Kā nosargāt baltus zobus rūdītiem smēķētājiem, krāsaino ēdienu un sarkanvīna lietotājiem? 0
Būtībā gandrīz viss, ko mēs ēdam, dzeram un izbaudām, vienlaikus apdraud arī mūsu zobu izskatu un veselību. Tomēr ir arī pārtikas produkti un ieradumi, kas var palīdzēt mūsu zobu veselībai.
Uz sarunu par mūsu veselīgajiem un neveselīgajiem ieradumiem, kas ietekmē zobu baltumu, aicinājām zobu higiēnas speciālisti Jūliju Kuzmenko. Viņa ikdienā par pacientu zobu veselību rūpējas zobārstniecības klīnikā “Adenta”.
Kam ikdienā ir vislielākā ietekme uz mūsu zobu ārējo izskatu?
Vislielākā ietekme uz zobu emalju un zobu izskatu ir mūsu uzturam.
Ar zobu balto krāsu nedraudzējas tie pārtikas produkti, kuriem piemīt krāsojošas īpatnības.
Varam izdalīt dabīgas krāsvielas un mākslīgas krāsvielas. Piemēram, spēcīgas dabīgās krāsvielas ir melnajai kafijai, zaļajai, melnajai un karkadē jeb sarkanajai tējai, bietēm, mellenēm, sarkanvīnam, burkānu sulai, ķiršiem.
No garšvielām – kurkumai un karijam. Savukārt ar mākslīgajām krāsvielām visbiežāk sastopamies konfektēs, krēmos, dažādos konditorejas izstrādājumos un gāzētajos dzērienos.
Vai piena pievienošana kafijai un tējai mazina zobu krāsošanos?
Jā, piens nedaudz mazina spēcīgo krāsvielu pigmentāciju. Stiprus pigmentus satur ne vien melnā tēja un kafija, bet arī zaļā, augļu un zāļu tējas. Jāņem vērā, ka tēju un kafiju mēs dzeram karstu un tas vēl vairāk pastiprina negatīvo iedarbību uz zobiem.
Straujas temperatūras izmaiņas provocē plaisu veidošanos uz zobu emaljas virsmas, un šajās plaisās nogulsnējas pigmenti no pārtikas. Pastiprināti jāuzmanās tiem, kam patīk dzert karstvīnu ziemas pastaigu laikā vai arī karstu kafiju no paša rīta, steidzoties uz darbu.
Zobi pastiprināti jāsargā arī svaigo sulu lietotājiem. Sulu skābā vide veicina zobu emaljas sabrukšanu jeb erozijas veidošanos, un, ja sulai vēl pievieno augļus vai ogas ar spēcīgām krāsvielām, tas vēl vairāk ietekmēs zobu izskatu.
Kā mēs vēl varam mazināt dzērienu un ēdienu ietekmi uz zobiem?
Piemēram, dzerot sarkanvīnu, iesaku paralēli lietot arī sieru, kas palīdzēs mutē mazināt skābās vides ietekmi uz zobu emalju. Ne jau velti siera lietošana kopā ar vīnu ir sena tradīcija.
Savas prakses laikā esmu saskārusies ar someljē profesijas pārstāvjiem, kuriem ir sūdzības par stipru zobu jutīgumu un uz emaljas ir redzami nopietni erozīvi bojājumi. Tie veidojas no biežas vīna degustācijas.
Vai svaigi spiestai sulai ietekme uz zobiem ir lielāka nekā pašiem augļiem vai dārzeņiem?
Jā, jo sula ir koncentrētāka. Piemēram, ir būtiska atšķirība, cik veselu burkānu jūs varat apēst un cik daudz sulas izdzert. Svaigi spiestas sulas un dažādus krāsainos dzērienus vislabāk ir lietot, izmantojot salmiņu. Pie tam, ieteicams ir nevis dzert pakāpeniski visu dienu, bet gan pēc sulas izspiešanas to izdzert īsā laika periodā un pēc tam obligāti izskalot muti ar ūdeni.
Vēl jāatceras, ka tūlīt pēc erozīvu produktu ēšanas vai sulas dzeršanas nav ieteicams uzreiz tīrīt zobus – jāpagaida līdz pat 30 minūtēm. Tas nepieciešams, lai mutes dobumā dabīgā veidā atjaunotos skābuma un sārmu līdzsvars (pH līmenis).
