalē varēja vērot pavisam maz skaisti sazaļojušu ziemāju sējumu. Līdzīgi gan bija arī divos iepriekšējos rudeņos, kad liela daļa ziemāju graudaugu attīstības notika oktobrī. Siltās, saulainās dienās turpinās lidot melnās stiebrmušas. To kāpuri cerot sākušos graudaugus izvēlēsies par ziemas mājvietu, tāpēc līdz salam dūšīgi barosies. No kāpuru darbības kāds no auga dzinumiem dzeltē un iet bojā. Bojāto dzinumu var viegli izraut, tā lejasdaļā redzama grauzuma vieta un atrodams arī pats kāpurs. Kaitēklis samazina produktīvo stiebru skaitu, bet auga saknes nebojā. Jo garāks un siltāks rudens, jo ilgāku laiku kāpuri barojas un vairāk dzinumu sabojā, bet radītos bojājumus nevar saukt par ekonomiski nozīmīgiem.
Otrs kaitēklis, kas rada līdzīgus dzeltējošus augus, ir sprakšķa kāpuri jeb drātstārpi. Tie, atrodoties augsnē, darbību izvērš ziemāju graudaugu attīstības sākumā. Bojājums atpazīstams kā pavisam nodzeltējis augs, kas viegli izraujams no zemes.
Graudaugu slimībām septembrī vēl nebija izaugusi barības bāze. Laukos, kur sējums bija paspējis izaugt līdz vienas lapas attīstībai (AS 11), slimību pazīmes netika konstatētas. Oktobrī, augiem turpinot attīstīties, uz ziemāju graudaugiem, sevišķi laukos, kas apsēti ar nekodinātu sēklu, iespējama sēņu slimību attīstība. Katru gadu Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, apsekojot sējumus, konstatē graudaugu miltrasu, kviešu lapu pelēkplankumainību, stiebrzāļu gredzenplankumainību un brūno rūsu, arī miežu lapu tīklplankumainību, ja apsekots ziemas miežu sējums. Gandrīz nevienā gadījumā rudens infekcijas tieši nav apdraudējušas augu pārziemošanu, tomēr mūsu ziemas savdabīgos laikapstākļus, ja vien neveidosies galēji ekstrēmas situācijas, labāk pārdzīvos veselīgi sējumi.
Ziemas rapšu sējumi
Kaitēkļu klāsts rudens periodā ziemas rapšu laukos ir diezgan plašs, bet kopumā bojājumi ir maznozīmīgi. Spradžiem oktobrī rapši jau liekas pārauguši, arī laiks kļuvis pārāk vēss, lai turpinātu aktīvi baroties. Ja iestāsies lietus periods, lauka malās augus turpinās apdraudēt gliemeži, bieži malējo rindu lapas kārtīgi nograužot. Arī krustziežu zāģlapseņu, balteņu, pūcīšu un cekulkožu kāpuri oktobrī vēl barosies ar rapšu lapām, bet atkarībā no laika apstākļiem vai nu paspēs iekūņoties ziemošanai, vai arī, temperatūrai strauji pazeminoties, nosals.
Bīstamāka un daudzos iepriekšējos rudeņos arī izplatītāka ir krustziežu sausplankumainība. Oktobra sākumā slimību izraisītie plankumi uz rapšu lapām izskatās nosacīti vienādi – nav saskatāmas sausajai fomozajai puvei raksturīgās melnās piknīdas. Plankumiem palielinoties, melnās piknīdas kļūst diezgan viegli redzamas – tās norāda, ka plankums pieder sausajai fomozajai puvei. Iepriekšējos rudeņos atsevišķos sējumos uz rapšu lapām bija vērojamas krustziežu īstās miltrasas pazīmes. Uz rapšu lapu virspuses attīstās balta apsarme, kas līdzīga spēcīgai rīta salnai, tikai tā nepazūd, uzspīdot oktobra saulītei. Ja oktobrī sāksies nebeidzamas lietavas un septembra beigu daļā nedaudz apžuvušie lauki atkal stipri izmirks, dažviet uz rapšu lapām parādās barības vielu trūkuma pazīmes. Lapas krāsosies violetā tonī, jo pārliekā mitruma dēļ augi nespēs izmantot mēslojumu. Laukos, kur nepietiek barības vielu, violetās lapas vērojamas arī labos laikapstākļos, un tas nav saistīts ar slimību vai kaitēkļu darbību.
Kartupeļu lauki
Vēl vasaras izskaņā laukos solījās būt laba kartupeļu raža. Vairākumā novadu kartupeļu stādījumos augšanas periodā pietika mitruma bumbuļu attīstībai, lakstu puves izplatība bija normas robežās, nesagādājot nekādus īpašos pārsteigumus. Ja slimības bija laikus un pareizi ierobežotas, kartupeļi pacietīgi gaidīja ražas vācamo laiku. Septembra pārmērīgais nokrišņu daudzums daudzos stādījumos kvalitatīvu kartupeļu ieguvei pārvilka ūdeņainu svītru.
