Būvnieku karteļa lieta: Ko darīt, lai novērstu iepirkumu sadārdzināšanos? 0
Straujais uzrāviens būvnieku karteļa lietā, ko KNAB sadarbībā ar Konkurences padomi (KP) iesāka 3. septembrī, šonedēļ ievirzījies daudz mierīgākā gultnē. Noskaidrojies, ka KNAB sāktais kriminālprocess saistīts ar 2015.–2018. gada pirmās puses lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem.
Karteli pētīs vēl divus gadus
Procesuālās darbības (kratīšanu, nopratināšanu, dokumentu izņemšanu) KNAB un KP veica kopīgi, taču tālāk katra iestāde karteļa lietu izmeklēs pēc sava likuma. KNAB kompetencē paliek uzsāktā kriminālprocesa par amatpersonu korupciju tālākā virzība, savukārt KP pārziņā ir administratīvais process par neatļauto vienošanos pierādīšanu.
Abu valsts dienestu vadītāji paziņojuši, ka izmeklēšana esot pašā sākuma stadijā, turklāt KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzinusi, ka viņas vadītajai iestādei trūkst speciālistu un kapacitātes, lai šobrīd esošās aizdomas par būvnieku karteli pienācīgi izmeklētu un atzinumu sagatavotu ātrāk par diviem gadiem.
Tā nu šobrīd mesta pamatīga aizdomu ēna ne tikai uz lielākajiem nozares uzņēmējiem, bet arī pasūtītājiem.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, būvniecības izmaksas pasūtītājiem svārstījušās ap pusotru, bet 2018. gadā pārsniegušas divus miljardus eiro. Apskatot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapu, var pārliecināties, ka publiskajā sektorā lielākie pasūtītāji ir valsts, pašvaldības vai to uzņēmumi.
Kas uzvar iepirkumos
Izmeklējot iespējamo karteli, likumsargi 3. septembrī apmeklēja vai aicināja “ciemos” praktiski visu lielāko būvkompāniju līderus, lai viņi liecinātu, jādomā, par iezīmēto aizdomīgo 2015.–2018. gada periodu: Gunti Rāvi (bijušo “Skonto būves” vadītāju, līgumi par EUR 200 milj.), Ivaru Milleru (“Skonto būves” līdzīpašnieku), Armandu Garkānu (“Arčers” līdzīpašnieku, līgumi par EUR 147 milj.), Artjomu Milovu (“LNK Industries” valdes priekšsēdētāju, līgumi par EUR 232 milj.), Oskaru Ozoliņu (“Merks” valdes priekšsēdētāju, līgumi par EUR 331 milj.), Māri Ozoliņu (“Monum” valdes priekšsēdētāju, līgumi par EUR 86 milj.). Karteļa lietā figurē arī “Abora” (līgumi par 120 milj.), “ReRe grupa” (līgumi EUR 182 milj.) un “Moduls Engineering” (līgumi par EUR 50 milj.). Dažādos statusos figurē uzņēmējs Māris Martinsons (“Velve”).
Kopumā uz Konkurences padomes galda izpētei esot ap simts iepirkumu.
Karteļa vienošanos, ko likumsargi vērtē kā vienu no smagākajiem noziegumiem sabiedrības apzagšanā, nav iespējams realizēt bez politiskā “jumta”, piesegšanas un saviem uzticības cilvēkiem praktiski visās institūcijās. No amatpersonām pagaidām lietā pratināti Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bijušais Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka un bijušais aizsardzības ministrs, eksprezidents Raimonds Vējonis.
Pēdējais esot izvaicāts par to, kā kompānija “Arčers” uzvarējusi astoņos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajos iepirkumos par kopumā 42 miljoniem eiro, ziņo “IR”. 10. septembrī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LNT raidījumam “900 sekundes” apliecināja, ka visām sešām personām, kurām kriminālprocesā šobrīd ir tiesības uz aizstāvību, ir noteikts statuss “persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.
No dienestu vadītāju skopajiem paziņojumiem par “apjomīgo un sarežģīto izmeklēšanu” jaušams, ka pagaidām publiskajā telpā izskanējušais ir tikai aisberga redzamā daļa.
Ar minētajiem būvniekiem saistītie uzņēmumi ir lieli un sazaroti, var saprast kontrolējošo iestāžu vadītāju bažas par uzņēmēju iespējamās iesaistes pārkāpumos izmeklēšanu un pierādīšanu. Nespeciālistam apskatot, piemēram, IUB arhīvu piesauktajā pārkāpumu periodā, redzams, ka ļoti daudzos gadījumos lielus pasūtījumus viens otram apstrīdējuši arī iespējamā karteļa dalībnieki.
