Pašlaik vislielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks ir SIA “Uzvara lauks”, kas simtprocentīgi pieder Arnim Vējam. Vai tas nozīmē, ka vairāk zemes viņš nedrīkstēs nopirkt? 21
Nē, nevarēs.
Vai šis jūsu uzskaitīto zemes iegādes ierobežojumu “siets” tomēr darbosies? Pērkot desmit, divdesmit vai simt hektārus varbūt jā. Bet, tiklīdz nopērk firmu, tā nekādu šķēršļu! Piemēram, 2015. gadā zviedru kokapstrādes firma “IKEA” iegādājas 10 000 hektārus, bet 2016. gadā līdzīgā veidā piepērk klāt vēl 12 000 hektāru.
Bet “IKEA” vai cits īpašnieks jau nevar nopirkt vairāk par 2000 hektāriem.
Kā nevar?! Jau ir nopirkti!
To var, iegādājoties SIA kapitāldaļas.
Kāda starpība? Ap 22 000 hektāru jau ir viņu rokās!
Par darījumiem starp juridiskām personām un to ierobežošanu es gatavoju jaunus priekšlikumus šā paša likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem. Ja tos iesniegtu pašlaik, likumprojekta pieņemšana ievilktos vēl ilgāk. Protams, ar jebkādiem ierobežojumiem jābūt uzmanīgiem, lai tos nevarētu apstrīdēt tiesā. Plašākā sabiedrībā jau nav zināms, ko apspriež Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Savulaik būdams ministrs, pārliecinājos, cik daudz naudas valsts zaudējusi uz nepārdomātu lēmumu rēķina.
Ņemot vērā tās milzīgās zemes un mežu platības, kas jau ir ārzemnieku rokās, vai drīz latvieši nekļūs par algādžiem savā zemē, muižu kalpiem, kā jau tas savulaik bijis?
Te jārunā vispirms par to, kāda ir mūsu arodizglītības politika. Kaut kāda uzmanība tai pievērsta tikai pēdējos gados. Bet ilgu laiku tā bijusi pabērna lomā. Sekas tagad redzam. Lauku jaunatne izglītības un darba meklējumos aizplūst uz Rīgu, kur kā sēnes pēc lietus dibinās dažnedažādas augstskolas, piedāvājot augstāko izglītību, kas ikvienam sagādās laimi, pārticību un turību. Bet atgriezties laukos, art zemi grib tikai retais. Un arī tie, kuri atgriežas, vairs negrib pievērsties lauksaimniecībai. Tā vietā grib sēdēt birojos pie datora. Te jau paslēpts tas iemesls, par ko jautājāt.
Pašlaik šķiet, ka ar šo likumprojektu, kas tiek gatavots pieņemšanai trešajā lasījumā, ārzemju firmu darījumus nekā neierobežosiet. “LA” jau rakstījām par Luksemburgā reģistrētas firmas nodomu pārdot ap 16 000 hektārus zemes un mežu. Uzpircēji tos ir uzkrājuši, bet tagad meklē pircēju, kurš šo zemi apstrādās. Bet mūsu zemnieks jau tos 16 000 hektārus nekad nenopirks! Toties nopirks cits ārzemnieks, kuram ir nauda!
Ja juridiska persona nopērk zemi, tad tā būs jāizmanto lauksaimniecībā. Šī ir viens no tiem noteikumiem, kurus citstarp es gribētu iekļaut likumā. Es gan negribētu atklāt visus priekšlikumus, kurus gribētu virzīt.
Kas tur kaitīgs, ja politiķis paziņotu par savu politisko mērķi?
Jā, tā jau tas būtu pēc Rietumu pasaules demokrātiskajām tradīcijām. Bet mēs jau šai ziņā vēl esam kaut kur pa vidu.
Tik un tā jau priekšlikumi nonāks atklātībā un dažādu interešu krustugunīs, vai ne?
Tā jau būs, jā. Ja juridiskai personai, kas no otras nopirks šīs lielās zemes platības, tiks pateikts, ka zemi varat izmantot paši un lauksaimniecībā, nevis tikai kādam iznomāt. Tādējādi netiks pieļauti spekulatīvi darījumi un cenu mākslīga “uzskrūvēšana”.
Ja firma nopērk īpašumu, kurā puse ir meži, bet otra puse – lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā jūs to iedomājaties?
Ja nopērk, tad tai pašai šī zeme jāapstrādā. Jāpērk lopi vai jāsēj labība. Ja pircējs nepierāda, kā zeme tiks izmantota, tad to nopirkt nevarēs. Ja nopērkot uzņēmumu, kura pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tad pircējam obligāti būs jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Tā ir viena no manām idejām, kuras gribu iestrādāt likumprojektā.
Kā īstenosiet šo ideju?
Algošu juristu no savas kabatas, bet viens pats Naudiņš jau to nespēs. Vispirms uzrunāšu savas frakcijas deputātus, arī citus politiķus, kuri piekritīs parakstīt šo likumprojektu. Iespējams, būs nepieciešams pilnīgi jauns likums. Jā, protams, tās ir juridiski sarežģītas lietas. Bet es jūtu, tām var atrast risinājumu. Pašlaik trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” jāvirza pieņemšanai Saeimā līdz vasarai – lai Eiropas Komisija neturpinātu ierosināto pārkāpumu procedūru. Ja ar saviem priekšlikumiem nākšu klajā pašlaik, tad šos likuma grozījumus nebūs iespējams pieņemt.
Kad Saeimā tos plāno pieņemt?
Tas varētu notikt pēc nedēļas, 23. martā.
