Panika naktī 0
“Nereti panikas lēkmes uznāk nakts laikā. Cilvēks pamostas ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprot, kas ar viņu notiek. Šī ir īpaši nepatīkama pieredze, jo bailēm tobrīd nav skaidra pamatojuma. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā vai konfliktsituācija mājās, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem rada saspringumu, un naktī smadzenes pārstrādā dienas laikā iegūto informāciju. Ja ir liela spriedze, tiek aktivizēta veģetatīvā nervu sistēma, paātrinās sirdsdarbība, rodas trauksme – tā, ka jāpamostas ar sirdsklauvēm un izteiktu bailēm.
Katram ir individuāla tolerance pret stresa faktoriem. Pārslodzes gadījumā nervu sistēma kļūst nestabilāka, un jūtīgākiem cilvēkiem tas var veicināt panikas lēkmes.
Atkārtotas lēkmes var rasties, pastiprināti ieklausoties ķermeņa sajūtās, koncentrējoties uz dažādiem simptomiem. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis,” panikas lēkmju apburto loku raksturo psihiatre.
Atsevišķiem pacientiem panikas lēkme ir reizi nedēļā, citiem – pat vairākas reizes dienā. Viņi paši atzīst, ka ikdienā piedzīvo mazās un lielās lēkmes. Par mazām visbiežāk dēvē tās, kad rodas uztraukums, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, sareibst galva, bet trauksmes līmenis nesasniedz nekontrolētu baiļu sajūtu.
Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla, tomēr ir vairāki faktori, kas tās veicina.
