Kā norīt kobru 2
Ja nepieciešams izmeklēt kuņģi, barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu, ārsts nosūta uz gastroskopiju jeb augšējā gremošanas trakta endoskopiju. Šo izmeklējumu pacienti labāk zina kā kobras rīšanu.
Gastroskopija, saukta arī par fibrogastroskopiju, ir visprecīzākā metode, lai laikus konstatētu pārmaiņas gremošanas orgānu gļotādā, vajadzības gadījumā iegūtu audu paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai vai veiktu dažādas ārstnieciskas darbības. Izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārsts.
Ar šo metodi agrīni diagnosticē barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, polipus, ļaundabīgus audzējus, helikobaktēriju, barības vada atviļņa slimību, atrod norītus svešķermeņus barības vadā un kuņģī.
Gastroskopija nepieciešama, ja ir rīšanas traucējumi, sāpes un dedzināšanas sajūta kuņģī, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana ar asiņu piejaukumu, aizdomas par čūlu. Izmeklējumu veic arī tad, ja ir dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība, kas rada aizdomas par iespējamu asiņošanu kuņģī, un ja tuvākajiem radiniekiem bijis kuņģa audzējs.
Izmeklējums nav patīkams, un tam iepriekš jāsagatavojas. Veselības centru apvienības poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova uzsver būtiskāko – procedūra parasti notiek no rīta, un pacients pēdējo reizi drīkst ēst vai dzert tikai iepriekšējā vakarā ap plkst. 20–21, jo uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā.
Ja ikdienā tiek dzertas zāles, par tām jau iepriekš jāinformē ārsts. Iespējams, medikamentu lietošana būs jāpārtrauc jau pirms procedūras vai vismaz jāsamazina zāļu deva. Ārsts jāinformē arī par alerģijām uz medikamentiem, īpaši – antibiotikām un lidokaīnu.
Lai atvieglotu procedūru un nomāktu vemšanas refleksu, pirms izmeklējuma pacientam kaklā izsmidzina vieglas iedarbības nomierinošu medikamentu, bet rīkles galu apsmērē ar anestezējošu vielu – lidokaīnu. Var izmantot arī vēnā injicējamu medikamentu. Daži preparāti izraisa miegainību un uz vairākām stundām samazina reakcijas ātrumu.
Rīkles nejutīgums vajadzīgs, lai tajā bez satraukuma varētu ievadīt optisku instrumentu – lokanu caurulīti, kuras galā ir endoskops – neliela kamera. Tā atklāj situāciju kuņģī, barības vadā un divpadsmitpirkstu zarnā, un šo attēlu ārsts analizē līdzās esošā datora monitorā.
Izmeklējuma laikā pacients guļ uz kreisajiem sāniem un brīvi elpo. Ja ir izteikti vemšanas refleksi, izmeklējumu iespējams veikt arī narkozē anesteziologa uzraudzībā.
Augšējā endoskopija ilgst 10–20 minūšu, bet kopumā medicīnas iestādē jāpavada vidēji 1–1,5 stundas.
Pēc procedūras var būt diskomforts kaklā un uzpūties vēders. Ja izmeklējumu veic narkozē, pacients pie automašīnas stūres nedrīkst sēsties vismaz 12 stundas.
Izmeklējuma rezultāti ir pieejami uzreiz, taču biopsijas gadījumā tos izsniedz aptuveni divu nedēļu laikā.
