Foto – Shutterstock

“Panikas lēkmes biežāk novēroju jauniešiem, kas cītīgi mācās vidusskolā, pēc tam uzsāk studijas universitātē, papildus strādā, lai samaksātu par mācībām. Stresu pastiprina konflikti ģimenē, attiecībās, kā arī pasākumi, kas traucē līdzsvarotam miega režīmam, – nakts darbs, ballītes.

Viss šķiet kārtībā, dzīvē veicas – ir darbs, studijas. Tomēr kādā brīdī rodas pārgurums, nespēks. Tobrīd būtu jāļauj sev atpūsties, bet daudzi turpina tādā pašā tempā. Pēc tam sāk prātot – varbūt man ir depresija? Kad jau radušās panikas lēkmes, vairs netiek ar tām galā. Sākas jaunu panikas lēkmju gaidīšana, izvairīšanās no ikdienas pienākumiem. Šajā posmā visbiežāk vēršas pie ģimenes ārstiem un pārbauda savu fizisko veselību,” situācijas raksturo psihiatre.

• panika
• veģetatīvā distonija
• žurnāls 36.6C