Turpat arī var pārliecināties, ka iespējamo slepeno vienošanos dalībnieki tikuši pie vērienīgiem būvniecības projektiem, piemēram, Mežaparka estrādes rekonstrukcijas, Latvijas Universitātes jaunā korpusa celtniecības Torņakalnā, Rīgas Tehniskās universitātes ēku būvniecības projektiem Ķīpsalā, Ventspils jaunās koncertzāles būvniecības un citiem.
Joprojām neatbildēts paliek jautājums, kādēļ KNAB un KP “procesuālās” darbības uzsāka tieši tagad, ne pirms vairākiem gadiem, kad, kā to apliecināja Māris Kučinskis, dienesti par iespējamām nelikumībām bija jau ziņojuši. Bijušais premjers situāciju tagad vērtē šādi:
“Acīmredzot laiks bija nepieciešams, lai apstrādātu dienestu rīcībā esošās informācijas un sagatavotos tālākajam procesam, jo to nevarēja izdarīt, nesadarbojoties KNAB un KP. Man nav aizdomu, ka tam, ka tieši šobrīd tas notiek, būtu kādi citi iemesli. Rezultāts būs atkarīgs tieši no apsūdzību pamatotības kvalitātes. Tāpat ceru, ka tā būs zināma mācība cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņi savu labklājību var nodrošināt jebkurām metodēm.”
Būvnieki prasa ātri izmeklēt, nevis skandalēties
Kā tagad jūtas paši “iezīmētie” būvnieki, komentē “RERE grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš:
“Pagājušajā nedēļā sāktās pārbaudes jau ir atstājušas savu ietekmi visā būvniecības nozarē, tāpēc izšķiroši svarīgi pēc iespējās ātrāk saņemt konkrētākus izmeklēšanas rezultātus un faktus.
Šobrīd tiek norādīts uz visiem un visu – lielākie būvuzņēmēji, vairāk nekā simt sabiedrībai nozīmīgi būvobjekti, un smagākie pārkāpumu veidi – kukuļdošana, vienošanās, karteļu izveide.
Nozarē starp lielajiem būvuzņēmējiem valda ļoti sīva konkurence, un arī pēdējos gados īstenotie lielie projekti, kam pēc konkursa noslēgti līgumi par zemāko cenu, konstanti augošo izmaksu apstākļos nereti tiek īstenoti par pašizmaksu vai pat zem tās.
Ātra un korekta izmeklēšana ir ļoti svarīga, jo rezultātu un pierādījumu neesamība tikai pastiprina dziļi iesakņojušos uzskatus, ka būvniecībā vēl joprojām valda mafija, nekompetence, nepamatoti sadārdzinājumi. Lai runātu jēgpilni, jābalstās faktos un analīzē. Ilgstoša atrašanās aizdomu ēnā ietekmē ne tikai uzņēmuma, bet arī visas industrijas reputāciju, uzticamību un var nopietni bremzēt tās attīstību.”
Kas jāmaina pirms tiesas
Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, šonedēļ intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile. “Lai cīnītos ar karteli, (..) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,” sacīja IUB vadītāja. Viņa iezīmējusi dažus likuma punktus, kas pat palīdz veidot karteļus, piemēram, iepirkumu plāna publicēšana.
Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.
Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver atbildības jautājumu būvniecībā: “Te varu minēt situāciju ar Jaunā Rīgas teātra būvniecību, jo tieši neatrisinātais atbildības sadalījums un tās nekonkretizēšana ir veicinājusi dalībnieku nonākšanu strupceļā, no kura iznākt ir ļoti sarežģīti. Skaidrs atbildības nodalījums starp pasūtītāju, projektētāju, būvnieku, kas risināts kopsakarā ar reāli strādājošu apdrošināšanu, neizsauktu jautājumus, kuram jāsedz izmaksas par iepriekš neparedzētu risinājumu darbiem. Tāpat arī jāmin birokrātiskās galējības iepirkumos, aizvien jaunas prasības kvalifikācijas nosacījumos un joprojām zemākās cenas princips uzvarētāju noteikšanā.”
Pārāk detalizētas tehniskās specifikācijas un nereālistiskas tāmes – šādas problēmas esošajā iepirkumu procedūrā izceltas pēc valdības pārstāvju tikšanās ar iepirkumus uzraugošajām iestādēm saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizdomām par vismaz 10 valstī vadošo būvnieku karteli, ziņo “lsm.lv”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) vienojies ar vairākām ministrijām un valsts iestādēm līdz oktobrim meklēt iespējamos risinājumus iepirkumu procedūras uzlabošanai. Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro līdz 1. oktobrim jāsagatavo informatīvais ziņojums par to, kā, dažādām nozarēm strādājot kopā, varētu uzlabot situāciju kopumā.
