– Jūsu sprediķus klausās un šādas intervijas lasa latvieši. Vai par abpusējo tuvināšanos šādi tiek uzrunāta arī krievu auditorija? Citādi iznāk tā, ka savstarpējā piedošana, pretimnākšana tiek gaidīta tikai no latviešiem, bet pie krieviem neviens ar tādiem aicinājumiem nevēršas. Piemēram, vai esat runājuši arī ar pareizticīgo kolēģiem, ka viņi ar šādiem vārdiem vērstos pie savas draudzes? 26
J. Vanags: – Es pat nerunāju par piedošanu un pretimnākšanu, bet par veselo saprātu un par atbildīgu attieksmi pret Latvijas nākotni. Uz ko mēs esam gatavi tās labad? Protams, ka tādai attieksmei jābūt no abām pusēm. Gan vieni, gan otri var palikt principiālās pozīcijās un teikt – nebūs nekādas saprašanās, kamēr “viņi” maisos un pelnos nenožēlos un nelūgs piedošanu par okupācijas pārestībām vai par solījumu laušanu, nepiešķirot pilsonību. Ja “viņi” to neizdarīs, tad dzīvosim naidā līdz galam. Taču tad gals pienāks daudz agrāk. Esmu pamanījis, ka manus aicinājumus ir dzirdējuši arī krievvalodīgo vidē. Līdzīgas domas nesen izteica publicists Igors Vatoļins, aicinot krievus izšķirties par lojalitāti Latvijai, jo situācija vairs neatļaujot būt lojāliem gan Latvijai, gan Krievijai. Ar pareizticīgo kolēģiem esam apsprieduši idejas, kā veicināt saprašanos.
Z. Stankevičs: – Jā, esam runājuši ar metropolītu Aleksandru par šo jautājumu. Tā kā mani uzaicina izteikt domas arī krievu mediji, esmu ar viņiem par šo jautājumu ne vienreiz vien runājis.
– Tūlīt būs 9. maijs, un daudzi piespraudīs oranžbrūnās lentītes, kas simbolizē vienotību ar Krieviju, ar to valsti, kura anektēja Krimu. Kā uzrunāsit viņus?
Z. Stankevičs: – Viens no iemesliem ir tas, ka notikusi pretstāves eskalācija. Atcerēsimies laiku, kad Vecrīgā bija barikādes. Tajās bija gan latvieši, gan krievi, gan poļi, ebreji, baltkrievi, ukraiņi – visi kopā. Savukārt interfrontē nebija tikai krievi, arī tur bija cilvēki no visām tautībām. Protams, var runāt par kādām proporcijām, bet faktiski abās pusēs bija daudzu tautību pārstāvji.
Esmu runājis ne ar vienu vien, kuri bija uz barikādēm un pēc tam ir jutušies atraidīti, nepieņemti, un tas viņos ir atstājis ievainojumu. Runājot par tiem, kuri staigā ar oranžbrūnajām lentītēm, es, kaut vienkāršoti, gribētu izdalīt divas galvenās grupas. Vieni ir tie, kuri par savu darbību saņem naudu, un šī darbība ir vai nu viņu bizness vai politiskās intereses. Otra daļa – tie, kuri tā demonstrē sava veida protestu tādēļ, ka ir jutušies nepieņemti un atraidīti un līdz ar to arī ievainoti. Un tad pozīcija ir: “Mēs ejam – jums par spīti!” Nedomāju, ka mēs esam visu izdarījuši, lai situāciju mainītu.
Paldies Dievam, ka, neskatoties uz visiem pārpratumiem, ievainojumiem, spriedzi, nav tomēr starpnacionālās vardarbības.
Nebūtu labi turpināt eskalēt šo jautājumu. Ja gribam domāt valstiski un ilgtermiņā un ja mums patiešām rūp Latvijas labklājība un uzplaukums, mums ir jāskatās tam pāri. Nevaram visu laiku rakņāties pagātnes negācijās.
Diemžēl dažādās valodās runājošiem informācijas telpas ir ļoti atšķirīgas. Ir jādomā par to, kā Latvijā nodrošināt krieviski runājošiem informāciju, kas strādātu Latvijas labā. Neatdosim mūsu krievus svešai informācijas telpai.
– Satversmes preambulā ir teikts: “Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda [..] ir saliedētas sabiedrības pamats.” Vai var sagaidīt saliedētu sabiedrību, ja viena valsts iedzīvotāju daļa neprot un nevēlas mācīties valsts valodu?
J. Vanags: – Arī krievu sabiedrība nav monolīta. Es apzinos, ka daļa no tās, līdzīgi daļai latviešu, nevēlas nekādu tuvināšanos un izlīgumu. Varbūt viņi to var atļauties un Latvijas valsts nav vienīgā nākotnes iespēja – tepat ir Krievija. Latviešiem gan Latvija ir vienīgā iespēja, ar kuru jārīkojas apdomīgi un gudri. Saskatīt krievvalodīgajos tikai draudu un neredzēt viņos resursu, manuprāt, nav ne gudri, ne apdomīgi. Sevišķi, kad tuvojas imigrācijas plūsma no Ziemeļāfrikas. Es neesmu rožains optimists un neesmu pārliecināts, vai kaut kas vēl ir saglābjams, taču nevaram atļauties nemēģināt. Diemžēl latvieši krievus, visticamāk, vairs nespēs pārliecināt. Ja kāds to spēs, tie būs no krievu vidus.
