Kā nomedīt bebru? 2
Pēc uzskaites datiem, šobrīd Latvijā ir aptuveni 65 000 bebru, kas reāli apdzīvo visu Latvijas teritoriju un veic dažādus postījumus jaunaudzēs un mežos. Taču šī statistika, visticamāk, ir maldinoša. Standartā Valsts meža dienests uzskaita vidēji četrus bebrus uz vienu apmetni. Taču realitātē vienā bebru mājā mēdz būt pat līdz 16 īpatņu. Arī uz vienu upes tekošo kilometru parasti tiek uzskaitīti četri bebri, kas arī neatbilst īstenībai. Tādējādi, iespējams, to ir pat vairāk nekā 100 tūkstošu, un, lai tie nesavairotos vēl vairāk un nenodarītu vēl lielākus postījumus, to skaits ir jākontrolē. Kas būtu jāzina par bebru dzīvesveidu un paradumiem, lai veiksmīgāk ar tiem tiktu galā, – stāsta Ogres tehnikuma Mežsaimniecības, kokizstrādājumu un medību nodaļas vadītājs Kārlis Ranga.
Melni, brūni, bet ne raibi
Latvijā sastopami gan melni, gan brūni bebri. Brūnie Latvijā ienākuši no kontinenta ziemeļiem, ziemeļaustrumiem, Krievijas, Sibīrijas puses, savukārt melnie bebri pārsvarā nākuši no Kanādas. Patlaban abas šīs populācijas ir tā sajaukušās, ka vairs nevar noteikt, kura nākusi no Sibīrijas un kura no Kanādas. Piemēram, diviem brūniem vecākiem var piedzimt pilnīgi melns kucēns un otrādi. Tāpat metienā var piedzimt gan melni, gan brūni kucēni, taču nekad ne raibi. Vienai bebru mātei metienā vidēji dzimst 2–6 kucēni atkarībā no mātes vecuma. Un mātītes svars nereti pārsniedz tēviņa svaru.
Bebru riesta laiks ir februāris, marts, respektīvi – riests notiek bebru ziemošanas laikā mājokļos, kas it kā atrodas zem ūdens, zem ledus, lai gan pati bebru māja parasti ir sausumā. Piemēram, ja bebri apdzīvo upes ar stāvkrastiem, tie savu mitekli ierīko alās šajos stāvkrastos, izveidojot veselu alu sistēmu.
Kucēni bebriem parasti sāk dzimt aprīļa pēdējā dekādē, maijā un līdz pat jūnija vidum.
Barību ziemai sāk gatavot jau augustā
Bebri gādā barības krājumus visai ziemai. Taču bebrs ir īpatnējs ar to, ka gadījumā, ja barības krājumi izbeigušies, tas var pārtikt pats no saviem izkārnījumiem, tādējādi izdzīvojot līdz pavasarim, kad ledus kārta izkususi un atkal var tikt pie barības. Bet tas parasti notiek tad, ja ir izpostīti bebra sarūpētie barības krājumi.
Bebri krājumus ziemai intensīvi sāk gatavot jau augustā, jo augusts ir laiks, kad tie kucēni, kas dzimuši aprīlī un maijā, ir paaugušies tiktāl, ka tos var likt pie darba. Bebriem tāpat kā citiem zīdītājiem mainās zobi – bebru kucēnam apmēram 2,5–3 mēnešu vecumā piena zobi nomainās pret kaula jeb tā sauktajiem graužamajiem zobiem. Turklāt gan augšžokļa, gan apakšžokļa priekšējie zobi bebram turpina augt visu mūžu, tāpēc tie ir pastāvīgi jādeldē, ko bebrs var panākt tikai ar graušanu. Ja bebrs netiek pie graušanas, tas aiziet bojā.
Bebrs pamatā ir krēslas dzīvnieks, tāpēc savu aktīvo darbību sāk vakaros, turpinot līdz pat saullēktam. Izņēmums var būt tad, ja bebri dzīvo apvidū, kur tos neviens netraucē, tad to darbošanās iespējama visu diennakti.
Bebri veido vairākas kaskādes, un katrai ir sava nozīme. Ir barības dīķis, guļas dīķis, barības krājumu dīķis un ir ūdens kaskāde, kas pilda ūdens apgādes dīķa funkciju. Ja bebru apmetne atrodas kādā upītē, kur tie izveidojuši savas kaskādes, bet reāli nenodara meža īpašumam nekādus postījumus, tad ieteicams bebrus likt mierā. Ja bebri mežā gada laikā nograuž pāris apšu, aptīra apkārtējos kārklu krūmus, tādējādi savācot ziemai vajadzīgo barības daudzumu, tie jūtas mierīgāki, tiem dzimst mazāk kucēnu un tiek veikts mazāk iespējamo postījumu.
