Kā nesabraukt velosipēdistu? 13 pavasara padomi autobraucējiem 0
Melnā ledus vairs nav. Gandrīz nekur nav. Bet citas gandrīz tikpat grūti prognozējamas briesmas līdz ar aprīli atnākušas. Ziemā autobraucējs uz ielas vai lielceļa varēja justies kā neapstrīdams saimnieks, kuram vien jāpacenšas nenodarīt pāri kādam kājāmgājējam, toties tagad te uzradies kāds mudīgāks un bieži vien nekaunīgāks, proti, riteņbraucējs.
Šis drīkst pārvietoties gan pa brauktuvi, gan ietvi vai veloceliņu. Arī satiksmes noteikumu ievērošanas ziņā pedāļu minējs nereti jūtas krietni brīvāks. Tiesa, ceļu policija pēdējā laikā pievērsusi uzmanību arī velobraucējiem – regulāri tiek ziņots par sodītiem divriteņu transportlīdzekļu vadītājiem.
Tādēļ – te daži ieteikumi autobraucējiem, kā neiekļūt negadījumā ar velosipēdistu situācijās, kādas uz mūsu ielām un ceļiem veidojas arvien biežāk.
Šie 13 padomi ir divu mūsu konkursa “Gada auto” biedru kopdarbs. Abi – pieredzējuši automobiļu vadītāji, kuri tomēr daudz pārvietojas arī ar divriteni. Guntars Pulss – profesionāls žurnālists, Aivars Zavadskis – arhitekts.
1. Uzmanīgi izbraucot no pagalma!
Izbraucot no pagalma, autovadītājs nepamana pa trotuāru braucošu velosipēdistu. Viens no izplatītākajiem auto un velo sadursmes veidiem pilsētā. Pateicoties nelielajam automobiļa pārvietošanās ātrumam, sekas parasti nav tās smagākās – riteņbraucējs ietriecas mašīnas sānos vai pārveļas pāri motora pārsegam.
Jāpiebilst, ka šādā negadījumā viennozīmīgi vainīgs būs autobraucējs, kurš pirms izbraukšanas uz ielas nav pārliecinājies par manevra drošību. Šādās slikti pārredzamās vietās labs risinājums ir spoguļu uzstādīšana, it īpaši vietās, kur izbrauktuvi izmanto daudz automobiļu.
2. Mānīgā izbrauktuve
Lai gan šajā gadījumā, salīdzinot ar pirmajā punktā minēto izbraukšanu no pagalma, pārskatāmība parasti ir krietni labāka, konfliktsituācija nereti veidojas noteikumu neizpratnes dēļ. Autovadītājam var šķist, ka viņš izbrauc no mazākas nozīmes ceļa, taču formāli viņš izbrauc no tāda paša pagalma un viņam visiem ir jādod ceļš. Arī riteņbraucējiem.
Visbiežāk izbrauktuves var sajaukt ar mazākas nozīmes ceļiem, piemēram, izbraucot no degvielas uzpildes stacijas vai kāda uzņēmuma labiekārtotas teritorijas, kas aprīkota ar dažādām ceļa zīmēm un tādēļ var radīt mānīgu priekšstatu par šī krustojuma statusu.
3. Dzīvojamā zona
Ceļa zīmes “Dzīvojamā zona” darbības teritorijā priekšroka ir gājējiem un velobraucējiem, bet motorizētiem transportlīdzekļiem jāpārvietojas ar ātrumu līdz 20 km/h.
Autobraucēji par šīs zīmes prasībām bieži vien ir aizmirsuši vai vienkārši to ignorē.
Tas ir īpaši bīstami tādēļ, ka pa dzīvojamās zonas klusajām ieliņām mēdz braukāt arī paši mazākie velosipēdisti.
4. Apdzen ar līkumu!
Apdzenot velosipēdistu, kurš pārvietojas pa ielas braucamo daļu vai šoseju, ļoti ieteicams to apbraukt ar lielāku loku, nevis pašauties pedāļu minējam gar pašiem elkoņiem. Riteņbraucējs pat skaidrā prātā nebrauc kā pa sliedēm. Turklāt ceļa nomale uz Latvijas ceļiem nereti ir bedraina un nelīdzena, velosipēdisti mēdz apbraukt arī dziļākās peļķes.
5. Paskaties spoguļos pirms izkāpšanas!
Ielas malā paralēli braukšanas virzienam novietota automobiļa vadītājs strauji atver durvis un tajās ietriecas garām braucošs velosipēdists. Līdzīga situācija var veidoties arī ar atvērtām pasažiera durvīm un pa ietvi vai velojoslu tuvu braucošu riteņbraucēju.
6. Uzmanīgi uz pārejas!
Velobraucējs ceļu pa gājēju pāreju šķērso, nevis stumjot riteni pie rokas, bet gan braucot. Šajā gadījumā no velobraucēja tiek prasīta lēna pārvietošanās, pārliecinoties par manevra drošību. Taču, kā zināms, tā ne vienmēr notiek.
