Kā nosiltināt betonētu grīdu 0
Kā nosiltināt klona grīdu, ja nav vēlēšanās izlauzt betonu?
Protams, betonētā klona izkalšana ir apjomīgs darbs, kas prasa daudz pūļu. Ja griestu vai durvju ailu augstums pēc siltinājuma, izlīdzinošo kārtu un jaunā grīdas seguma ieklāšanas paliks pietiekams, klona demontāža patiešām nav nepieciešama. Pretēja gadījumā bez tās tomēr neiztikt.
Jāpārbauda pamats
Pirms ķeras pie darba, rūpīgi jāizpēta betons. Ja tas saplaisājis, plaisas jāaizpilda, vispirms tās izkaļot platākas un dziļākas (10–15 mm). Savukārt, ja grīda ir nelīdzena, vispirms jāuzklāj izlīdzinošā kārta. Ērti darboties, izmantojot kādu no pašizlīdzinošajiem maisījumiem. Ielejamās kārtas biezums – līdz 30 milimetriem.
Virs izlīdzinošās kārtas ieklāj hidroizolāciju. Betons ir visai labs kapilārā ūdens vadītājs. Tāpēc siltumizolācijas materiāli jāsargā no mitruma. Par hidroizolāciju var kalpot, piemēram, bieza polietilēna plēve.
Vairākas izvēles iespējas
Nākamais solis – izvēlēties siltinājuma materiālu. Tas atkarīgs arī no tā, kāda paredzēta tālākā grīdas konstrukcija. Plānojot izveidot silto grīdu vai ieklāt flīzes, noderēs putupolistirola loksnes.
Ekstrudētā putupolistirola loksnes ir mehāniski izturīgākas un biežāk tiek izmantotas grīdu siltināšanai, taču tās ir nedaudz dārgākas. Siltinājuma slāņa biezums atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem. Parasti izmanto 30–50 mm biezas loksnes.
Ekstrudētā putupolistirola loksnes cena (50 x 585 x 1185 mm) atkarībā no ražotāja ir 3,50–4 eiro. Tādējādi viena kvadrātmetra izmaksas ir no 5,20 līdz 6 eiro.
Siltināšanai var izmantot arī augsta blīvuma poliuretāna putas. To uzsmidzināšana jāiztic pieredzējušiem meistariem.
Šajā gadījumā var iztikt bez hidroizolācijas, jo materiāls veido porainu, taču pietiekami blīvu slāni, kas kalpo arī kā hidroizolācija. Siltinot ar slēgto (aizvērto) poru poliuretāna putām 50 mm biezā slānī izmaksas ir no 10 eiro/m².
Grauzējiem – stop!
Ja plānots ierīkot koka vai lamināta grīdu, var izmantot gan beramos, gan lokšņveida siltināšanas materiālus, labāk tādus, kuros netīk dzīvot grauzējiem, piemēram, ekovati, smalku keramzītu.
Ekovates ražošanas procesā tai pievieno ortoborskābi, kas grauzējiem izraisa atūdeņošanos un smakšanu. Šā iemesla dēļ, ja arī kāda pele nolemj ekovatē ierīkot migu, tā ātri vien šo vietu pamet, nespējot vairoties.
Ar šo skābi apstrādātajai ekovatei ir arī antiseptiskas īpašības, sakarstot tā izdala daudz mitruma, tāpēc ir pietiekami ugunsdroša, lai gan ekovati izgatavo no celulozes.
Cilvēkam tā ir nekaitīga, un to var izmantot siltināšanai iekštelpās, arī istabu starpsienām. Laika gaitā ekovate nepel un nesadalās. Izmaksas ar iestrādi ir aptuveni 24 eiro/m3, taču cenu ietekmē iestrādes apjomi un materiāla piegādes attālums.
Savukārt smalka keramzīta masā ir pārāk maz gaisa elpošanai, sīkās daļiņas iekļūst grauzēju elpceļos. Māla granulas ir arī pārāk cietas, lai derētu graušanai.
Ar keramzītu parasti siltina pagrabus, bēniņu telpas, starpstāvu pārsegumu, piepilda tukšumus zem grīdas seguma. Kubikmetrs keramzīta (frakcija 0–4 mm) maksā aptuveni 75 eiro.
Mazliet par minerālvati
Protams, var izmantot arī minerālvati, taču jārēķinās, ka tā var kļūt par mājvietu grauzējiem. Materiālu tie negrauž, taču veido tajā migas.
Jāņem vērā, ka stiklvates šķiedra ir ļoti trausla, tā var izraisīt ādas un elpceļu kairinājumu. Izmantojot šo materiālu, jāizdara viss iespējamais, lai tā sīkās daļiņas nenonāktu iekštelpās.
Akmensvate šajā ziņā ir piemērotāka, jo šķiedras nav tik trauslas un ir daudz noturīgākas pret ārējo apstākļu iedarbību.
Tāpat jāņem vērā, ka šā materiāla šķiedru saistviela ir sintētiskie sveķi, kas pakāpeniski izdalās apkārtējā vidē.
Ražotāji piedāvā vairākus minerālvates veidus tieši grīdu siltināšanai. Piemēram, Isover vate FLO. 30 mm biezs siltinājums vienam kvadrātmetram izmaksās nepilnus četrus eiro.
Der arī akmensvate Paroc GRS 20 (50 mm biezs siltinājums maksās 5,50 eiro/m2), Rockwool Steprock ND (30 mm biezs siltinājums maksās 4,50 eiro/m2).
Pirms siltinājuma iestrādes jāierīko lāgas grīdas pamatam.
Siltināšanas paņēmieni, kas piemēroti klona grīdai, veiksmīgi izmantojami arī siltinot, piemēram, dzīvokļa grīdu virs neapkurināmām pagrabtelpām daudzdzīvokļu ēku pirmajos stāvos.
KONSULTĒjis SIA KMT Projekts valdes loceklis MĀRIS STIPRAIS