Savukārt, ja bebri nemitīgi tiek traucēti un visādi tramdīti, ja mednieki nomedī trīs četrus īpatņus, nevis visu apmetni, tad, pirmkārt, populācijas atjaunošanas nolūkā tie straujāk vairojas, otrkārt, nodara lielākus postījumus, jo, atjaunojot savus dambjus, uz upēm tos būvē aizvien augstāk, un arī mājokļu atjaunošanai dīķos tiem vajag jaunus materiālus.
Un jaunie īpatņi, sevišķi līdz divu gadu vecumam, kad priekšzobi aug intensīvi, nograuž visu, kas graužams – gan ozolus, priedes un egles, gan jebkuru citu koka izstrādājumu. Ir bijuši gadījumi, ka tiek nograuztas medību torņu kājas. Un dara to nevis tādēļ, lai gatavotu krājumus ziemai, jo tiem pietiek ar pāris apsēm gadā, bet tāpēc, ka aug zobi un tie jādeldē.
Par bebru dambjiem
Bebrs taisa dambi ar vienu mērķi – lai ieeja tā namā, proti, alā, atrastos zem ūdens. Tad gan pats, gan tā bērni būs drošībā. Ja dambi nojauc un atjauno ūdensteci, pastāv ļoti liela iespēja, ka alas atklāsies. Medību sezonas laikā šādu metodi mēdz izmantot, lai bebrus medītu ar alu suņiem. Protams, bebrs steigs dambi atjaunot, bet, ja cilvēks šo cīņu turpina un sistemātiski dambi nojauc, tad bebram atliek vai nu no konkrētās vietas aizvākties, vai arī tā alu uzies kāds no plēsējiem (vilks, lapsa, jenotsuns, klaiņojošie suņi), kas noteikti pie izdevības parūpēsies par jauno bebrēnu paaudzi. Jāsaprot, ka bebru dzīvoklis reti paliek tukšs. Ja viena ģimene evakuējas, pēc kāda laika tajā iemitināsies cita. Tādēļ bieži vien ļoti noderīgi ir izmantot smago tehniku, lai bebru nedarbus likvidētu.
Ja meliorācijas grāvjus atjauno, likvidē apaugumu, visu iztīra, tad bebrs šādu mājvietu izvēlēsies, vien būdams pilnīgi izmisis. Ja vēl piedevām grāvī nav ūdens, kā tas mēdz būt sausā vasarā, tad bebrs var būvēt, cik daudz dambju grib, tik un tā savu mērķi tas nepanāks, jo gluži vienkārši grāvī trūks ūdens.
Kā jau minēts, kaskāde sastāv no vairākiem dīķiem un katram ir sava nozīme. Pirmais dīķis, kas atrodas viszemāk, ir barības dīķis. Tam bebrs pārpeld pāri, aiztaisa dambi, tādējādi ceļot ūdens līmeni. Otrajā un trešajā dīķī parasti atrodas uzturēšanās apmetnes. Upes krastos tās būs alas, bet dīķī tiks izveidots garāks dambis, kur būs uzbūvētas bebru mājas. To tuvumā vairākās vietās noteikti būs barības krātuves, kas ārēji līdzinās mājām, taču atšķiras ar to, ka krātuve nepaceļas virs ūdens – barība tiek krāta zem ūdens. Resnākie un lielākie zari, kas nospiež uz leju mazākos krātuves zariņus, protams, var būt redzami virs ūdens. Atpazīt bebru barības krātuves zarus var pēc tā, ka tie parasti ir sazaroti, nav garāki par pusmetru un ir apmēram 5–7 cm resni.
Ceturtais un piektais kaskādē ir ūdens dīķis, kas nodrošina ūdens nezūdamību arī visas ziemas garumā. Respektīvi, lai dīķis neizžūtu un ūdens pietiktu barības uzglabāšanai. Sausumā barība zaudē savu vērtību, bojājas un tādējādi līdz pavasarim tās var nepietikt.
Kā rīkoties?
