Kad ir īstais laiks sākt audzēt stādiņus? 8
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Pērn ap šo laiku janvārī jau biju sasējusi visu kaut ko, tomēr stādiņi nonīka. Varbūt zeme nebija laba, varbūt sēklas vecas? Kādas puķes un dārzeņus sēj dārzniecībās visagrāk, lai no izaudzētajiem stādiem pagūtu ievākt vislabāko ražu?” – jautā Marta Ķekavā.
“Tiem, kas stādus audzē istabā, vēl nemaz nav jāsteidzas ar sēšanu. Palodžu dārzkopību nevar salīdzināt ar tiem apstākļiem, kādi augiem tiek nodrošināti siltumnīcās,” skaidro dārzniecības Celmu pasaule saimniece Ineta Rudzīte. Janvāra otrajā pusē pat viņa vēl tikai pāršķiro sēklas, lai izlemtu, kas sējams agrāk, kas vēlāk.
Daudzām puķēm arī profesionāļu siltumnīcās neatmaksājas iziet visu garo periodu no sēklu sēšanas. Tāpēc iegādājas jaunstādus vai spraudeņus, kuriem jau pirmā bērnība garām.
Dārzniece spriež – visticamāk, stādu bojāejā nebija vainojama ne zeme, ne sēkla, bet pārāk agrā sēja.
Veic aprēķinus
Dārzniece iesaka arī mazdārziņu saimniekiem šogad parēķināt, cik izmaksās viņu izlolotie stādiņi. Visbiežāk nekāda ekonomija no pašaudzētajiem dēstiem nesanāk. Pirmkārt, daudzās sēklu paciņās materiāla ir ļoti daudz, bet ģimenes dārziņam vajag 10–20 stādiņu: vasaras kāpostu, ziedkāpostu, puķu. Ja sarēķina, ka maksāts arī par sēklām, kuras paliks paciņā (nākamgad var vairs nedīgt), cik iztērēts par zemi, par podiņiem, minerālmēsliem, sanāks pamatīgs skaitlis. Noteikti mīnusos būs tie pašdarbnieki, kas iegādājas speciālās lampas un tērē elektrību, lai sarūpētu papildgaismu saviem zaļajiem lolojumiem. Turklāt nereti dažādu apstākļu dēļ (par mitru, vēsu u. tml.) pat paaugušies stādiņi mēdz panīkt. Arī jautātājai jāpārdomā, kas vainojams stādu nonīkšanā, jo gaismai, siltumam un mitrumam jābūt līdzsvarā. Turklāt augam vajadzīgs pietiekami daudz substrāta (tīkami silta) un brīvas vietas, lai notiktu normāla augu attīstība.
Protams, rosīšanās prieks un pavasarīgā noskaņa, kad uz palodzes parādās kastītes ar zemi, arī svarīga.
Mājas apstākļos vislabākais laiks stādu sējai ir marts.
Steidzas lēnām
Dārzniece praksē novērojusi, ka vēlāk sētie dēsti ir druknāki, spēcīgāki, straujāk attīstās, jo dabīgā gaisma ir pārāka par mākslīgo apgaismojumu.
Audzēšanai apkurināmā siltumnīcā februāra sākumā var sēt asos piparus un papriku, jo tie aug lēni. Mazdārznieki šo darbu var atstāt uz februāra beigām vai pat marta sākumu.
Viena no biežākajām kļūdām ir tā, ka janvārī, februāra sākumā iesēj arī tomātus. Ja ir neapkurināma plēves siltumnīca, aprīlī stādus vēl nevarēs izstādīt, un tie pāraugs. Ja vēss pavasaris ar nakts salnām, lielie stādi sagādās tikai rūpes.
Tomātu stādi izaug 50–60 dienās, gurķi un ķirbjveidīgie – aptuveni 30 dienās.
Revidē sēklas
Šis gads ir neparastāks, jo sēklu veikalu apmeklējums izpaliek. Lielaudzētāji sēklas ieraduši pasūtīt no izplatītājiem, bet mazdārziņu saimniekiem tā vienmēr bijusi gada sākuma izklaide – skaisto sēklu paciņu pētīšana un aprunāšanās ar pārdevēju.
Taču nav ļaunuma bez labuma – nu ir iemesls vēsu prātu izveidot sarakstu, kas tieši vajadzīgs, un izcilāt esošos sēklu krājumus.
Apdomā!
Tagad iecienīti arī spraudeņu, jaunstādu koppasūtījumi. Dārzniece iesaka parēķināt, vai atmaksājas tos pasūtīt mazdārziņam. Piemēram, ja spraudenis maksā ap 0,60 eiro, bet izaudzētu stādu pavasarī tirgo par 1 eiro, tad ņemties ap dažiem spraudeņiem noteikti nav vērts. Turklāt jārēķinās, ka pielāgotajos apstākļos būs arī atbirums.
Pārbaudi dīdzību
Ja paciņa nav atvērta, ir glabāta istabas temperatūrā un tai vēl derīgs realizācijas termiņš, nav vērts pirkt jaunu. Taču laba dīdzība var būt arī sēklām, kuru iepakojums jau atvērts.
Tagad ir īstais laiks pārbaudīt esošo sēklu dīdzību. Šim nolūkam sagādā virtuves papīra dvieļa gabaliņus. Tos samitrina, ieber mazliet sēklu, aizloka un novieto siltā (ne karstā) vietā. Uzmana, lai papīrs būtu mitrs. Ja sēklas dzīvas, parādīsies dīgstu snīpji. Šādi ir laiks pārbaudīt gan agrāk, gan vēlāk sējamo puķu un dārzeņu sēklas (burkānus, bietes).
Padoms!
Ja stādus audzē uz palodzes:
• Janvāra beigās var sēt pelargonijas, kobejas, begonijas.
• Agri var sēt arī dažādus garšaugus: rozmarīnu, timiānu.
• Februārī sēj pelargonijas, lobēlijas, leduspuķes, krustaines un citas puķes ar ilgu veģetāciju.
• Februāra beigās: kobejas, sakņu seleriju, lobēlijas.
• Februāra beigās/martā: tomātus, pētersīļus, petūnijas, skaistnātrītes, graudzāles, dihondras.
Ar karu dienu kļūst gaišāks un tātad – stādiem labvēlīgāks laiks.