Protams, arī šogad daļa bumbuļu ar lakstu puvi ir inficēti jau novākšanas laikā un arī šogad tas atkarīgs no slimības ierobežošanas pasākumu veikšanas regularitātes un kvalitātes stādījumā, kā arī no novāktās šķirnes izturības pakāpes pret infekciju. Tikai šogad infekcijas izplatību uz bumbuļiem paātrināja pārliekais mitrums, bet kartupeļu smakšanu, līdz ar to arī pūšanu – sablīvētā un pārmitrā augsne. Ja stādījums mirkst ūdenī, tad ir vienalga, kādas slimības mēģināts ierobežot un kāda šķirne iestādīta. Oktobrī laukos, kur to būs jēga darīt, turpināsies kartupeļu vākšana, pēc tam bumbuļu šķirošana. Šķirojot rūpīgi jāatlasa bumbuļi ar kaut niecīgākām kartupeļu lakstu puves vai kādas citas puves infekcijas pazīmēm, jo uzglabājot slimība turpinās attīstīties.
Novāktos kartupeļus apdraud ne tikai lakstu puve. Kādu ražas daļu mēdz sabojāt arī parastais kraupis. Ja bojājumi pārklāj lielu daļu no kartupeļa mizas, bumbuļiem ir zema tirgus vērtība un kraupja brūces, kas neaprētojas, ir ieejas vārti dažādām puvēm. Melnais kraupis no uzglabāšanas viedokļa ir nekaitīgāks, bet tāpat kā parastais kraupis pazemina tirgus preces izskatu. Nav ieteicams ar melno kraupi stipri klātus bumbuļus atstāt kā stādāmo materiālu nākamajam gadam. Patērētājiem kaitīga nav neviena no kraupja formām.
Ja kartupeļu laukā vasarā bijis daudz sprakšķu kāpuru, tad, ražu novācot, atklāsies to darbības sekas. Vienā bumbulī var būt atrodams ne viens vien alojums, kurā nereti vēl ieraugāms arī pats saimnieks – dzeltenīgs kāpurs. Daļa kāpuru kopā ar ražu pārceļas uz glabātavām un, turpinot tur baroties, rada vietu, pa kuru bumbulī var iekļūt puvi ierosinošās sēnes. No uzglabāšanas viedokļa labāki ir maijvaboļu un pūcīšu kāpuru, kartupeļu lapgraužu vaboļu bojājumi, jo izgrauztās vietas parasti aprētojas.
Visdrošākais vākums uzglabāšanai un realizācijai, protams, ir bumbuļi bez kaitēkļu un slimību darbības pazīmēm.
Lauka dārzeņi
Oktobrī turpinās arī plūdus pārcietušo lauka dārzeņu novākšana. Kāpostu audzētājiem jāatšķiro puvju bojātās galviņas. Bojāto virsējo lapu noņemšana daudz nelīdzēs, jo bojāšanās turpināsies vēlāk, sabojājot arī pārējos uzglabāšanai izvēlētos kāpostus. Ja uz galviņām atrodami baltās puves melnie sklerociji vai uz saknēm krustziežu sakņu augoņu pazīmes, tad saimniekam jāpārdomā platību izvēle nākamajai sezonai. Abu slimību ierosinātāji augsnē spēj iedzīvoties uz daudziem turpmākajiem gadiem, un, stādot kāpostus atkārtoti, paaugstināsies augu saslimšanas risks. Lai noskaidrotu sakņu augoņu izplatību laukā, pēc ražas novākšanas ieteicams izlases veidā izraut un apskatīt kāpostaugu un arī krustziežu nezāļu saknes. Pietiekama mitruma apstākļos kāpostgalvas spēj attīstīties arī kopā ar sakņu augoņu minimālām izpausmēm, bet slimībai labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ sakņu augoņi ražas iznākumu var iespaidot arī krietni negatīvāk. Domājot par inficēto platību izmantošanu nākamajos gados, jāatceras, ka krustziežu sakņu augoņus ierosinošās snaudsporas augsnē var snaust ļoti ilgi – vairāk nekā 12 gadus, bet aktivizējoties spēj inficēt krustziežu dzimtas dārzeņus, rapšus un arī krustziežu dzimtas nezāles. Arī baltā puve spēj inficēt plašu dārzeņu klāstu – gurķus, kabačus, pupiņas, zirņus, burkānus, sīpolus, arī rapšus un nezāles.
Turpināsies vēlāk sēto galda biešu novākšana. Ja saknes paredzētas uzglabāšanai, tad lielāka uzmanība jāpievērš parastā kraupja un serdes puves izplatībai uz saknēm – inficētās ātrāk var sākt bojāties. Tas pats sakāms par grauzēju bojātām saknēm.
