Kā no šūpuļzirdziņa ražotāja kļūt par vienu no vadošajiem saplākšņa produktu ražošanas un attīstīšanas uzņēmumiem Eiropā 0
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
SIA Troja, kā to uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis, jau kopš dibināšanas 1992. gadā ir darbojies tā, lai no koka šūpuļzirdziņu ražotāja pārvērstos par vienu no vadošajiem saplākšņa produktu ražošanas un attīstīšanas uzņēmumiem Eiropā.
Kāpēc Troja?
Laikā, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir pazīstami kā produkcijas eksportētāji, koncerna Latvijas Finieris saistītais uzņēmums bērza saplākšņa produktu ražotne Troja nav izņēmums. Tāpat zināms, ka ne viens vien vietējais uzņēmējs ir lauzījis galvu, lai viņa firmas nosaukums ārzemju pasūtītājam Eiropā un ne tikai tur gan paliktu prātā, gan būtu viegli izrunājams.
Šajā ziņā vismaz katram izglītotam eiropietim ar Troju nekādām problēmām nevajadzētu būt. Bet stāsts par uzņēmuma nosaukuma izvēli ir šāds: kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem Latvijā tika ražoti šūpuļzirdziņi. Taču laiki mainījās, un, kad 1992. gadā tika dibināta ražotne, kuras mājvieta pašlaik ir Rīgā, Bauskas ielā 143, toreizējais uzņēmuma direktors, domājot par jaunās fabrikas nosaukumu, it kā pa jokam ieteicis neaizmirst tieši par šūpuļzirdziņiem. Un tā tieši šūpuļzirdziņš aizvedis uz Troju. Šāds teiksmains zirgs pārceļojis arī uz zīmola emblēmu.
No šūpuļzirdziņa līdz saplākšņa sagatavēm
Kā stāsta valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis, jau kopš 90. gadu sākuma Troja neražo tikai klasiku – šūpuļzirdziņus, lai gan arī šī produkcija nekur nav pazudusi. Tā pat ir piedzīvojusi modeļu dažādošanos. Protams, tā vairs nav masu produkcija, kas maksāja tikai pārus latu.
Pašlaik lauvas tiesu Trojas ražojumu veido piezāģēta un apstrādāta bērza saplākšņa pusfabrikāti, kurus Trojas klienti – kuģu, vilcienu un autotreileru būvētāji – montē savos izstrādājumos. Saplāksnis tiek izmantots arī betonēšanas veidņu un sastatņu izgatavošanai celtniecības nozarei. Trojas ražotās saplākšņa detaļas izmatotas kā konstrukciju elementi skatuvēm.
Trojas saplākšņa izstrādājumi kā sienu un griestu akustiskie paneļi rod izmantojumu arī arhitektu izveidotos interjeros gan Zviedrijā, gan pašu mājās, piemēram, jaunajā kultūras centrā Ulbrokā. Te tiek ražotas arī biroju mēbeles. Viens no šādiem piemēriem ir mēbeles Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu lasītavai. Taču tie ir atsevišķi projekti, neliela daļa no rūpnīcas produkcijas apgrozījuma. Tie, kā uzsver Jānis Biķis, drīzāk kalpo reklāmai, lai parādītu saplākšņa izmatošanas iespējas.
Vēl viens šāds piemērs ir ceļazīmes, kuru ražošana notiek arī Cēsīs. Sākotnēji Troja piegādāja saplākšņa pamatnes ceļazīmju ražotājiem Somijā un Ungārijā, bet tad kļuva skaidrs, ka tādas pašas ceļazīmes ir iespējams saviem spēkiem saražot arī Latvijā. Nu jau gadus desmit tas arī tiek darīts, un Troja šobrīd ir viens no pirmā trijnieka šāda veida produktu ražotājiem valstī, ar vietējo materiālu – bērza saplāksni –ceļazīmēs aizstājot importētu metālu.
Taču kopumā vairāk nekā pusi no Trojas produktu portfeļa veido pēc klientu pieprasījuma sagriezts saplāksnis. Daļa ražojumu ir detaļas ar lielāku pievienoto vērtību pēc apstrādes uz frēzēšanas iekārtām.
