Kā nomierināt jutīgu ādu. Kaitē pat krāna ūdens un sauss gaiss 0
Āda apsarkst, kņud un niez. To kairina apģērbs, krēms un pat ūdens. Nereti problēmas saasinās, kļūstot vēsākam laikam un sākoties centrālapkures sezonai. Diemžēl bieži vien ādas jutīgums pārvēršas hroniskā slimībā. Kā sadzīvot ar kaprīzas ādas niķiem?
Šķiet, katrs zina, ka ādu iedala četros tipos – sausa, taukaina, kombinēta un normāla – un katram ir konkrētas iezīmes. Savukārt pastiprināts jutīgums ir viens no ādas stāvokļiem. To raksturo apsārtums, nieze, dedzināšanas sajūta, izsitumi un nereti alerģiskas reakcijas. Visbiežāk jutīga ir sausa āda, kas rada velkošu sajūtu un stipru niezi.
Bez aizsargbarjeras
Veselu ādu sargā barjera – hidrolipīdu plēvīte jeb ādas skābā mantija, kas sastāv no tauku un sviedru dziedzera sekrēta maisījuma. Ja tas dažādu ārējās vides faktoru dēļ tiek bojāts, āda kļūst sausa, viegli reaģē uz dažādiem kairinātājiem, nav pasargāta no siltuma iztvaikošanas, sēnīšu un bakteriālām infekcijām.
! Jutīgai ādai niezi un apsārtumu bieži izraisa pat parasts krāna ūdens. Piemēram, ja ir kuperoza āda ar paplašinātiem asiņu kapilāriem, kā arī ādas slimība rozācija, seju ieteicams mazgāt ar micelāro ūdeni.
Arī bērniem ir jutīga āda, jo līdz pubertātes vecumam tauku dziedzeri vēl nav pilnībā attīstījušies. Kad sāk izdalīties androgēnais hormons, kas atbild par tauku dziedzeru darbību un ādu pārklāj tauku sekrēts, tā spēj sevi labāk pasargāt.
Aukstā laikā bērniem noteikti jālieto barojošs krēms, kura sastāvā ir vismaz 50% tauku, it īpaši pēc mazgāšanās, kad no ādas iztvaiko mitrums. Ja parādās izsitumi un mazulis sāk kasīties, mammām nereti šķiet, ka sākusies alerģija, taču nereti tas ir tikai tāpēc, ka āda kļuvusi sausa.
Kāpēc kļūst jutīga
Ne vienmēr daba ādas jutīgumu ielikusi jau šūpulī. Nereti to paši sabendējam, nepareizi kopjot.
! Sausu ādu nedrīkst tīrīt ar spirtotiem līdzekļiem, kas to sausinās vēl vairāk. Savukārt taukainai ādai nav piemēroti eļļu saturoši produkti, kas aizsprosto poras.
Ādas jutīgumu var arī pārmantot no paaudzes paaudzē, taču kopumā to nosaka daudzu apstākļu kopums, piemēram, imunitāte, stress, diēta un dažādi ārējās vides faktori.
Āda kļūst jutīgāka, bieži un ilgstoši uzturoties saulē vai solārijā, jo ultravioletais starojums novājina tās imūno sistēmu, samazinot aizsardzību gan pret iekšējiem, gan ārējiem vides faktoriem.
Kairinājums rodas, pastāvīgi un ilgstoši lietojot sadzīves ķīmiju vai nepiemērotus ādas kopšanas līdzekļus. Šīs vielas šķīdina virsējo tauku slānīti, samazinot antibakteriālo funkciju un palielinot ūdens iztvaikošanu no ādas. Audi izžūst, palielinās infekciju un alerģisku izpausmju iespēja.
