“Neatdosim mūsu krievus!” 26
Sarunā vispirms arhibīskapiem jautāju, vai viņi bija vienojušies, ka Lieldienās jāuzrunā sabiedrība arī par šo “fronti tēva pagalmā” un “mūru gāšanu”?
J. Vanags: – Mēs nebijām par to vienojušies. Acīmredzot arhibīskaps Stankevičs tāpat kā es latviešu un nelatviešu pretniecīgās attiecības redz kā apdraudējumu Latvijas nākotnei un šķērsli attīstībai. Ja problēma ir reāla, tā spiežas cauri pa visām vīlēm. Jēzus reiz teica: “Ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.”
Z. Stankevičs: – Situācija ir tiktāl nobriedusi un pārbriedusi, ka mums abiem neatkarīgi vienam no otra kļuvis skaidrs, ka beidzot jāsāk risināt problēmas; tā vietā, lai plēstu veco brūci, to beidzot vajag ārstēt. Jo tas augonis inficē visu organismu, kas šajā gadījumā ir visa Latvijas valsts. Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, un mums reāli jāgādā par to, lai sabiedrību integrētu, nevis iedzīvotājus rīdītu vienu pret otru.
– Diemžēl vairākus gadus esmu klausījusies Rīgā Maskavas namā “Krievijas tautiešu” konferencēs un citur tādu nevalstisko organizāciju pārstāvju runas, kuri atstrādā no Krievijas tautiešu atbalsta fonda saņemto naudu; tās bijušas pretlatvisku noskaņojumu uzkurinošas runas.
Z. Stankevičs: – Protams, ka tur strādā nauda. Tomēr tā ir šaura cilvēku grupa, kura ar to pelna naudu un tādā veidā arī vēlētāju balsis vēlas piesaistīt. Tā ir viņu politika, un tās ir viņu egoistiskās intereses. Bet, ja ir naudas plūsma, kas strādā pret valsts interesēm, tad valsts drošības struktūru uzdevums ir gādāt, lai to pārtrauktu vai vismaz ierobežotu viņu manevra iespēju.
Bet mums ir jāstrādā no abām pusēm. Jā, protams, vajag atbruņot pretlatvisku noskaņojumu uzkurinošas nostājas, bet mums ir jāapzinās, ka arī pretējā pusē ir šaura cilvēku grupa, kuru politiskajās interesēs ir visu laiku kliegt, ka, lūk, mēs esam briesmās. Dzeloņi ir abās pusēs, un vajag atbruņot abus.
– Sprediķos jūs aicināt uz krievu un latviešu sabiedrības vienotību, bet kā jūs saredzat – kas konkrēti jādara? Un vai jūs jūtat, ka sabiedrība tam ir gatava?
J. Vanags: – Sabiedrība nav viendabīga. Daļa ir gatava, daļa nav. Daļa par to nedomā un tikai skatās, kā no šejienes aizbraukt un tad – kaut ūdens plūdi. Savos sprediķos es cenšos gatavību vairot, aicinu domāt. Man liekas svarīgi, lai labas gribas latvieši un tādi paši nelatvieši varētu cits citu sastapt un iepazīt. Bieži mūsu negatīvā attieksme veidojas pret krieva vai latvieša tēlu pašu prātā, nevis pret īstiem, dzīviem cilvēkiem. Cilvēku personīgi pazīstot, ir grūtāk viņam uzlikt kolektīvo vainu un aizspriedumu nastu. Sarežģītas lietas vieglāk atrisināt, sarunājoties ar draugiem. Tādēļ vajadzētu vairāk pozitīvas saskares, lai varētu augt labas gribas cilvēku kodols. Jācer, ka tas darbosies kā rauga piciņa, kas ar laiku saraudzē visu mīklu. Kas nevar un negrib piedalīties, lai pakalpo Latvijai vismaz ar to, ka beidz drukāt internetā naidu kurinošus komentārus.
Z. Stankevičs: – Ir jāatbalsta jebkāda veida iniciatīvas, kuras apvieno gan latviski, gan krieviski runājošo iedzīvotāju daļu. Piemēram, viena no tādām iniciatīvām ir Lielā talka, kur kopā draudzīgi var piedalīties latvieši, krievi un visu citu Latvijā dzīvojošo tautu cilvēki. Arī masu sporta pasākumos piedalās gan latvieši, gan krievi, gan citas Latvijā dzīvojošās tautas.
Ir vēl viena laba iniciatīva – “Bezvests.lv”. Tās vadītājs ir krievs, bet lielākā daļa, kas iesaistījušies meklēšanas iniciatīvās, ir latvieši. Tāda veida aktivitātes mums ir jāatbalsta. Tās nojauc aizspriedumu veidoto nepareizo priekšstatu vienam par otru un dziedina tos ievainojumus, kas bijuši pagātnē.
Ar pilnu pārliecību gribu teikt – ja turpināsim uzplēst vecās rētas, tas ir ceļš uz nekurieni. Mums vienreiz ir jānovelk svītra un jāsāk jauna dzīve. Aicinu nerakņāties pagātnē, atstāt to vēsturniekiem un zinātniekiem, lai viņi izpēta un to objektivizē, bet mums ir svarīgi skatīties, kā varam kopā veidot labāku Latvijas nākotni.
Pirms vairākiem gadiem bija interesants lozungs jeb aicinājums: “Neatdosim mūsu krievus!” Nevajag viņus tik vienkārši atdot un ierakstīt – nezinu, kādā piektajā kolonnā, ienaidniekos, kuri grib pārdot Latviju vai atdalīt kādu daļu. Neatdosim viņus, pacīnīsimies par viņiem!
