Kā notiks veselības obligātā apdrošināšana. Infografika 0
Valdība, atturoties finanšu ministram Andrim Vilkam un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu plānveida veselības aprūpi sniegt tikai tiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iecerēts, ka jaunā sistēma stātos spēkā no 2014. gada 1. jūlija.
Koncepcijā ir norādīts plašs tā saukto attaisnoto IIN nemaksātāju loks, kuriem pienāksies medicīnas pakalpojumi neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta. Ministru kabinets vienojās, ka iezīmētā nodokļa daļa nebūs vis 3,65%, kā to vēlas VM, bet mazāka. Visticamāk, ka krietni mazāka, jo no šā nodokļa ieņēmumiem jādzīvo arī pašvaldībām un jāņem vērā arī tas, ka līdz 2015. gadam IIN plānots samazināt līdz 20 procentiem. Ja no šā nodokļa noņems daļu medicīnai, tad kādam būs jāsedz zaudējumi, kas radīsies vietējai varai. Tādēļ Latvijas Pašvaldību savienība protestēja pret sagatavoto koncepciju. Par to, cik liela būs šī iezīmētā daļa, spriedīs tad, kad VM izstrādās likumprojektu, tātad nākamo četru mēnešu laikā. Likums vēl arī jāpieņem valdībai, kur gaidāmi lieli strīdi.
Veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka valdības atbalsts, lai arī ne simtprocentīgs, tomēr esot sasniegums, jo ir aizritējuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Circene publiskoja ieceri sasaistīt medicīnu ar nodokļa maksāšanu, taču tā nekustēja no vietas.
Arī patlaban finanšu ministrs nav sajūsmā par šādu koncepciju ne tikai tādēļ, ka būs jāmeklē iespējas, kā kompensēt zaudējumus pašvaldībām, bet arī tādēļ, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai sakārtotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzes. Patlaban ar tām nevar nodrošināt precīzu un regulāru IIN maksāšanas fakta uzskaiti, lai operatīvi, nevis tikai reizi gadā, varētu pārliecināties, cik kurš iedzīvotājs lielu IIN ir samaksājis. Circene uzsvēra, ka, izstrādājot likumu, tiks aprēķināti nepieciešamie izdevumi datubāzu pilnveidošanai. Pēc VID un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IIN 2011. gadā ir maksājuši 66,8% Latvijas nodarbināto iedzīvotāju.
Latvijas FM uz šo koncepciju ar prieku neraugās arī tādēļ, ka tuvojas eiro ieviešanas laiks un ministrija nevēlas novirzīties no šā mērķa, uzņemoties jaunus uzdevumus. Taču lēmums būs jāpilda, jo jaunais finansēšanas modelis medicīnā ir jāievieš, sākot no 2014. gada 1. jūlija.
Lai palīdzētu veselības ministrei pārliecināt valdību, ka VM priekšlikums ir jāatbalsta, viņai palīgā bija ieradies Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, ārštata padomnieks veselības jautājumos, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs un Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Spriņģis. Circenes domubiedri tikās gan ar žurnālistiem, gan arī centās pārliecināt ministrus, ka koncepciju nedrīkst noraidīt.
Neviens ministrs pat nepieskārās faktam, ka pret koncepciju joprojām iebilst abas lielākās ģimenes ārstu asociācijas, kas bija redzams arī ministru elektroniskajā dokumentu portfelī. Ģimenes ārsti pauž satraukumu, piemēram, par bezdarbniekiem, kuriem būs ļauts saņemt plānveida veselības aprūpi ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc statusa zaudēšanas.
Nav skaidrs, kas notiek ar šo cilvēku, ja viņš neatrod darbu. Ja cilvēks, piemēram, 60 gadu vecumā zaudējis darbu, tad viņš pusgadu pēc bezdarbnieka statusa zaudēšanas ar visu savu slimību sarakstu un biezo ambulatoro karti paliek ārpus veselības aprūpes, neraugoties uz ilgi un godīgi nostrādāto mūžu. Vai otrs ģimenes ārstu piemērs. Jaunietis saskaņā ar VM koncepciju pēc skolas un augstskolas beigšanas tikai deviņus mēnešus ir valsts veselības aprūpē. Taču patlaban Latvijā jauniešu bezdarbs ir ļoti pieaudzis, tāpēc pastāv risks, ka deviņu mēnešu laikā darbu neizdodas atrast. “Tātad faktiski jaunā koncepcija ir vēl viens elements, kas rosina jauniešus atstāt Latviju un meklēt darbu citā zemē,” tik bargi spriež ģimenes ārsti, piebilstot, ka VM izstrādātais dokuments neatbild par mazturīgo iedzīvotāju veselības saglabāšanu. Arī tiesībsargs uzskata, ka valdībai būtu jāņem vērā ģimenes ārstu asociāciju iebildumi, bet, ja tas netiek darīts, tad valdībai ir nepieciešami pārliecinoši argumenti savai rīcībai. Tiesa, neviens no abu asociāciju pārstāvjiem Ministru kabineta sēdē nepiedalījās, kaut gan šāda iespēja bija. Circene uzskata, ka šie ģimenes ārstu iebildumi ir tikai tāds piesegs patiesajam noliedzošās nostājas iemeslam – statistika rādot, ka pie ģimenes ārstiem esot pierakstīti par 140 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā saskaitīti. Ja viņus izņems ārā no ārstu praksēm, tad samazināsies ģimenes ārstu finansējums.
VM cer, ka, ieviešot koncepciju, veselības aprūpes valsts budžets gadā pieaugs vismaz par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2020. gadā sasniedzot 4,5% no IKP. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm tas ir maz. Šķiet, ka to beidzot sapratis arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kurš valdības sēdē lūdza ministrus nodalīt divas lietas – medicīnas pakalpojumu sasaisti ar nodokļa nomaksu un finansēšanas plānu, kādā veidā palielināt veselības budžetu. Viņš solīja, ka Ministru kabinets jautājumu par papildu finansējumu medicīnai apspriedīšot jūnijā.
Fakti * Neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts Satversmē paredzētais medicīniskās palīdzības minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana (cukura diabēts, tuberkuloze, psihiskās, onkoloģiskās, hematoloģiskās un citas saslimšanas, kā arī grūtnieču un sieviešu pēcdzemdību periodā medicīniskā aprūpe līdz 42 dienām), kā arī kompensējamie medikamenti ar 100% atlaidi. |