Priekšrocība – piederība koncernam
Jānis Biķis nenoliedz, ka piederība Latvijas Finiera uzņēmumu grupai ir viens no Trojas stabilitātes pamatakmeņiem. Ar to saistīta vēl viena priekšrocība – Latvijas Finierim ir 12 pārdošanas uzņēmumi pasaulē, sākot no Baltijas valstīm līdz ASV un Japānai, un tie tirgo arī Trojas ražojumus.
2021. gadā 94% no Trojas saražotā apjoma aizceļojuši uz 34 pasaules valstīm. Lielākais galamērķis Eiropā ir Vācija un Turcija. Tur vācu autobūvētāji atvēruši savu uzņēmumu filiāles un, lai apmierinātu Turcijas augošā tirgus vajadzības, ražo treilerus. Seko, Nīderlande, Francija, Zviedrija. Latvijā paliek 6% no Trojas saražotā.
Pērn kopējais uzņēmuma apgrozījums bija 23 miljoni eiro. Gadu pirms tam, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija diezgan būtiska apgrozījuma samazināšanās, kas saistījās ar tirgus kritumu. Taču 2022. gada sākumā apgrozījuma ziņā Troja ir atgriezusies pirmspandēmijas laika pozīcijās.
Atrast savu klientu
Šā laika aktualitāte ir elektroenerģijas un gāzes cenu kāpums. Tas atspoguļojas arī būvmateriālu un, protams, saplākšņa cenās.
Jānis Biķis skaidro, ka 2021. gada apgrozījuma pieaugums nav balstīts tikai cenās, bet arī apjomu rēķinā. Taču līdz ar to bija jāatrisina uzdevums – atrast klientu, kurš ir gatavs maksāt par Trojas produkciju augstāku cenu nekā līdz šim. Taču jaunās cenas atspoguļo pašreizējās ražošanas izmaksas. Viena no viņa atziņām: tirgū nav jābūt visur. Jābūt tur, kur tevi pazīst un novērtē tava ražojuma īpašības.
Betonēšanas veidņus no saplākšņa, kas ir salīdzinoši dārgāks materiāls, var izmantot atkārtoti pat līdz 200 reizēm. Tāpat attaisnojas saplākšņa izmantošana treileru grīdās un sānu detaļās. Tās pakļautas ļoti lielām slodzēm, bet bez problēmām kalpo desmitiem gadu. Tātad ne vienmēr jāmeklē lētākais variants un, kā piebilst Jānis Biķis, ir klienti, kas to saprot.
Savukārt uz jautājumu, vai Trojai ir iespējams tirgū uzturēt cenas pēc sava prāta, viņš atbild, ka tas nav iespējams. Vispirms jau Troja nav vienīgie saplākšņa detaļu ražotāji pat Latvijā.
Otrkārt, mūsu ražotājiem jārēķinās, ka viņiem jāstrādā atvērtā tirgū un jebkurš Eiropas Savienības un ne tikai ES ražotājs šeit var pārdot savus produktus par cenu, kuru pircējs atzīst par pieņemamu.
Turklāt, ja vietējos mērogos Latvijas Finieris, kura daļa ir arī Troja, ir pietiekami liels uzņēmums, pasaulē Latvijas uzņēmuma ražojumi procentuāli veido pavisam nelielu daļiņu šajā segmentā. Toni nosaka Krievijas ražotāji.
Ne visur robots var aizstāt cilvēku
Pašlaik SIA Troja strādā 180 cilvēku. Tajā pašā laikā uzņēmums jau gadiem ir viens lielākajiem CNC darbgaldu izmantotājiem Latvijā. Tāpēc, kā stāsta Jānis Biķis, arī CNC operatorus apmācīt ir vieglāk nekā citiem. Apmācību laiks ilgst apmēram pusgadu. Pēc tam ir cilvēki, kas paliek uzņēmumā, bet ir kas izvēlas doties tālāk.
Tas, kā atzīst valdes priekšsēdētājs, ir tāds bezgalīgs process. Reizēm esot tā, ka varētu saražot vairāk, bet pietūkst darbinieku. Situāciju būtiski neuzlabotu arī ražošanas pilnīga robotizācija. Iemesls – šeit pamatā tiek ražotas dažāda izmēra detaļas. Tas nozīmē, ka nepietiktu ar viena veida produktu ražošanai piemērotu līniju. Nepieciešams strādāt ar programmējamām iekārtām, kas operatīvi ļauj pieskaņoties nelielu partiju – arī no 100 līdz 200 detaļu – saražošanai. Līdz ar to cilvēka rokas ir vajadzīgas.