Īpaši jāuzmanās uz neregulējamām pārejām pār maģistrālajām ielām ar divām joslām katrā virzienā, kas jau pēc būtības ir ļoti bīstamas un būtu principā izskaužamas.
7. Sarkanais veloceliņš
Vietās, kur veloceliņš šķērso brauktuvi, tas dažkārt mēdz būt iekrāsots sarkans. Šis apstāklis daudzus riteņbraucējus vedina uz maldīgām domām, ka košais apzīmējums apliecina viņu priekšrocības attiecībā pret autobraucējiem. Patiesībā sarkanā krāsa tikai apzīmē veloceliņu. Šajā situācijā noderētu velobraucējiem paredzēti horizontālie apzīmējumi “Dodiet ceļu!”, kas palīdzētu izvairīties no šķietami divdomīgām situācijām.
8. Bīstamais labais pagrieziens
Bieži izplatīta auto un velobraucēju konfliktsituācija veidojas, tiem abiem pārvietojoties vienā virzienā pa galveno ceļu – automašīna veic labo pagriezienu uz mazākas nozīmes ceļu, bet riteņbraucējs turpina kustību taisni.
Autobraucējs, tiekot garām velosipēdistam, par viņu aizmirst, kaut gan pedāļu minējs turpat vien ir. Pirms pagrieziena auto bremzē un, lai izvairītos no sadursmes, strauji jābremzē arī riteņbraucējam. Bīstamība veidojas arī intensīvas satiksmes apstākļos, kad mašīnas stāv vai lēni pārvietojas pirms krustojuma, bet kāds žiperīgāks velobraucējs pa malu ātrāk pārvietojas garām.
9. Bīstamais kreisais pagrieziens
Kreisais pagrieziens jau savā būtībā ir visai bīstams manevrs, kas no autobraucēja prasa augstu koncentrēšanos un lielu uzmanību. Šķiet, ka starp pretī braucošajām mašīnām ir parādījusies kaut cik pieņemama distance un var mudīgi veikt manevru, bet tur nez no kurienes iznirst velobraucējs.
10. Mašīnām pa vidu
Daži velosipēdisti pārpildītajās pilsētas ielās jūtas tik pārdroši, ka bez kautrēšanās lavierē starp automašīnu rindām, kā to mēdz darīt motorizēto divriteņu transportlīdzekļu vadītāji. Tomēr velosipēds nav tik ātrs, lai brīvi iekļautos satiksmes plūsmā, turklāt ir grūtāk pamanāms. Tas ir ne tikai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, bet arī rada bīstamību. Velobraucējiem jāpārvietojas pa brauktuves malu, bet krustojums jāšķērso no stūra uz stūri.
11. Velojosla un piegāde
Daudzās ielās, kur ierīkotas velojoslas, veidojas konflikta situācijas – piegādes transportam jāapstājas, lai izkrautu preces.
Autovadītājam sanāk pārkāpt CSN, apstājoties uz šīs joslas. Neesat divkāršs kaitnieks – uzbrauciet uz ietves ar labās puses diviem riteņiem, daļēji atbrīvojot velojoslu, lai riteņbraucējs var tikt garām. Sods par CSN jau tāpat ir nopelnīts, bet vismaz tiks saglābts nolauztais spogulis, ko izdarīs dusmās pārņemtais velobraucējs, reāli viņu panākt un atriebties būs maz iespēju.
12. “Gudrie luksofori”
Krustojumos, kur ierīkoti luksofori, kas regulē satiksmi, aizliedzot šķērsot krustojumu gājējiem un velotransportam, bet atļaujot kustību autotransportam, liela iespēja, ka velosipēdists neievēros aizliedzošo signālu un šķērsos krustojumu pa blakus esošo velojoslu vai gājēju ietvi. Tas ir plaši novērots pārkāpums.
Esiet uzmanīgi, šādā krustojumā veicot labo pagriezienu, – velobraucēji, apzināti pārkāpjot CSN noteikumus, izlemj šķērsot krustojumu pie aizliedzošā gaismas signāla, jo, viņuprāt, nav intensīvas auto satiksmes un ir bezjēdzīgi gaidīt atļauto gaismas signālu, – maza iespēja, ka noķers policija un rakstīs APK protokolu.
13. Ceļi un nomales
Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai, bet jāņem vērā, ka pa ceļa nomali var pārvietoties velobraucējs – tātad, braucot pa ceļa nomali, ir liela iespēja sabraukt velobraucēju vai pretējā virzienā nākošos gājējus vai uzbraukt uz nomales stāvošam transporta līdzeklim, it sevišķi nepietiekamas redzamības apstākļos vai diennakts tumšajā laikā. Nebrauciet pa ceļa nomali un to atdalošo nepārtraukto marķējumu!