Oktobrī pienācis arī burkānu novākšanas laiks. Platībās, kur šo darbu veic bez kombaina palīdzības, jāievēro, ka kaudzes nevajadzētu nosegt ar slimību inficētiem burkānu lakstiem. Slimību ierosinātāji pavisam nemanāmi nokļūst uz saknēm un, noliktavās attīstoties, sabojās ražu. Ja burkānam, to izraujot no zemes, pielipis izteikti vairāk augsnes nekā pārējiem, tad, visticamāk, tas inficēts ar violeto sakņu puvi. Bojātiem burkāniem nevajadzētu nonākt glabātavā, jo tur tie sabojās pārējos, bet audzētājam jāizvērtē sējumu izvietojums turpmāk. Ja iespējams, no uzglabāšanai paredzētās sakņu ražas jāatšķiro burkānu mušas kāpuru bojātie burkāni. Ja kāpuru invadētie burkāni nokļūst noliktavā, tad, kaitēklim turpinot baroties, saknes kļūst rūgtas un sapūst.
Oktobrī jāturpina īpaši uzmanīt sīpolu veselību, jo sīpolu novākšanai šogad nebija darbam piemērotākie laikapstākļi. Sīpolu kakla puve attīstās palēnām – sākumā kā tikai nedaudz iegrimuši audi, kas vēlāk pārvēršas realizācijai nederīgā produktā. Slimība straujāk attīstīsies mitrās, slikti vēdināmās noliktavās.
Pēc siltumnīcu ražas novākšanas vajadzētu atrast laiku arī to iztīrīšanai no augu atliekām. Uz noražojušo tomātu stādiem un nobirušajiem augļiem saglabājas gan sausplankumainību, gan dažādu puvju un pelējumu ierosinātāji.
Augļu dārzi
No slimību izplatības viedokļa oktobrī vajadzētu vēl daudz čaklu roku, lai no dārza izvāktu visus puvušos augļus. Tā iespējams ierobežot parastās augļu puves izplatību, jo šobrīd gan bumbieru, gan ābeļu vainagos redzami bojāti augļi. Daļa nobirs apdobēs, daļa mumificēsies un paliks augļu koku vainagos līdz nākamajam pavasarim un pat ilgāk. Mumificējušies augļi ziemas rūdījumā kļūst cieti, tie stingri turas pie zariem un nākamajā veģetācijas periodā darbojas kā primārais parastās augļu puves infekcijas avots.
Augļu parastā puve diezgan bieži sabojā arī daļu plūmju ražas. Arī plūmes mumificējas un, paliekot kokos, nākamgad turpina izplatīt infekciju. Pēdējos gados, sevišķi skābo ķiršu stādījumos, plaši izplatīta ir ķiršu lapbire. Nereti jau jūlija pirmajā pusē vērojamas dzeltenzaļās ķiršu lapas ar slimības pazīmēm. Lapām nobirstot, lapbires ierosinātāji nekur nepazūd, bet šobrīd grasās pārziemot turpat apdobēs. Ja lapas savāks vai iestrādās augsnē, slimība nākamajā vasarā mazāk traucēs kociņu attīstībai, līdz ar to ķiršu kokiem būs labāka ziemotspēja.
Daļa augļu dārzu kaitēkļu oktobrī turpat zem kokiem iekūņojušies augsnē un gaida pavasari. Ar apdobju rušināšanu rudenī ārējo apstākļu nelabvēlīgai iedarbībai tiek pakļautas ķiršu mušu, zāģlapseņu un tinēju ziemojošās stadijas. Aveņu stādījumos vēlams izgriezt un iznīcināt dzinumus ar pangām – tajās vēl uzturas aveņu dzinumu pangodiņa kāpuri, kas, iestājoties vēsākam laikam, dodas ziemot pie stumbra pamata. Upeņu un ērkšķogu stādījumos oktobrī vēl var atpazīt ērkšķogu Amerikas miltrasas bojātos dzinumus – tie bieži vien nesteidzas nomest inficētās lapas, bet jauno dzinumu galotnes ir iekaltušas. Bojātos dzinumus ieteicams izgriezt, jo miltrasas ierosinātājiem rudens lieti un ziemas sals nekaitē – no tiem nākamajā gadā notiks ļoti savlaicīga infekcijas parādīšanās.
Pēc lapu nobiršanas ogulājiem ieteicams varu saturoša fungicīda smidzinājums. Ar tādu pašu fungicīdu smidzinot ābeles un bumbieres, augļu koki rudenī tiks pasargāti no augļu koku stumbra un zaru vēža izplatības.
Oktobrī turpināsies lauku novērojumi, un augiem kaitīgo organismu jomā redzētais, kā ierasts, būs aplūkojams VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
