Kā nenonākt līdz bankrotam ģimenē un pareizi plānot ģimenes budžetu 0
Kā plānot ģimenes budžetu un ekonomiski rīkoties ar naudu? JOLANTA OZOLA Rīgā
Ģimenes budžeta plānošana ir tikpat svarīga kā uzņēmuma, iestādes, pašvaldības vai valsts budžeta plānošana. Nemākulīga rīcība ar ienākumiem un tēriņiem uzņēmumu novedīs pie bankrota, bet ģimeni – pie nabadzības.
– Plānot izdevumus ir jāprot, un to var iemācīties, – uzskata Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” vadītāja Edīte Bratka. – Minēšu dzīves situāciju – kaimiņos dzīvo divas ģimenes, to ienākumi ir līdzīgi, taču viena ģimene dzīvo labi un ir apmierināta ar saviem ienākumiem, bet otra nemitīgi sūdzas par naudas trūkumu un regulāri aizņemas naudu. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka pirmā ģimene plāno budžetu un gudri rīkojas ar naudu, bet otra neprot plānot budžetu un naudu palaiž vējā, nedomājot par rītdienu. Bēdīgi, ja tādā ģimenē ir bērni, jo, pirmkārt, viņiem jādzīvo trūkumā un, otrkārt, neprotot saplānot budžetu, bērniem var būt liegta arī laba izglītība un līdz ar to veiksmīga nākotne.
Var būt arī tā, ka viens cilvēks ar samērā labiem ienākumiem nepārtraukti izjūt naudas trūkumu, kamēr cits, kuram ir salīdzinoši pieticīgi ienākumi, iztiek ar tiem, nauda pat paliek pāri. Tātad viens prot plānot savu budžetu, bet otrs ne. Lai ģimenes dzīves kvalitāti varētu nodrošināt atbilstoši ienākumiem, ir jāmācās pārdomāti rīkoties ar naudu.
Nodarbinātības valsts aģentūra tagad izstrādā īpašu apmācību moduli, lai finanšu pratību apgūtu aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, jo viņiem tā ir īpaši svarīga – zaudējot darbu, cilvēkam strauji pasliktinās finanšu stāvoklis. Bezdarba periodā saņemot tikai pabalstu, cilvēkam jāzina, kā saplānot ienākumus tā, lai pietiktu.
Kā plānot ģimenes budžetu
Lai naudas pietiktu ne tikai pāris nedēļām pēc algas dienas un pat atliktu uzkrājumiem, jāsāk ar ģimenes budžeta plānošanu, apkopojot un saprotot, kādi ir ģimenes kopējie izdevumi un ienākumi mēnesī. Visu izvērtējot, jāatrod veids, kā samazināt izdevumus.
Veicot ģimenes budžeta plānošanu, jāseko:
• lai no ikmēneša ienākumiem nauda vienmēr tiktu atlikta svarīgākajiem mēneša izdevumiem – obligātajiem maksājumiem (īre, elektrība, gāze, apkure, tālrunis, bērnudārzs, kredītmaksājumi u.c.),
• lai ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 30–40% no ikmēneša ienākumiem,
• lai būtu pietiekama naudas summa ģimenes ikdienas tēriņiem – pārtikai, transportam utt.,
• lai tiktu veidoti uzkrājumi nebaltām dienām.
Plānošanas metodes un rīki
Metodes un rīki, kā plānot ģimenes budžetu, ir dažādi. Vieniem šķiet vieglāk pierakstīt kladē vai krāt čekus un pēc tam tos analizēt. Citiem jau par ieradumu kļuvis veikt un pārraudzīt savus pirkumus dažādu banku interneta piedāvājumos. To, vai pierakstus uztic vienam ģimenes loceklim vai visi kladē veic attiecīgos ierakstus, nosaka ģimenē valdošās tradīcijas.
Galvenais kopīgā budžeta plānošanā ir godīgums, uzticēšanās un regularitāte.
Kā rīkoties, ja ienākumi un izdevumi nav līdzsvarā?
Ja ienākumi un izdevumi nav līdzsvarā, ir rūpīgi jāanalizē:
• no kuriem tēriņiem varētu atteikties,
• kurus pakalpojumus un preces varētu iegādāties par zemāku cenu,
• vai nav jāmaina iepirkšanās paradumi.
Veicot budžeta plānošanu arī turpmākajos mēnešos, jāsalīdzina, vai ir izdevies samazināt ģimenes izdevumus un cik lielā mērā. Parasti lielāko izdevumu daļu veido pārtikas iegāde.
Lai iemācītos savu naudu tērēt gudri, svarīgi veidot iepirkšanās tradīcijas un censties ietaupīt.
Vispirms kādu daļu ienākumu var samaksāt sev, tas ir, atlikt naudu krājkasītē vai veidot uzkrājumu bankā. Tad mazināsies iespējas to iztērēt impulsīvos pirkumos. Varbūt kāds maksā par telefonu vai kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, kurus ikdienā neizmanto. Atsakoties no šiem vai citiem tēriņiem, var ietaupīt.
Var samazināt izdevumus ēšanai ārpus mājas un biežāk gatavot mājās.
