Kā nokļūt pasaules starmešu gaismā? Latviešu dzejniece ieguvusi Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla galveno balvu 6
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Janvārī mediju telpu pāršalca lieliski jaunumi – latviešu dzejniece Amanda Aizpuriete ieguvusi Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla galveno balvu, tā pievienojoties virknei pasaulslavenu šīs balvas laureātu – Nobela, Bukera un citu prestižāko Eiropas prēmiju saņēmējiem. Plašāk par balvu Latvijā uzzināja gan četrus mēnešus pēc tās saņemšanas, rosinot jautāt, kāpēc tā, kā arī – kāds un cik spožs ir mūsu autoru – rakstnieku, dzejnieku, ilustratoru – ceļš uz panākumiem pasaulē.
Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla (Slovēnija) balva kopš 1986. gada ik gadu tiek pasniegta Centrāleiropas autoriem par izciliem sasniegumiem literatūras vai eseju jomā. Pirms Amandas Aizpurietes to saņēmuši pasaulē pazīstamie autori Toms Venclova, Pēters Esterhazi, Milans Kundera, Jans Kaplinskis un citi. Latvijas Rakstnieku savienība šo balvu nosaukusi par svarīgāko latviešu literatūras starptautisko panākumu 2022. gadā.
Īsi romāni par mūsdienām
Lai Latvijas autoru pamanītu pasaulē, viņa darbiem, saprotams, jābūt tulkotiem un izdotiem citās valstīs. Latvijai ir starptautiski konkurētspējīgi autori – par to ir pārliecināta Latvijas literatūras popularizēšanas platformas “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska. Kā liecina tulkojumu un izdošanas grantu programmas dati, 2022. gadā pavisam tulkojumos izdotas 50 latviešu autoru grāmatas, bet kopumā grantu programmā atbalstīti 82 projekti – 46 ārvalstu izdevēji un 36 tulkotāji. “Papildus tam ir iznākuši vēl daži Latvijas autoru darbi tulkojumos, jo ir izdevēji, kuri nepiesakās grantu programmai un izdod tulkojumu pilnībā par saviem līdzekļiem vai arī piesaista programmas “Radošā Eiropa” finansējumu tulkojumu izdošanai,” stāsta I. Bodnarjuka-Mrazauska. Izdoto tulkojumu skaits pēdējo sešu gadu laikā audzis ievērojami: 5–10 (2016), 50–55 (2018), 76 (2021), 82 (2022) izdevumi.
Saskaņā ar “Latvian Literature” informāciju pēdējo gadu griezumā visvairāk tulkotais latviešu autores darbs ir Noras Ikstenas “Mātes piens” (25 valodas), tam seko Anetes Meleces “Kiosks” (21), Jāņa Joņeva “Jelgava 94” (15), Mārtiņa Zuša “Nenotikušais atklājums” (12), kā arī Signes Viškas un Elīnas Brasliņas “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” (6). “Pēdējos divus trīs gadus ārvalstu izdevējus galvenokārt interesē neliela apjoma romāns par mūsdienām, par aktuālo. Diemžēl šeit mums piedāvājums nav ļoti plašs, taču ceru, ka mūsu autori pie tā strādā,” norāda I. Bodnarjuka-Mrazauska.
Balvas modina interesi
Ceļš, lai latviešu autora darbs tiktu ārzemēs pamanīts, var būt ļoti dažāds – katrai grāmatai, autoram savs, atzīst rakstnieki un izdevēji. Viens no tiem – starptautiskas balvas un nominācijas. Tā, piemēram, aizvadītā gada martā Latvijas izdevniecība “Liels un mazs” Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība Eiropā, savukārt starp Boloņas bērnu grāmatu tirgus 57. ilustratoru izstādes uzvarētājiem ir latviešu mākslinieces Anete Melece un Aleksandra Runde.
