Zāles pret visu 0
“Mūsdienās vērojama tendence, it īpaši jauniešu vidū, ka visu grib izārstēt ar medikamentiem. Pie ārsta atnāk ar trauksmes un nemiera simptomiem un saka, ka tagad nav laika tikt ar to galā. Ir traucēts miegs, garastāvoklis arī nav īpaši labs, bet ir taču tablete, kas palīdzēs? Tomēr tādas laimes tabletes nav,” apstiprina ārste.
“Panikas lēkmes var būt viens no simptomiem, kas vēsta par nopietnāku psihisku saslimšanu, piemēram, depresiju. Ja pievienojas citi simptomi, protams, bez medikamentozas ārstēšanas iztikt nevar.”
Fiziskās aktivitātes
“Dažkārt pacientiem paralēli iesaku vērsties pie fizioterapeita. Palīdzību meklē jaunieši, kuri agrāk aktīvi sportojuši, bet ikdienā ar to vairs nenodarbojas. Ja organisms nav trenēts, fiziskas slodzes laikā paātrinās sirdsdarbība, kas var sekundāri radīt trauksmi, nemieru un, spriedzei pieaugot, izraisīt panikas lēkmi,” brīdina Marina Veģere. “Trenētu sportistu pulss parasti ir zems. Jo trenētāks organisms, jo grūtāk sasniegt izteikti paātrinātu sirdsdarbību. Līdz ar to retāk piemeklē sirdsklauves un panikas lēkmes. Pastaiga pa māju vai pāris minūšu gājiens līdz darbam nav pietiekama fiziskā slodze. Sirdi varam trenēt ar fizisko slodzi, kas ilgst vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā. Fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās dabiskie endorfīni, kas uzlabo garastāvokli, cilvēks jūtas enerģiskāks. Slodze mazina arī iekšējo saspringumu.”
Dzīvesveida maiņa
“Iesaku pārskatīt savus paradumus, jo dažkārt panikas lēkmes palīdz novērst dzīvesveida pārmaiņas. Ieteicamas arī pastaigas svaigā gaisā, kas ir veselību spēcinošs pasākums,” rekomendē ārste.
“Pacientus mudinu pievērst uzmanību pareizam miega režīmam, ikdienas slodzei un veselīgam uzturam. Ļoti svarīgs ir normāls ķermeņa svars, vispārējais veselības stāvoklis.”