Ja bebru apmetne ir dīķī vai upes krastā, tā ir pilnībā jāizārda, lai gan dabas aizsardzības nolūkos to dažkārt neiesaka darīt. Tāpēc ieteikums – ja bebru apmetne nerada lielus postījumus, labāk tos neaiztikt. Taču, ja mežs tiek regulāri applūdināts, jaunaudzes nograuztas un zaudējumi postījumu dēļ mērāmi vairākos simtos vai pat tūkstošos eiro, tad jānomedī pilnīgi visi konkrētajā apmetnē esošie dzīvnieki.
Lai iznīcinātu visu apmetni pilnībā, nepietiks ar vienu medību suni un pāris lamatām. Ir jārīko īstas medības jeb tā sauktā medību talka, kur piedalās daudz mednieku ar daudziem suņiem. Ja bebriem tiek pieteikts karš, tas nedrīkst būt lokāls, tam jānotiek iespējami plašā teritorijā – visas kaskādes garumā. Runa, protams, ir par lokālajām upēm un dīķiem.
Jāsāk no lejas dīķiem, pa straumi nolaižot ūdeni. Jau pirmajā dīķī ir jāliek aizsprosti, ko standartā veido kā koka žogu, sadzenot kokus tā, lai veidotos krusteniska barjera un mednieks bebru varētu nomedīt brīdī, kad bebrs mēģinās pa straumi bēgt uz leju. Tādām barjerām jābūt gan lejas, gan arī augšējos dīķos.
Ja kaskāde ir augstu upju krastos, jāņem vērā, ka krastu augšpusē noteikti būs vairākas ejas, pa kurām bebri var aizmukt. Tāpēc pirms medībām vajadzētu šīs ejas atrast. Viens no variantiem, kā to izdarīt, ir ielaist bebru alā suni, kas, sekojot smaržai, virzīsies uz augšu līdz izejai. Uzsākot medības, pie šīs izejas vajadzētu atstāt kādu mednieku. Bieži vien mednieku nezināšanas dēļ pa šīm ejām vairāki bebri aizmūk, bet mednieki brīnās – it kā visi ūdeņi nolaisti, redzēti vismaz padsmit bebri, bet nomedīt izdevies tikai dažus.
Pēc veiktajiem postījumiem un bebru takām var secināt, ka bebru ir daudz vairāk. Ja takas ir platākas un īsākas, tātad pa tām pārvietojušies lielie vecie bebri, savukārt jaunie bebri būs iestaigājuši šaurākas, bet garākas takas. Mazie bebri nogāž koku, un viņu taka parasti sākas pie nogāztā stumbra, bet lielo bebru takas sākas pie koka sulīgākās, lapainākās daļas, kur jāapgrauž zari, no kuriem tiek gatavoti barības krājumi.
Par lamatām
Latvijā un Eiropā bebru medīšanai atļautas rāmjveida lamatas, ar kurām bebru skaitu globāli ierobežot diemžēl nav iespējams. Lamatas noteikti ir izmantojamas, bebrs, tajās iekļūstot, uzreiz tiek nogalināts, tas nemokās, arī tā āda paliek vesela. Bet jāņem vērā, ka bebrs ir ļoti uzmanīgs un arī izmanīgs dzīvnieks, tāpēc jāzina, kā to ievilināt lamatās. Jo vecāks dzīvnieks, jo gudrāks, tas ar kaut ko jāieinteresē doties uz lamatām.
Ja tiks izliktas iepriekšējā sezonā izmantotās lamatas, kas pēc tam laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam vienkārši kaut kur stāvējušas un tad atkal paņemtas, tās būs aprūsējušas, odīs pēc metāla, un bebrs tām netuvosies, jo sajutīs bīstamību. Tāpēc lamatas pirms izlikšanas būtu jānovāra karstā ūdenī – vislabāk egļu skuju vai kārklu mizu novārījumā, lai smarža būtu iespējami dabiskāka. Un jāizmanto piebarošana – bebru var piebarot, piemēram, ar āboliem, kukurūzas vālītēm, īpaši nomizotām un salauztām, jo tad tās labi smaržo. Tāpat var salauzt burkānus u. c. Šīs lietas, protams, nav bebru pamatbarība, tos vairāk vilina to smarža, tāpēc var ap lamatām salikt arī svaigus salauztus priežu zariņus, kas ilgi un spēcīgi smaržo. Tikpat labi var izmantot arī ošu, kārklu, blīgznu zariņus.
