Kā novados sokas cīņa ar latvāņu sērgu? 0
Aivars Plotka, Dagdas novada lauksaimniecības konsultants: “Cīņa ar latvāņiem pamatā ir to zemju īpašnieku ziņā, kuru platībās tie aug. Novadā nav izstrādāti nekādi īpaši noteikumi šīs nezāles izplatības ierobežošanai.
Pašvaldībai piederošajās teritorijās latvāņus izpļaujam. Tomēr ar pļaušanu vien galā nevar tikt, jo latvāņi pavairojas gan ar sēklām, gan saknēm. Nopļaujot tos nevar simtprocentīgi iznīdēt, jo tiem ir spēcīga sakņu sistēma. Lai sekmīgi cīnītos, nepieciešami līdzekļi. Tālāk, protams, nepieciešams novadam izstrādāt arī politiku cīņai ar latvāņiem. Runājot par iepriekš izstrādāto valsts programmu cīņā ar latvāņiem, domāju, ka summa, ko piešķīra tās realizācijai, bija pārāk niecīga. Valstij vajadzētu nākt pretim vismaz ar ķīmisko preparātu iegādi, jo tie ir efektīvi, bet ļoti dārgi.”
Ineta Eriksone, Siguldas novada galvenā lauku attīstības speciāliste: “Mēs novadā veicam dažādus latvāņu ierobežošanas pasākumus – ar lāpstu nocērtam latvāņus vismaz 20 cm zem zemes, lielos augus kapājam ar mačetēm, dažās platībās bīstamos augus pļaujam ar traktortehniku, lietojam arī ķīmisko metodi, izmantojot speciālus miglošanas preparātus. Vēl eksperimentālā variantā atsevišķu latvāņu platību esam noklājuši ar melno plēvi. Mūsu novadā ir uzstādījums – nepieļaut latvāņu izziedēšanu un sēklu nogatavošanos. Rīkojamies pēc domes apstiprināta latvāņu izplatības ierobežošanas plāna. Brīdinām un sodām tos zemes īpašniekus, kuri neveic latvāņu ierobežošanu savā zemē. Ir daudzi zemes īpašnieki, kas aktīvi piedalās un cīnās ar latvāņiem, bet ir arī tādi, kas, piemēram, nedzīvo uz vietas, un ir jūtama viņu vienaldzība pret šo sērgu. Nenoliedzami, būtisks ir arī finansējums. Pāris gados latvāņus neapkarot, līdz ar to nepieciešami ieguldījumi ilgtermiņā. Būtu lieliski, ja vismaz 50% no izmaksām, kas rodas cīņā ar latvāņiem, segtu valsts vai ES. Risinājums būtu, ja naudu novirzītu uzraudzības institūcijai, nevis pašiem zemes īpašniekiem, turklāt latvāņu ierobežošana jāuztic profesionāļiem.”
Danute Avena, Neretas novada lauksaimniecības speciāliste: “Neretas pašvaldība ar latvāņiem cīnās, pārsvarā tos nopļaujot. Privātajos zemes gabalos ar to nodarbojas īpašnieki. Latvāņu apkarošana nav viegla, tāpēc problēma būtu jārisina valstiskā līmenī. Jau gadiem ceram gūt kādu atbalstu no valsts vai ES fondiem. Tas cilvēkiem būtu liels atspaids. Nav jau vajadzīga pati nauda – esam gatavi saņemt palīdzību arī ķīmisko preparātu, pļaušanas spectērpu vai latvāņu apkarošanas brigāžu veidā. Būtu jāinteresējas par citu valstu pieredzi un kopīgi jāstrādā pie tā. Individuāli ar latvāņiem cīnīties ir bezjēdzīgi.”
Āris Vilšķērsts, Madonas novada domes izpilddirektors: “Galveno cīņu ar latvāņiem veic zemes īpašnieki. Pašvaldība regulāri appļauj ceļmalas, kur aug latvāņi. Uz laukiem, kas tiek regulāri apstrādāti, problēma ir mazāka – latvāņi pamazām iznīkst. Bet tajās platībās, kur ir zālāji, mežmalas un grāvji, situācija nav tik iepriecinoša. Visticamāk, lai risinātu šo lietu, būtu nepieciešams papildu finansējums.”
Uzziņa * Sosnovska latvānis Latvijā 50. – 60. gados tika ievests kā lopbarības augs. Tomēr nu jau vairākus gadu desmitus tā izplatība kļuvusi teju nekontrolējama. * Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemto platību. * Šogad beigsies latvāņu izplatības ierobežošanas programma, kura finansējuma trūkuma dēļ īstenota nepilnīgi. |