Mutes dobums ir sākums gremošanas procesam organismā, tāpēc ēdot mutē pastiprināti izdalās skābe, jo baktērijas sāk pārstrādāt barību un veido skābo vidi. Ja šajā brīdī vēl tiks tīrīti zobi, tad emalja vairāk bojāsies.
Un kā ir ar mutes skalošanas šķidruma lietošanu pēc ēšanas?
Profilaktiskos mutes skalošanas līdzekļus var lietot pēc ēšanas, lai atsvaidzinātu mutes dobumu un samazinātu slikto baktēriju aktivitāti. Es ieteiktu izskalot muti ar ūdeni pēc katras ēdienreizes, jo ne visiem patīk “spēcīgā” mutes skalošanas līdzekļu garša.
Izņēmums ir gadījumi, ja nepieciešama kāda ārstnieciska palīdzība, jo mutes skalojamie līdzekļi iedalās profilaktiskajos un ārstnieciskajos.
Piemēram, ja ir smaganu iekaisums vai citas medicīniska rakstura mutes dobuma problēmas, tie jālieto kursa veidā. Biežumu un ilgumu nosaka zobārsts vai zobu higiēnists.
Tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, iesaka arī skalot muti ar mutes dobuma skalojamajiem līdzekļiem, kuriem noteiktā koncentrācijā ir pievienots hlorheksidīns.
Tam piemīt pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība, kā arī mīkstā aplikuma veidošanās aizkavēšana. Jāņem gan vērā, ka no hlorheksidīna salīdzinoši ātri veidojas melns pigments, kuru var noņemt tikai profesionālas zobu higiēnas laikā.
Cik būtiska loma zobu veselībā ir pareizai tīrīšanai?
Kārtīgai un rūpīgai zobu tīrīšanai ir izšķiroša nozīme. Zobu tīrīšanā ir divi būtiskākie “grēki” – pirmais ir pārāk stipra beršana un nepareiza zobu pastas lietošana. Ir “abrazīvās” zobu pastas, kas veicina stiprāku beršanu.
No pārāk stipras zobu beršanas tiek noberzti zobu kakliņi un tiek atsegts zobu sakņu dzeltenais cements, kam mineralizācija ir divreiz vājāka.
Vēloties atbrīvoties no zobu kakliņu dzeltenuma, cilvēki sāk pastiprināti berzt tās vietas, vēl dziļāk noberžot cementa slāni, un tā rezultātā rodas zobu jutīgums. No stipras beršanas palielinās arī zobu kakliņa atsegtā daļa.
Šo cementu var berzt vai neberzt, vienalga tas paliks dzeltens. Tādejādi zobu kakliņi paliek jutīgi. Cementa virsma ir grubuļaināka, un dabiski visi pigmenti labāk līp klāt grubuļainai, nevis gludai zoba emaljas virsmai.
Otrs pārkāpums ir pārāk maiga, neefektīva zobu tīrīšana. Aplikums paliek neiztīrīts un laika gaitā mineralizējas par zobakmeni.
Savukārt to jau ar suku vairs nekādi nenotīrīsi. Zobakmens arī ir ļoti uzņēmīgs pret pārtikas krāsvielām.
Vēl viena lieta, kas būtu jāatceras, – nedrīkst piemirst par zobu starpu tīrīšanu. Tagad ir plašas iespējas izvēlēties, kā to darīt, gan zobu diegi, gan starpzobu sukas vai ūdens strūklas aparāti.
Vai slimības un medikamentu lietošana arī iespaido zobus?
Jā, ir gadījumi, kad tam ir ietekme arī uz zobiem. Piemēram, zobu emalju novājina paaugstināta kuņģa skābe. Parasti cilvēki to izjūt pa nakti vai no rīta. Pamostoties uzreiz būtu jāizskalo mute ar ūdeni. Tīrīt zobus vai ēst būtu ieteicams tikai pēc 30 minūtēm.
Tāpat tumša pigmenta veidošanos uz zobiem izraisa dzelzs preparātu lietošana – gan sīrupi, gan šķīstošās tabletes. Līdzīgi pigmentācija uz zobiem veidosies, ja pret sāpošu kaklu tiks lietoti dažādi kaklā pūšamie līdzekļi vai sūkājamās kakla tabletes, kurām pievienots hlorheksidīns.
Runājot par kaitīgiem ieradumiem, kāda ir smēķēšanas ietekme uz zobu izskatu un veselību?
Smēķēšana ir viens no zobu veselībai un izskatam kaitīgākajiem ieradumiem.
