Kā no sēkliņas izaudzēt hurmu mājās uz palodzes 0
Hurmu dēvē par “dievu plūmēm” to apbrīnojamo zeltaini oranžo augļu dēļ, kam ir salds mīkstums un smalks aromāts, kas atgādina aprikozes. Sulīgie hurmas augļi ir ne tikai skaisti un garšīgi, bet arī ļoti veselīgi un tiek uzskatīti par dziedinošiem – tie satur C vitamīnu, dzelzi un citus vērtīgus vitamīnus un minerālvielas.
Dažu šķirņu hurmas augļi nogatavojas oktobra sākumā, citu – oktobra beigās. Visbiežāk nogatavošanās sakrīt ar pirmajām salnām, pēc tam augļi kļūst tikai garšīgāki.
Tātad – kā pašam izaudzēt hurmu no sēkliņas
Tikko kā notiesāta augļa sēkliņas nomazgā, nosusina un liek podā ar zemi 1–2 centimetru dziļumā, apsedz ar celofāna plēvi un novieto siltā vietā. Tā kā hurmu visbiežāk lieto uzturā rudens–ziemas periodā, to var uzlikt uz radiatora.
Hurmas sēkla viegli izdīgst (pēc 1–2 nedēļām), taču tai ir ļoti ciets apvalks – dažreiz pēc uzdīgšanas dīgstam nākas palīdzēt un uzmanīgi iegriezt apvalku, lai izplauktu lapiņas.
Ar celofānu apsegtais pods ir periodiski jāvēdina un regulāri jālaista, lai augsne būtu mitra aptuveni 1,5 centimetru dziļumā. Pēc tam, kad parādās dīgsts, celofānu var noņemt.
Stāds parasti sāk nest augļus vidēji pēc sešiem gadiem.
Hurmas asns
Hurmas asns ir diezgan garš – 10-15 centimetru. Asna galā var palikt sēklapvalks. Ja pāris dienu laikā tas nenokrīt, dīgsts var aiziet bojā. Tāpēc uzmanīgi jāpalīdz asnam atbrīvoties no sēklapvalka.
To var izdarīt ar asu nazi, adatu vai šķērēm, ja sēklapvalks ir ļoti ciešs, tas ir jāapsmidzina, jāieliek celofāna paketē un jāatstāj uz nakti siltumā – pēc tā sēklapvalks nonāks nost daudz vieglāk.
Dīgsti aug ļoti ātri, tāpēc tie bieži jāpārstāda lielākos podos. Ja sakņu sistēmai, kas strauji attīstās, trūkst vietas, augs var aiziet bojā.
Substrāta trūkuma dēļ lapu augšana apstājas, tās sāk dzeltēt.
Kopšana
Vasaras periodā hurmas kociņu tur labi apgaismotā vietā pagalmā vai uz balkona. Lai izvairītos no lapu apdegšanas, augu pakāpeniski pieradina pie jaunajiem apstākļiem, pirmajā nedēļā nedaudz noēno.
Veģetācijas laikā divas reizes mēnesī veic piebarošanu. Rudenī, oktobrī–novembrī, augu pārvieto uz telpu ar temperatūru +3…+5 grādi vai pagrabu.
Augsni pārklāj ar mitru zāģu skaidu slāni un sistemātiski apsmidzina, lai zeme neizžūtu. Februārī–martā veic pārstādīšanu, ja nepieciešams, bagātīgi aplaista un novieto gaišā vietā.
Veido jaunos stādus par nelieliem kociņiem. 0,3-0,5 metru līmenī veic izkniebšanu, lai notiktu sazarošanās. Atstāj 2–3 augšējos dzinumus, un, kad tie sasniedz 20–40 centimetrus, izkniebj, lai izveidotu otrās kārtas zarus, tāpat atstāj 2–3 zarus un tā tālāk. Veido noapaļotas formas kociņu 1,5 metru augstumā. Augs ir ātrražīgs, pirmie ziedi parādīsies 3. – 4. gadā.
Jaunais hurmas kociņš
Istabas apstākļos vai ziemas dārzā hurmas kociņš parasti izaug līdz 1,5 metriem (var ierobežot tā augstumu ar apgriešanu, bet lapotnes kuplumu – ar regulāru formēšanu).
Vasarā hurmas kociņu novieto gaišā no vēja aizsargātā vietā ārpus telpām, regulāri laista un apsmidzina; ziedēšana notiek jūnijā. Aktīvas veģetācijas periodā hurmu piebaro divas reizes mēnesī ar minerālmēsliem, kam ir zems slāpekļa saturs.
Ziemā hurmu tur vēsumā (aptuveni 5 grādu temperatūrā, ne augstākā par 10 grādiem); augsne periodiski ir jāmitrina ar mīkstu istabas temperatūras ūdeni, bet augs jāapsmidzina. Pārmērīga laistīšana ir ļoti kaitīga un noved pie hurmas kociņa bojāejas.
Kociņa augļiem nekaitē temperatūras pazemināšanās. Tieši otrādi – tajos samazinās tanīni un tie ātrāk nogatavojas.
Kad no sēklas izaudzēta hurma sāk nest augļus?
Uzpotēta hurma parasti sāk ražot augļus 3–4 gadus pēc potēšanas, no sēklas audzēta – pēc 5–7 gadiem, bet tad, ja istabā ir sauss gaiss, 1–2 gadus vēlāk.
Ar ko piebarot hurmu?
Piebaro ar to pašu, ar ko visus pārējos augus; vislabāk ar komposta izvilkumu.
