Kā lēti un energoefektīvi nosiltināt verandu? 0
“Vēlos nosiltināt verandas tipa piebūvi. Kādus materiālus vajadzētu izmantot, lai būtu lēti un energoefektīvi?” jautā Aiga Baumane.
Jāsiltina viss
Verandas visbiežāk izbūvē kā stiklotas koka konstrukcijas. Tāpēc pirms siltinājuma ieklāšanas nedrīkst aizmirst par sienu tvaika un vēja izolāciju. Tvaika izolācija liekama no iekšpuses, lai pasargātu siltinājuma materiālu no ūdens tvaikiem, kas rodas, telpas apdzīvojot.
Savukārt vēja izolācijai jāļauj mitrumam, kas dažādu iemeslu dēļ tomēr var rasties siltinājuma slānī, izkļūt no tās uz ēkas ārpusi. Lai telpas siltinājums dotu cerēto rezultātu, arī jumta konstrukcijās jāparedz gan siltinājums, gan pretkondensāta plēve.
Pietiekams siltinājums nepieciešams arī grīdai. Daudz siltuma no ēkas izplūst arī caur logiem, īpaši, ja stikls ir tikai vienā kārtā, kā to mēdza ierīkot neapkurināmās, retāk izmantojamās telpās.
Tāpēc būs nepieciešama ne tikai sienu, griestu un grīdas siltināšana, bet arī logu nomaiņa pret pakešlogiem, vislabāk koka un ar attiecīgu siltumvadītspēju. Siltināšanai vēlams izvēlēties pēc iespējas ekoloģiskākus un nedegošus materiālus, kuros nemēdz dzīvot grauzēji.
Grīdām un starpstāvu pārsegumiem
Grīdas siltināšanai viens no piemērotiem materiāliem ir keramzīts – viegls un ugunsdrošs. Jāņem vērā, ka vienā konstrukcijā nav ieteicams izmantot dažādu frakciju keramzītu, jo mazākās frakcijas keramzīta granulas, sabirstot starp lielākās frakcijas granulām, rada materiāla nekontrolējamu sēšanos.
Keramzīta maksimālā granulu sablīvēšanās ir 10% no to apjoma. 10 cm biezs keramzīta slānis siltumnoturības ziņā atbilst metru biezai ķieģeļu sienai vai 25 cm biezai koka konstrukcijai.
Ar keramzītu parasti mēdz siltināt bēniņu telpas, starpstāvu pārsegumu, piepildīt tukšumus zem grīdas seguma. Sienu siltināšanai to izmanto reti. Keramzīts 0,8 m3 iesaiņojumā (frakcija 0–4 mm) maksā nepilnus 60 eiro.
Iekšējām un ārējām sienām
Sienu siltināšanai vislabāk derēs ekovate. Materiāls ir elpojošs un ekoloģisks. To var izmantot siltināšanai iekštelpās, arī istabu starpsienās. Tā laika gaitā nepel un nesadalās, un tajā nedzīvo grauzēji.
Ekovate neuzkrāj sevī ūdens tvaikus, tāpēc tai nav nepieciešama tvaika izolācija, kas ļauj ietaupīt līdzekļus. Pat ja tās mitrums palielinās par 20%, savas siltumizolācijas īpašības ekovate nezaudē. Tā ir ļoti viegla un būtiski nepalielina konstrukciju svaru.
Materiālu var izbērt un noblietēt vai ieklāt ar speciālām iekārtām. Izmaksas ar iestrādi ir aptuveni 24 eiro/m3, taču cenu ietekmē iestrādes apjomi un attālums, kurp ekovate jāved klientam.
Izmantojot beramo ekovati, kubikmetra sienas aizpildīšanai vajadzēs 45–70 kg materiāla. Jāņem vērā, ka ar laiku ekovate sēdīsies aptuveni par 15%, tāpēc tā labi jānoblīvē.
Lai koka verandas sienās ieklātu beramos siltinājuma materiālus, tās no iekšpuses pēc vēja izolācijas piestiprināšanas apšuj ar finieri vai kokšķiedras plātnēm, taču to dara pakāpeniski.
Vispirms piestiprina 500–800 mm platu joslu grīdas augstumā, piepilda ar siltinājuma materiālu un to noblīvē. Tad piestiprina nākamo joslu un turpina siltināšanu.
Izmantojot beramo ekovati, tās sēšanās parasti notiek divās trijās diennaktīs, un radušos tukšumu sienas augšpusē var viegli aizpildīt. Pēc tam iekšējo apšuvumu var noņemt, to aizstājot, piemēram, ar ģipškartonu.
Izmantojot citus beramos materiālus, iekšējā apšuvuma plāksnes atstāj un apdares materiālus stiprina pie tām.
Lēta, taču degoša alternatīva
Protams, visvienkāršāk koka karkasa ēku sienu siltināšanai izmantot siltināšanas materiālus, ko izgatavo paneļos. Viens no tādiem ir putupolistirols – gan parastais, gan ekstrudētais.
Šim materiālam ir daudz pozitīvu īpašību: maza siltumvadītspēja un svars, noturība pret mitrumu, tas nodrošina labu skaņas izolāciju, inerts pret pelējumu un sēnītēm, vienkārša montāža un zema cena.
Piemēram, kvadrātmetrs putupolistirola EPS 60 150 mm izmaksās aptuveni 5,72 eiro. Tomēr tam ir vairāki būtiski trūkumi: tas nav noturīgs pret saules gaismu un organiskiem šķīdinātājiem.
Taču pats galvenais – tas ir ļoti degošs materiāls, kurš degšanas laikā izdala ārkārtīgi toksiskas gāzes. Ilgstoši ekspluatējot, tas pamazām oksidējas un izdala veselībai bīstamus savienojumus.
Ja tomēr izlemts izmantot tieši šo materiālu, jāizvēlas putupolistirols, kura sastāvā ir antipirēni, līdz ar to aizdegoties materiāls pats cenšas nodzist.
Minerālvate
Iecienīts siltināšanas materiāls ir minerālvate, kas izmantojama arī verandu siltināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka stiklvates šķiedra ir ļoti trausla, tā var izraisīt ādas un elpceļu kairinājumu.
Izmantojot šo materiālu, jāizdara viss iespējamais, lai tā sīkākās daļiņas nenonāktu iekštelpās. Akmensvate šajā ziņā ir piemērotāka, jo šķiedras nav tik trauslas un ir daudz noturīgākas pret ārējo apstākļu iedarbību.
Vien jāņem vērā, ka šā materiāla šķiedru saistviela ir sintētiskie sveķi, kas pakāpeniski izdalās apkārtējā vidē. Materiāla cena: piemēram, kvadrātmetrs akmensvates Rockwool Superrock plāksnēs (150 x 610 x 1000 mm) izmaksās aptuveni 4,80 eiro.
Katrs gadījums ir unikāls, tāpēc par konkrētu materiālu izvēli vislabāk konsultēties ar pieredzējušu būvinženieri, kurš ieteiks gan konkrētajai situācijai piemērotāko siltinājuma veidu, gan vēlamo siltinājuma biezumu.
KonsultēJIS būvfirmas KMT Projekts valdes loceklis Māris Stiprais