Tabakas dūmi sastāv no tūkstošiem ķīmisku savienojumu un daudzām kancerogēnām vielām. No tabakas dūmiem veidojas blīvs brūns vai melns pigments. Tas redzams ne vien uz zobu emaljas un atsegtajiem kakliņiem, bet arī uz smaganām, plombām, vaigu gļotādas un mēles.
Pārkrāsoties būtībā var viss, kas ir mutē. Jo vairāk cigarešu dienā izsmēķē, jo izteiktāka ir dūmu ietekme. Tiek notrulinātas arī mēles garšas kārpiņas, un daudziem smēķētājiem pavājinās garšas izjūtas.
Tabakas dūmi nogalina arī pozitīvo mikrofloru mutē, kas savukārt veicina zobu audu sabrukšanu jeb kariesa veidošanos.
No zobu veselības un higiēnas viedokļa, vai ir kāda atšķirība starp tradicionālo cigarešu un cigarešu alternatīvu lietotājiem?
Jā, atšķirība starp cigarešu smēķētājiem un tiem, kas dod priekšroku jaunajām tabakas alternatīvām, kur tabaka tiek tvaicēta, nevis dedzināta, ir labi pamanāma.
Karsēšanas temperatūras ir būtiski zemākas, un tāpēc sliktā ietekme uz zobiem, kā arī pigmentācija samazinās. Tabakas pigmenti nogulsnējas zobu emaljas poru dziļumā, tāpēc pat higiēnistam ir ļoti grūti to noņemt.
Karstie dūmi veicina straujas temperatūras izmaiņas, kas veicina mikroplaisu veidošanos uz zobu emaljas. Arī tās mēdz ļoti dziļi pārkrāsoties, ko higiēnistam ne vienmēr ir iespējams pilnībā noņemt.
Kopumā var teikt, ka strādāt ar smēķētājiem, kas lieto karsējamo tabaku, ir vieglāk nekā ar cigarešu lietotājiem. Atšķirības ir arī uzreiz vizuāli redzamas – viņiem ir mazāk pigmenta uz zobiem, plombām, gļotādas un mēles.
Īpaši tas redzams tiem pacientiem, kuri no tradicionālajām cigaretēm ir pārgājuši uz karsējamo tabaku. Viņiem zobu vizuālais stāvoklis uzlabojas. Protams, labāk būtu vispār nesmēķēt.
Cik reižu dienā pati tīrāt zobus?
Zobus tīru divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Izmantoju elektrisko zobu suku, kas vibrē, uzlabo smaganu asinsriti un palīdz saudzīgi nopulēt zobu emalju no pigmentiem.
Ievēroju pareizu zobu tīrīšanas tehniku, kā arī vienreiz gadā pati apmeklēju zobārstu, bet divreiz gadā zobu higiēnistu.
Nav noslēpums, ka bērniem ļoti garšo saldumi un vecākiem bieži vien ir grūti atteikt. Ko parasti iesakāt vecākiem, kas ir tie pamatprincipi, kas būtu jāievēro, lai bērniem zobi būtu pēc iespējas veselīgāki?
Bērniem piena zobi ir vājāki. Viņiem ļoti svarīgi ievērot uztura režīmu un pareizi tīrīt zobus, kas lielā mērā ir atkarīgs no vecākiem. Bērni slimo un biežāk lieto medikamentus, kas arī ietekmē zobus, jo pretdrudža un pretklepus sīrupi bieži vien satur daudz cukura.
Jābūt režīmam, kad lietot saldumus – tikai ēdienreizēs. Nevajadzētu ļaut bērnam našķēties visu dienu. Labāk dot šokolādes konfektes, nevis sūkājamās, lai viņš ātrāk tās apēstu. Pēc tam ieteicams izskalot muti ar ūdeni.
Arī mans bērns ēd konfektes, bet ievēro režīmu un daudz dzer ūdeni. Jāņem vērā, ka arī augļos ir cukuri. Bērniem zobu higiēna ieteicama trīs līdz četras reizes gadā – ik pa trim vai četriem mēnešiem.
Bērniem iesaku arī labāk lietot elektriskas zobu sukas, jo vibrācija palīdz noņemt aplikumu un būs mazāk iekaisušas smaganas, kā arī bojāti zobi. Vecākiem obligāti jākontrolē un jāpārtīra bērna zobi, lietojot atbilstošu zobu pastu ar pretkariesa iedarbību.
