Katrīna Zariņa: Kā nopelnīt labākai dzīvei 0
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā Latvijai ar tās iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politiķiem kopīgi jāvirzās pretim stratēģiskajam mērķim jeb jādara viss, lai šeit būtu gudrāki cilvēki un gudrāki uzņēmumi, veicinot zināšanu un prasmju atbilstību mūsdienu prasībām un strādājot eksporta pieauguma un darba ražīguma virzienā.
Lai to izdarītu, jārada tam nepieciešamās izaugsmes iespējas un pievilcīga dzīves vide, pasaules tirgū konkurētspējīgi produkti un jāatbalsta uzņēmumu centieni saražotās preces un pakalpojumus pārdot ārējos tirgos.
Priekšvēlēšanu laikā neviena no politiskajām partijām neiebilda, ka šie stratēģiskie mērķi ir atbalstāmi un virzība to īstenošanai ir gan LTRK, gan politisko partiju darāmo darbu sarakstā. Likumsakarīgs ir jautājums, kad un kā to izdarīt?
Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) “3×500” programma mēģina atrast risinājumus vairākiem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, ko grūti noliegt un kas eksistē Latvijā desmitiem gadu. Sabiedrībā pastāv milzīga noslāņošanās, taču “zāles” situācijas mainīšanai ir dārgas – katriem jauniem izdevumiem nepieciešams pretī rast ieņēmumus vai arī meklēt ietaupīšanas iespējas. Pašreiz tieši šie jautājumi jeb tas, kur rast papildu ienākumus valsts budžetā, ir galvenie izaicinājumi.
Biznesā viens no ilgtspējīgas darbības pamatprincipiem ir nodrošināt likviditāti un finanšu noturību. Respektīvi, uzņēmumiem vispirms ir jānopelna un tikai tad tie var sākt tērēt. Var jautāt, kā valsts budžeta veidošanas laikā saskaras politikas veidotāju un biznesa interešu sfēras.
Mūsuprāt, vistiešāk, jo tas ir brīdis, kurā divas dažādas uztveres tiek pretstatītas – uzņēmējiem saprotamā “pelnīt un tad tērēt” pret politikas veidotāju nereti īstenoto – “tērēt vēl nenopelnīto”.
LTRK ieskatā pilnībā atbalstāms ir JKP priekšlikums par neapliekamā minimuma darba algām celšanai līdz 500 eiro, tomēr bažas rada minimālās algas palielināšanas priekšlikums. Tomēr “3×500” programma kā kopums ir atbalstām iniciatīva.
Vienīgais jautājums – no kādiem ienākumiem 2020. gada valsts budžetā varētu tikt finansētas šīs jaunās izdevumu pozīcijas. JKP kopā ar Finanšu ministriju izrēķinājusi, ka tam nepieciešami 200 miljoni eiro.
Domāju, ka visi esam vienisprātis – īstermiņā resursi jāmeklē iekšējās rezervēs – publiskajai pārvaldei, tās procesiem un tēriņiem jākļūst efektīvākiem. Savukārt ilgtermiņā jāstrādā pie Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanas.
Savā “Vīzijā 2030” esam iedevuši redzējumu un atbildi uz jautājumu, kā uzņēmumi var pelnīt vairāk un tādējādi samaksāt arī vairāk nodokļos, palielinot valsts budžeta kopapjomu un radīt iespējas politikas veidotājiem īstenot savas ieceres.
Atbildes ir samērā vienkāršas, bet pieprasa visu iesaistīto pušu mērķtiecīgu un motivētu kopīgu darbu. Mums nepieciešama attīstību virzoša un atbalstoša izglītības sistēma, jāsaprot, ka resursu cenām un pieejamībai jābūt konkurētspējīgām, lai mūsu uzņēmumu radītās preces un pakalpojumi būtu pieprasīti ārējos tirgos arī ekonomikas lejupslīdes un pirktspējas samazināšanās periodos.
Jāturpina iesāktais darbs pie infrastruktūras sakārtošanas un pieejamības veicināšanas, kā arī beidzot jāatrisina tautsaimniecības izaugsmi veicinošs pamatfaktors – inovatīvu un eksportspējīgu produktu radīšanas sistēma. Jārada priekšnoteikumi pētījumu komercializācijai, veicinot uzņēmumu un zinātnieku sadarbību, paplašinot abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību un pozitīvajiem efektiem.
Un eksports – mums kopīgi jāsaprot, ka tas ir ekonomikas dzinējspēks, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā. Ne mazāk svarīgi ir turpināt uzsākto virzību uz mazu un efektīvu publisko pārvaldi – gan pārskatot funkcijas, cilvēkresursu noslodzi, tēriņus un mazinot administratīvo slogu.
LTRK vienmēr ir gatavi atklātai un tiešai sarunai ar politikas veidotājiem, lai meklēt sabalansētu risinājumu starp uzņēmēju interesēm un politiķu solījumiem vēlētājiem, neaizmirstot, ka Latvijai ar tās iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politiķiem kopīgi jāvirzās pretim stratēģiskajam mērķim – gudrāki cilvēki un gudrāki uzņēmumi, kas rezultētos ar ievērojamu dzīves līmeņa pieaugumu, sasniedzot ES “Top 10” jau 2030. gadā vai agrāk.
