Piegriež patvēruma skrūves 3
2016. finanšu gadā bēgļu uzņemšanai Norvēģijas valsts budžetā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, bet nākamajos gados šī summa var pieaugt. Pērn Norvēģijā ieradās 10 267 bēgļi no Sīrijas, 6625 no Afganistānas un 2921 no Irākas un vēl citām valstīm. No viņiem vairākums bija vīrieši, kurus var uzskatīt par ceļa meklētājiem jeb enkuriem, kam vēlāk varētu pievienoties ģimenes locekļi. Pabalstu izmaksāšana no Norvēģijas valsts kases nebūtu pareizs risinājums, tāpēc tiek plānots ieviest pabalstu kartes, kuras nevar apmainīt pret naudu. Mēs esam secinājuši, ka šie enkuri, kuri sūta naudu dzimtenē palikušajai ģimenei, dzīvo pastāvīgā stresā, izjūtot spiedienu no ģimenes, cilvēku kontrabandistiem un naudas aizdevējiem. Norvēģijas Imigrācijas un integrācijas ministrija ir tikko publiskojusi 64 priekšlikumus bēgļu politikas nostiprināšanai, kurus pēc sešu nedēļu diskusijas sabiedrībā paredzēts apstiprināt ar likumu. Viens no priekšlikumiem par piecu gadu uzturēšanās atļauju Norvēģijā paredz: ja pēc pieciem gadiem patvēruma meklētāju valstī ir iestājies miers, bēgļiem jāatgriežas dzimtenē vai viņi tiek izraidīti. Bēgļiem jāspēj nopelnīt iztiku sev (un ģimenei) vismaz četrus no pieciem gadiem vai jāuzsāk mācības. Viņiem jāapgūst norvēģu valoda un vēsture un politiskās sistēmas pamati.
Diskusijās par bēgļu problēmu Norvēģijā tiek pausts viedoklis, ka sīriešu bēgļi būs vajadzīgi savas dzimtenes atjaunošanai pēc pilsoņu kara. Daļa no bēgļiem pārstāv vidusšķiru un ir labi izglītoti. Īpašas problēmas ir ar tūkstošiem mazgadīgo bēgļu līdz 18 gadu vecumam, kuru aizsardzība pēc Norvēģijas likumiem jāuzņemas nevis policijai, bet bērnu aprūpes iestādēm. Bērnu aprūpes dienestam nav iespēju uzņemt un sadalīt visus šos bērnus audžuģimenēm vai bērnunamiem.
Kad būs pieņemti stingrāki noteikumi patvēruma iegūšanai un bēgļu plūsma tiks kontrolēta, es esmu pārliecināts, ka norvēģi darīs visu, lai iekļautu jaunpienācējus. Tādas ir mūsu tradīcijas.
Taču neaizmirsīsim saņemto mācību: pārāk liberāla un pretimnākoša nostāja var novest pie lielām ekonomiskām problēmām un pat sociāliem konfliktiem. Norvēģijas labklājības valsts ir veidota uz stipriem pamatiem. Taču – kas par daudz, tas par daudz. Tāpēc esmu gandarīts, ka sešas no astoņām valsts politiskajām partijām ir vienojušās par kompromisu – patvēruma skrūvju piegriešanu un integrāciju.
Mums jāapzinās mācība par ES, EEZ un Šengenas joslu – Eiropas valstu sadarbība ir tik stipra, cik tās vājākais posms, tāpēc jālīdzsvaro migrantu nasta starp ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais uzdevums – ir jāstiprina Rietumeiropas valstu ārējās robežas.
