Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri? “Neesi tik pāšpārliecināts, ka ar mani jau nu tas noteikti nenotiks!” 3
Dažāda veida krāpniecība kļūst arvien biežāk sastopama, krāpnieki iet līdzi laikam, līdz ar to jebkuram cilvēkam palielinās iespēja krist par krāpnieka upuri. Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja, ka arī pats testējis savas spējas atpazīt krāpnieciskas situācijas un atzīst, ka ne visos gadījumos spētu nekļūdīties.
Gašpuitis tāpēc aicina cilvēkus nebūt pārāk pašpārliecinātiem šajā ziņā, jo ir ļoti viegli iekrist krāpnieka nagos, tāpēc vajadzētu katram pašam izstrādāt un apdomāt jau iepriekš savu sistēmu, kā šādās aizdomīgās situācijās rīkoties, piemēram, lai ir padomā viltus adrese, ko nosaukt, neievadīt paroles u. tml., sīki solīši, kas palīdzētu neuzķerties.
Vai šādi krāpnieki internetā un pa telefonu uzdarbojas arī citviet Eiropā, vai viņiem ir koordinēta rīcība savā starpā, vai tikai vietēja mēroga – kā krāpnieki uzzina banku klientu datus: telefona numuru, e-pasta adresi, piederību bankai?
Ekonomists stāsta, ka ir arī mērķētas grupas. Lai kā šķistu, ka esam ļoti noslēpumus sargājoši, internetā diemžēl par katru no mums var atrast pietiekami daudz informācijas; tāpat strādāt arī hakeri, kas nopludina datubāzes un pārdod šos datus, tad nu krāpnieki dara tālāk savu darbu.
Bankas strādājot pie sistēmas, kā informēt un apziņot savu klientus par dažādiem draudiem un kā būt uzmanīgiem, bet kas ir būtiski – pārsteidz cilvēku rīcība, kas vēlas apiet dažādus bankas noteiktos ierobežojumus, un beigās tiek apkrāpti ar lielām naudas summām, norāda Gašpuitis.