“Latviešu autora ceļš uz starptautiskiem panākumiem ir saistīts gan ar autoru un izdevēju pārstāvniecību starptautiskās grāmatu izstādēs, literāros pasākumos, nominācijās starptautiskām balvām, gan arī ar regulāru un mērķtiecīgu darbu, piedāvājot darbus izdošanai citu valstu izdevējiem,” teic izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide. Viņa norāda: “Ļoti labs atspēriena punkts noteikti būs Latvijas viesvalsts statuss kādā no tuvākajām Frankfurtes grāmatu izstādēm, kas ļaus mūsu autoriem un izdevējiem nokļūt uzmanības centrā, vienlaikus iegūstot arī tulkojumus kādā no lielajām valodām.”
No izdevniecības “Latvijas Mediji” autoriem pašlaik starptautiski pazīstamākā ir Rasas Bugavičutes-Pēces grāmata “Puika, kurš redzēja tumsā”. Tās izdošanas tiesības ir pārdotas Lietuvai, Igaunijai, Turcijai, Horvātijai, pašlaik rit sarunas ar ukraiņu un poļu izdevējiem. R. Bugavičutes-Pēces grāmata iekļauta “White Ravens” starptautiskajā literatūras katalogā un IBBY (Starptautiskā bērnu un jaunatnes literatūras padome) 2022. gada starptautiskajā Goda sarakstā, kas pievērš citu valstu izdevēju lielāku uzmanību. Otrs nozīmīgākais notikums ir Janas Egles grāmatas “Dzimšanas diena” licences pārdošana ASV, bet divi stāsti tiks iekļauti latviešu prozas izlasē spāņu valodā. “Abas mūsu autores bijušas nominētas starptautiskiem apbalvojumiem, piemēram, Eiropas Literatūras balvai – tas noteikti pievērš citu izdevēju uzmanību, jo vienlaikus ļauj saprast konkrētā autora nozīmību un arī iespējamu labāku novērtējumu projekta finansējuma iegūšanai, piemēram, “Radošās Eiropas” projektu konkursā,” piebilst E. Veide.
Kā kontaktpunkts starp ārvalstu izdevējiem un latviešu autoriem, tulkotājiem, izdevniecībām darbojas platforma “Latvian Literature”, kas, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru organizē Latvijas nacionālo stendu vienā no pasaulē nozīmīgākajiem un lielākajiem grāmatu tirgiem – Frankfurtes grāmatu tirgū. Tā ir tikšanās vieta izdevējiem un ar grāmatniecību saistīto nozaru pārstāvjiem no visas pasaules. Kopš pagājušā gada Frankfurtes grāmatu tirgus sācis attīstīt arī paralēli notiekošu literatūras festivālu “Bookfest”, skaidro I. Bodnarjuka-Mrazauska.
2022. gadā nacionālā stenda platība bija lielāka nekā iepriekš, papildus organizēts atsevišķs stends Latvijas ilustratoru darbu izstādei, bet kultūras programmā piedalījās Arvis Viguls, Krišjānis Zeļģis, Andris Kuprišs un Jānis Joņevs – visiem iznākušas grāmatas Vācijā.
Latvijas autoru ceļš pasaulē
* 2023. gadā plānota plaša kultūras programma ar Latvijas autoru dalību – šobrīd ieplānoti un apstiprināti jau 35 pasākumi vācu kultūras telpā, aptuveni tikpat daudz arī citās valstīs.
* Janvāra pirmajā pusē jau notika Andra Kupriša grāmatas “Berlīne” vācu izdevuma prezentācijas pasākumi, tikko norisinājās Semjona Haņina dzejas krājuma ungāru valodā prezentācijas pasākumi Budapeštā, janvāra beigās Rasa Bugavičute-Pēce dosies uz diviem festivāliem Indijā.
* Februārī Latvijas autori būs fokusā Šveices literatūras festivālā, Tallinā notiks Latvijas dzejas antoloģijas prezentācija, martā Ligija Purinaša un Valts Ernštreits dosies uz Lielbritāniju dzejas darbnīcā pārstāvēt latgaliešu un lībiešu literatūru, aprīlī savukārt plānota plaša literatūras programma Leipcigas grāmatu tirgū.