Jau kopš pagājušā gada nogales Troja izmanto īrēto darbaspēku. Proti, ir nācies vērsties pie starpnieku uzņēmumiem, kas piedāvā ārzemnieku darbarokas. Tā nav nekontrolēta migrācija, jo šiem cilvēkiem tiek dota iespēja strādāt uzņēmumā laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.
Ir sadarbība arī ar tehnikumiem, piedāvājot audzēkņiem iziet praksi Trojā. Ne viens vien te paliek arī pastāvīgā darbā. Taču, kā spriež Jānis Biķis, arī citi ražotāji labi pazīst darbaspēka problēmas un varētu savos uzņēmumos vēlēties vairāk labu un kvalificētu darbinieku.
Tirgum pa priekšu vai vienā solī
Uzņēmums, kā stāsta tā vadītājs, nav liels, taču tas nenozīmē, ka netiek domāts, kādā virzienā būtu jāiet. Labs piemērs ir ar kompozīto materiālu slāni pārklāti saplākšņa paneļi, kas betonēšanas veidņos kalpo līdz pat 200 reizēm.
Tiek pētīti arī skaņu izolējošie paneļi ar īpašu starpslāni. Ir lietas, kas tiek darītas, lai labā līmenī uzturētu ražošanas kvalitāti un vienlaikus parādītu saplākšņa izmantošanas iespējas un uzturētu arī ražošanas kvalitātes līmeni.
Ko iemācīja Covid-19 laiks
Kritizēt valdību, kā uzskata Jānis Biķis, nav iemesla, jo jātic, ka tā visu šo sarežģīto laiku darbojusies, vadoties no labākajiem nodomiem, kas radušies, izvērtējot situāciju.
Skaidrs, ka pēdējos divos gados mūsu ikdienā ir nostiprinājies daudz jaunu tehnoloģiju. Ja līdz šim iespēja rīkot attālinātas sapulces šķita kā eksotika, pašlaik tā ir ikdiena. Attālinātība neapšaubāmi atvieglo arī lēmumu pieņemšanas gaitu; vairs nav jāgaida uz iespēju sarīkot klātienes sapulces.
Ieguvums, kas nostiprinājies ikdienā, ir arī tāda līdz šim nenovērtēta iespēja kā elektroniskais paraksts. Protams, ir sarukusi iespēja būt klāt izstādēs, klātienē apmainīties viedokļiem ar klientiem. Kopumā šajā laikā esam pakāpušies pakāpienu augstāk nekā bijām pirms gadiem trim, secina Jānis Biķis.
Nākotne sākas šodien
Lūgts iezīmēt Trojas nākotnes vīzijas, Jānis Biķis teic, ka droši vien arī nākotnē uzņēmums darbosies tajā paša virzienā, kādā iet šobrīd. Tas nozīmē, ka Troja būs uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī rūpējas par saviem darbiniekiem un vidi, kurā dzīvojam. Ikdienā tas nozīmē skatīties, kādus materiālus izmantojam, kā ietaupīt resursus. Un, galvenais, lai tas notiktu ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Par vidi, izmēģinot modernas tehnoloģijas, tiek domāts jau tagad. Troja izveidojusi lielāko saules bateriju parku Rīgā un vienu no lielākajiem Latvijā. Tā jauda ir 222 kW jeb 12% ražotnes enerģijas patēriņa tiek saražota ar sauli.
Kad to uzstādīja, uzņēmumā domāja, ka tas tikai tāds reklāmas pasākums un atmaksāsies kādos astoņos gados, stāsta Jānis Biķis, taču elektroenerģijas cenu kāpums ļauj domāt, ka tas notiks jau piecos gados.
Tātad investīcijas atmaksāsies un izrādīsies labs ieguldījums. Turklāt ir padomāts arī par braucējiem ar elektromobiļiem, viņu ērtībai pie uzņēmuma uzstādot uzlādes stacijas.
