Kā nezaudēt sievišķību, esot māmiņai 1
Pastāstīšu savu pieredzi. Man ir kāda paziņa, kura vienmēr bijusi skaista, kopta, sievišķīga – tāda, uz kur vīrieši atskatās. Kājas tik garas kā stirnai, augums – slaids un graciozs. Viņa reiz man stāstīja, ka nesaprot sievietes, kas pēc bērna piedzimšanas pilnībā ziedojas bērnam un par sevi aizmirst, kļūstot par “pelēko peli”. Pēc tam brīnās, kāpēc partneris aiziet pie citas – un nebūt ne pie sievietes bez “bagāžas”.
Interesanti ir tas, ka tad, kad viņai pašai piedzima bērns, notika tieši tas pats – viņu vairs nevarēja pazīt. Ne gluži, ka pazīt, jo atpazīt jau varēja, bet viss sievišķīgums un skaistums bija pazudis “bērna autiņos”. Jaunā sieviete to skaidroja kā mīlestību pret bērnu, proti – viņu nekas cits šajā dzīvē neinteresē.
Protams, es nevienu nenosodu un netaisos to darīt, bet mani nomāc šis jautājums – vai sievietes pašas nav vainīgas? Vainīgas, ka citas ir skaistākas, gudrākas, veiksmīgākas, un arī pie tā, ka izjūk attiecības. Ne jau vienmēr sievietes pārstāšana par sevi rūpēties ir noteicošais, ka kaut kas jūk un brūk, tomēr kāpēc pārstāt to darīt, lai nebūtu jāsaka – es darīju visu, bet notika tā un tā. Nedarīji visu!