Lamatas vajadzētu likt vai nu pie vietas, kur bebrs nāk no alas ārā, vai uz pārejas, kur bebrs lien pāri dambim, – šīs vietas parasti ir redzamas. Ja ir šaubas, vakarā var uz iespējamās pārejas ar kāju novilkt strīpas, un no rīta būs redzams, vai bebrs gājis pāri šai vietai vai ne.
Noteikti nevajadzētu pievilināšanai paredzētos koku zarus saspraust lamatu sānu caurumos, kas domāti to piestiprināšanai pie zemes. Nereti bijuši gadījumi, ka bebrs vienkārši kopā ar šiem zariem, ko uzskata par savu barību, uz alu aizvelk arī pašas pa tukšo aizkritušās lamatas. Tāpēc vērts tās pie kāda koka piestiprināt ar smalku trosīti.
Vēl pievilināšanai var izmantot bebru dziedzerus, kam piemīt spēcīga specifiska smaka. Medicīnā un arī pievilināšanai izmanto sekrēta dziedzerus, kas atrodas bebra vēderdobumā līdzās vīrišķajiem vai sievišķajiem reproduktīvajiem orgāniem. Tiesa, dziedzeriem jābūt iegūtiem no citas bebru apmetnes. Var neizmantot pašu dziedzeri, pietiek pat ar tā ādu – jāieberzē lamatu ūsiņas, kurām pieskaroties lamatas aizkrīt. Galvenais, lai ir jūtama šī svešā dziedzera smaka, kas bebru pievelk kā magnēts.
Ar sveša dziedzera smaku bebru var izvilināt, arī vienkārši uz koka zariņa uzspraužot mazu gabaliņu dziedzera un zaru iespraužot ūdenī tā, lai dziedzeris paliek mazliet virs ūdens. Ar vēju smaka izplatās, un bebrs uz to reaģē. Turklāt uz šo smaku nenāk vis mazie bebri, bet gan lielais bebrs, kas gatavs cīņai. Īpaši rudenī un pavasarī.
Novērojums – ja kādā meža jaunaudzē vienuviet atrasti vairāki bebru galvaskausi, visticamāk, tuvumā ir vilku midzenis. Bebrs vilkam ir delikatese.
Kur likt nomedīto bebru?
Šogad bebru medību sezona sākās 15. jūlijā un turpināsies līdz 2020. gada 15. aprīlim. Kā pēc tam var izmantot nomedīto dzīvnieku?
Pirmkārt, sākot jau ar 2011.–2012. gadu, bebru ādas cena ir tikai augusi, tādējādi tā ir labs peļņas ieguves avots – to var pārdot, no tās var šūt kažokus, apkakles u. c.
Otrkārt, no bebra iegūst labu gaļu, ko var apēst pats mednieks vai arī pārdot to pārstrādei – ir firmas, kas pērk bebru kautķermeņus.
Treškārt, bebru sekrēta dziedzeri ir izmantojami medicīnā, tāpēc tos var gan pārdot par gluži labu naudu, gan arī mājas apstākļos no tiem var gatavot dažādus ārstnieciskus uzlējumus, kā arī kapsulas – bebra dziedzeris jāizķidā, jāizkaltē, jāsamaļ pulverī un jāiepilda kapsulā. Šie produkti uzlabo gan imūnsistēmu, gan spēj pat veiksmīgi cīnīties ar vēža šūnām. Tīmeklī par to labajām īpašībām un iedarbību var gūt ļoti plašu informāciju.
Ceturtkārt, bebra kauli garšo suņiem.
Ko paredzēt līgumā ar medniekiem
Katrā līgumā, ko mednieku kolektīvs noslēdz ar medību platības īpašnieku, tostarp lauksaimnieku, ir tukša aile, kurā zemes īpašnieks var ierakstīt savus nosacījumus un prasības. Var, piemēram, vienoties, ka mednieks zemniekam vai mežsaimniekam par iespēju medīt viņa īpašumā piegādā medījumu gaļu, konservus, tāpat var ierakstīt, ka īpašumā nedrīkst medīt stirnas, toties obligāti ir jāmedī bebri, tostarp gādājot, lai īpašumā esošā upes daļa būtu tīra no bebru dambjiem. Paredzēt var arī līguma laušanu, ja, piemēram, medību sezonas laikā mednieki nav tikuši ar bebriem galā.
Ja nav līgumu ar medību platības īpašniekiem, tad nav arī pašu medību, tāpēc mednieki parasti cenšas izpildīt līgumā ierakstītos nosacījumus.
