Kā norisinās augstvērtīgu grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Augstvērtīgu grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām šoruden ir iepriecinājis gan lasītājus, gan izdevējus, tomēr papildu līdzekļu piešķīrums tam Latvijā ir bijis vairākas reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs.
Koronavīrusa pandēmija šogad mainījusi dzīvi un iedragājusi daudzas nozares, starp tām – arī izdevējdarbību. Ietekmes apmēru uz grāmatniecību precīzi būs iespējams novērtēt tikai nākamā gada aprīlī, kad Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) apkopos izdevējdarbības datus par 2020. gadu, tomēr, pat vērtējot ar neapbruņotu aci, grāmatu nosaukumu kritums šogad bijis ievērojams.
Žurnāls “The Economist” 29. oktobra numurā ziņo, ka Francijā 2020. gadā kopējais IKP kritums prognozēts 8,7%, Vācijā – 5,8% apmērā, taču abās šajās valstīs kultūras nozare cietusi ievērojami smagāk, proti, kritums bijis attiecīgi 25% un 13–23% atkarībā no jomas.
Lai pandēmijas ietekmi mazinātu, Kultūras ministrijai vasarā tika piešķirti 9 756 937 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Daļa no šiem līdzekļiem – 300 000 eiro – izmantota, lai īstenotu augstvērtīgu grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām.
Taču, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, summa grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām Latvijā diemžēl ir nenozīmīga. Lietuvā, pēc neoficiāliem datiem, šogad tam atvēlēts pusotrs miljons eiro, bet Igaunijā publisko bibliotēku krājumu papildināšanai valsts katru gadu atvēl tuvu diviem miljoniem eiro. Turklāt nav zināms, vai Latvijā grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām notiks arī nākamgad, vai arī līdzekļi šim mērķim kārtējo reizi netiks atrasti.
600 nosaukumu no 33 izdevniecībām
Solvita Ozola, LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka šogad iepirkums organizēts mazliet atšķirīgi no iepriekšējām reizēm. Šoreiz izdevniecības iesūtīja sarakstus ar pēdējo divu gadu laikā izdotajiem augstvērtīgajiem oriģinālliteratūras darbiem, dokumentālo literatūru un tulkojumiem.
Kopumā sākotnējā sarakstā bijis vairāk par 600 nosaukumu grāmatām no 33 izdevniecībām – pavisam tika piedāvāti 157 151 eksemplāri par kopējo summu 1 440 932 eiro. No šiem darbiem komisija izvēlējusies 362 nosaukumus kopskaitā 32 615 eksemplāros.
Vidēji katrs nosaukums iegādāts 181 eksemplārā, un katrai reģiona galvenajai bibliotēkai, kā arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkai, atkarībā no bibliotēku skaita konkrētajā reģionā, tika piešķirta konkrēta naudas summa grāmatu izvēlei no piedāvātā grāmatu saraksta.
Prioritāri LNB aicināja iepirkumā piedāvāt iepirktas grāmatas, kuras pēdējos gados guvušas starptautisku un nacionālu atzinību – nominētas vai arī ieguvušas Latvijas Literatūras gada balvu, balvu “Zelta ābele”, Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu un tamlīdzīgi. Tad ikviena bibliotēka izvēlējās sev nepieciešamās grāmatas. Kopš 28. oktobra katru dienu līdz 3. decembrim bibliotēkas brauc pēc saviem komplektiem.
Jāsalāgo ar katras bibliotēkas vajadzībām
Pirmie, kas saņēmuši savu grāmatu komplektu, ir Bauskas Centrālā bibliotēka (BCB), kas pēc tā devās jau 28. oktobrī. Bauskas Centrālās bibliotēkas un tā filiāļu, kā arī četru apkārtējo novadu bibliotēku vajadzībām bijis iespējams izvēlēties grāmatas 15 404 eiro vērtībā, sacīja bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska.
Viņa norādīja – kaut gan summa izklausās liela, tā sadalāma starp 39 bibliotēkām. Tādējādi, kaut gan konkursu kopumā M. Kuļikauska vērtē atzinīgi, viņa norāda – tas prasījis un vēl prasīs būtisku ieguldījumu no komplektēšanas daļas speciālistiem: “Viņiem bija jāsalāgo piedāvājums ar katras bibliotēkas vajadzībām, jāsaprot, kuras no piedāvātajām grāmatām katrai bibliotēkai jau ir krājumā un kuras varētu būt nepieciešamas, kā arī jāsaprot, cik tieši eksemplārus no katra nosaukuma atbilstoši piedāvātajai formulai mēs varam izvēlēties.”
Tā kā iepirkums sākās augustā, turklāt izdevēji sarakstā varēja iekļaut arī vērtīgas grāmatas no 2019. un pat 2018. gada, turklāt šogad, īpaši pavasarī un vasaras pirmajā pusē, pandēmijas dēļ izdevējdarbība bija būtiski palēninājusies, daudzi no sarakstā iekļautajiem nosaukumiem jau bijuši bibliotēku krājumos. Tomēr pat tādā gadījumā atsevišķiem lasītāju īpaši pieprasītiem izdevumiem iepirkti papildu eksemplāri.
