“Nomirt nevar!” Bet liekas, ka var… Kā novērst panikas lēkmi 0
Nomirt nevar!
Veģetatīvajai distonijai raksturīgās panikas lēkmes ir satraucoša pieredze, ko neviens nevēlas piedzīvot atkārtoti. Psihiatre Marina Veģere piedāvā paņēmienus un ieteikumus, kā panikas lēkmi var mazināt vai novērst pavisam. Tomēr, ja lēkmes atkārtojas pārāk bieži, traucē dzīves kvalitātei un sašaurina ikdienas drošības loku, nepieciešams meklēt speciālista palīdzību.
“Panikas lēkmes ir īslaicīgs trauksmes stāvoklis, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Pavadošie simptomi parasti ir izteikta baiļu sajūta ar visiem no tā izrietošajiem veģetatīvās nervu sistēmas aktivizācijas simptomiem – paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu, paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsklauvēm, gaisa trūkumu, sliktu dūšu,” stāsta psihiatre Marina Veģere. “Viena no mokošākajām sajūtām panikas lēkmes brīdī ir doma, ka izdarīs kaut ko neadekvātu, sajuks prātā vai nomirs. Tomēr no tā nomirt nevar, kaut gan lēkmes laikā tam grūti noticēt.
Šāda brīdī cilvēks ļoti koncentrējas uz visām ķermeņa sajūtām. Stress un bailes jau kopš senatnes cilvēkam palīdz mobilizēties, lai saglabātu dzīvību. Reaģējot uz spriedzi, ar dažādu neiromediatoru starpniecību tiek aktivizēta simpātiskā nervu sistēma. Tā kā lielais asinsrites loks sākas no kreisā sirds kambara, asinis plūst ķermeņa kreisajā pusē un atgriežas sirds labajā priekškambarī, tāpēc izteiktāki simptomi vērojami kreisajā pusē. Nereti novēro durstīgas sāpes vai rokas notirpumu vai pat pseidoparalīzi, kas var izpausties kā īslaicīga rokas nejutība.
Panikas lēkmi sajaukt ar kaut ko citu ir gandrīz neiespējami, jo bailes un trauksme ir teju neizturamas. Parasti šīm izjūtām meklē skaidrojumu.
