Kā nomedīt stirnāzi – trofejnieku? 1
Uz šo jautājumu medniekiem no Latvijas palīdzēja rast atbildi Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks medību jomā Eugenijus Tijušs, kurš seminārā Berģu kultūras namā stāstīja par lietuviešu mednieku pieredzi – gan to, kā precīzi novērtēt dzīvnieka vecumu un veidot pareizu populācijas struktūru, gan to, kā riesta sezonas otrajā pusē pievilināt stirnāzi ar svilpīti.
Jāatrāda visas trofejas
Jau vairākus gadus lietuviešu mednieki stirnāžus medī selektīvi. Lietuvā izveidota sistēma, kuru ievērojot stirnāžu populācija veiksmīgi attīstās, turklāt trofejas jau pēc vairākiem gadiem kļūst arvien ievērojamākas. Ieviest selektīvo medību principus bijis grūti. Tomēr tas izdevies, un nu lietuviešu mednieki var pamatoti lepoties ar lieliskām stirnāžu trofejām.
Lietuvā medīt pārnadžu tēviņus atļauts vien tiem medniekiem, kuri noklausījušies attiecīgu apmācību kursu. Turklāt vērtēšanas komisijai jāuzrāda visas iegūtās trofejas. Komisija lemj, vai dzīvnieks nomedīts vēlamajā vecumā. Ragainos pārnadžus tāpat nemedī medībās ar dzinējiem. Tieši šo ierobežojumu Lietuvas mednieki uztvēra vissāpīgāk. Tomēr tas nepieciešams, jo mirklī, kad dzīvnieks skrien pāri mednieku līnijai, to objektīvi novērtēt nav iespējams, turklāt vēl izdarīt drošu šāvienu.
Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielākais selekcionārs ir ziema. Tā paņem vājos un mazāk attīstītos īpatņus. Izdzīvo stiprākie, un gadus piecus sešus pēc bargas ziemas var cerēt uz vērtīgām trofejām.
Eugenijus Tijušs līdzi bija atvedis ievērojamu stirnāžu ragu kolekciju, ar kuru uzskatāmi ilustrēja savus stāstījumu un ļāva medniekiem pašiem vērtēt katru eksponātu. Īpaši neparasti bija ragu veidojumi, kuri hormonu līmeņa svārstību dēļ veidojas stirnu kazām.
Sugu drīkst turpināt stiprākais
“Jo ragi lielāki, jo stirnāzim vieglāk apliecināt savu pārākumu un vairāk viņš patīk stirnu kazām,” tā lietuviešu speciālists. “Šis mehānisms dabā ir tādēļ, lai tikai pats stiprākais un veselīgākais sugas pārstāvis turpinātu dzimtu. Ragi vislielākie ir noteiktā dzīvnieka dzīves posmā, lai riestā nepiedalītos pārāk jauni un arī pārāk veci dzīvnieki – viņi dzimtas turpināšanai nav piemēroti. Mūsu klimatiskajos apstākļos stirnāžiem vislielākie ragi izaug piektajā sestajā dzīves gadā. No septiņu gadu vecuma sākas novecošana un ragi kļūst īsāki, samazinās žuburu skaits. Ļoti vecam stirnāzim var būt īsi stieņveida ragi. Taču tie būs resnāki nekā jaunam stirnāzim.
Jāsaprot – ja stirnāzim pirmie ragi ir īsi, stieņveida un vien 3 – 4 cm gari, viņam, visticamāk, nav lemta spēcīga ragu rota. Ja pirmo ragu galos izveidojušies divi nelieli žuburi, tā ir perspektīva āža pazīme. To zinot, ir skaidrs, kuri no jaunajiem dzīvniekiem jānomedī, lai viņi savus gēnus nevarētu nodot tālāk.
Trešais rags var nebūt kroplība
Tāpat jāmedī dzīvnieki ar nedabiskām ragu formām. Piemēram X veida ragiem. Tomēr jābūt uzmanīgiem. Iespējams, neparastā ragu forma veidojusies tāpēc, ka augšanas procesā gūta kāda trauma – rags vienkārši saliecies. Tāpat ragā esošā viela, augšanas procesā iztekot uz ādas, var turpināt augšanu, radot neparastas formas trešo ragu. Nākamajā gadā šim dzīvniekam būs ierastā ragu forma, un pastāv risks, ka tiks nomedīts perspektīvs dzīvnieks.
Ja neparastās ragu formas iemesls ir kāda saslimšana, kas bojājusi raga celmu, tad gan dzīvnieku vēlams nomedīt. Šādi ragi var būt bīstami citiem stirnāžiem riesta laikā. Tāpat kroplas formas ragi var liecināt par kādu iekšēju kaiti – organisms novirzīs enerģiju slimās vietas dziedēšanai un ragu veidošanai tās nepietiks. Par problēmām ar dzīvnieka veselību liecina arī ragi, kas līdz riesta laikam vēl nav notīrīti no ādas.
Jāņem vērā, ka stirnāzim ragu veidošanās sākās ziemā. Ļoti aukstā laikā ragi var apsalt un to gali izskatīsies kā apdeguši, nodrupuši. Tā nekādā gadījumā nav kroplības pazīme!