Arī – papildu eksemplāri
Arī Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā Vērtīgo grāmatu iepirkumā iegūtie izdevumi jau saņemti un sākusies to apstrāde. Triju novadu publisko bibliotēku vajadzībām atļauts izvēlēties grāmatas 9541 eiro vērtībā, un šobrīd notiek to reģistrēšana, kā arī pavadzīmju sagatavošana katrai grāmatai.
Bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite iepirkuma procesu vērtē atzinīgi, norādot vienīgi, ka daudzas no sarakstā iekļautajām grāmatām bibliotēkas bija jau paspējušas līdz augustam iegādāties. Tomēr visvairāk pieprasītajām grāmatām noderot arī papildu eksemplāri. Turklāt publiskās bibliotēkas ir tās kultūras iestādes, kuras turpinās darbu arī tad, ja valstī iestāsies ceturtais – skarbākais – Covid-19 riska līmenis, tādēļ lasītāji noteikti novērtēs savu bibliotēku krājuma papildinājumu.
Ar tehnoloģiju palīdzību
Valmieras bibliotēkā iepirkumā iegūto grāmatu komplekti nonāks novembra beigās, pastāstīja direktores vietniece Kristīne Kīne. Savukārt lasītāji tās varēs saņemt decembra otrajā pusē, kad jaunie izdevumi būs apstrādāti un sadalīti 28 bibliotēkām, kas ir Valmieras bibliotēkas metodiskajā pārraudzībā.
Šā gada iepirkumu Kristīne Kīne vērtē ļoti atzinīgi, uzsverot, ka tas veikts ātri un profesionāli, turklāt līdztekus iespējai iegūt jaunas grāmatas bibliotekāriem notiek arī apmācības digitālajās prasmēs. Tehnoloģiju prasmes bibliotekāriem bijušas nepieciešamas arī iepirkumā – informācija par katras bibliotēkas vēlmēm tika apkopota “Google.doc”.
Lai bibliotekāriem atvieglotu darbu, Valmieras bibliotēka dokumentā iestrādāja formulu, kas, ierakstot katru jaunu nosaukumu, ļāvusi uzreiz ieraudzīt, cik naudas atliek.K. Kīne norāda – grāmatas, kas bija iekļautas iepirkuma sarakstā, ir tiešām augstvērtīgas, un tas šogad bijis labs atspēriena punkts kvalitatīva publisko bibliotēku krājuma veidošanā.
Īpaši vērtīgs ieguvums – bērnu grāmatas
Latgales Centrālā bibliotēka, kurai Daugavpilī ir deviņas filiāles, par īpaši vērtīgu ieguvumu šajā iepirkumā uzskata bērnu grāmatas. Izdevēju iesniegtajā sarakstā bijuši pavisam jauni un arī diezgan dārgi izdevumi, starp kuriem kā vērtīgākos Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja Tatjana Hodokova min izdevniecībā “Zvaigzne ABC” iznākušo Agneses Vanagas un Agates Lielpēteres “Pagalma enciklopēdiju”, izdevniecības “Liels un mazs” izdoto Svena Nūrdkvista grāmatu par večuku Petsonu un kaķi Findusu “Pankūku torte”, kā arī izdevniecībā “Latvijas Mediji” klajā laisto katalāņu autores Magdalenas Hai “Šausmu veikaliņš”.
“Ļoti labi bija tas, ka ikviena bibliotēka pati varēja izvēlēties, kuras grāmatas un cik eksemplāros tām nepieciešamas,” pasvītroja Tatjana Hodokova. Viņa norāda – kaut gan šogad iznācis samērā maz grāmatu, tomēr bibliotēka nebija paspējusi iegādāties pietiekami daudzus izdevumus no LNB piedāvātā saraksta, tādējādi iepirkums bijis tiešām liels atbalsts.
UZZIŅA
• No kopējā iepirkto grāmatu skaita 62% ir oriģinālliteratūra, 38% – tulkojumi.
• 23% izdotas 2020. gadā, 50% – 2019. gadā, bet 27% – 2018. gadā.
• 37,3% ir daiļliteratūra, 39% – daiļliteratūra bērniem, 9,3% – memuāru un dokumentālā literatūra, 6,1% – populārzinātniskā literatūra, 3,8% – uzziņu literatūra, 4,1% – zinātniskā literatūra, 0,4% – attēlizdevumi.
• Vidējā vienas grāmatas iepirkuma cena ir 10,36 eiro.
Izdevniecības “Latvijas Mediji” izdevumi Vērtīgo grāmatu iepirkumā
• Andra Manfelde, “Vēja Vīrs un mēs”, “Ceriņslotas zīmējumi”, “Zemnīcas bērni, “Mājās pārnāca basa”;
• Jana Egle, “Miļeņkij ti moi”, “Dzimšanas diena”;
• Valdis Eglītis, “Filmas vizuālā stila noslēpumi”;
• Sauļus Grībkausks, “Padomju “ģenerālgubernatori”;
• Normunds Treimanis, “Aukstums. Tumsa. Bads”;
• Nora Ikstena, “Runādamies”;
• Benas Berants, “Bubuļbailes”;
• Rasa Dmuhovskiene, Gintars Jocjus, “Skudriņa Kāpēcīte” 1 un 2;
• Aleksandrs Štefensmeijers, “Līzelote negrib mazgāties”;
• Magadalena Hai, Tēmu Juhani, “Šausmu veikaliņš”;
• “Nezūdošās vērtības, VEF- 100”;
• Selja Ahava, “Lietas, kas krīt no debesīm”.
