21
Cik ilgi ārzemniekam jānodzīvo Latvijā?
Tie ir daži mēneši. Mans ierosinājums bija noteikt stingrākus noteikumus – pircējam vajag nodzīvot Latvijā piecus gadus – tikai pēc tam viņš drīkst pirkt zemi. Tāpat kā pieprasot termiņuzturēšanās atļaujas. Līdzīgs noteikums ir arī Kanādā, Kvebekas provincē, kur ārzemniekam vispirms vajag nodzīvot 1095 dienas, un tikai pēc tam viņš var nopirkt zemi.
Ja likumprojekta mērķis ir zemes efektīva un saimnieciska izmantošana, vai to nodrošinās tas, kurš pratīs runāt latviski, vai tomēr tas, kuram ir lauksaimnieciska izglītība?
Manuprāt, izvirzot prasību pircējam būt ar lauksaimniecisku izglītību, ierobežojām tos cilvēkus, kuri gribētu sākt nodarboties ar lauksaimniecību, kaut arī bez šīs izglītības.
Vai arī valsts valodas prasmi tāpat neapstrīdēs EK?
Iespējams, apstrīdēs. Tomēr ceru, ka tā nenotiks. Ja apstrīdēs, tad būs vēlreiz jāatgriežas pie šā likuma.
Varbūt apstrīdēs arī jūsu priekšlikumu par ES pilsoņa reģistrācijas apliecībām?
Arī tas ir iespējams. Bet to gan varu teikt droši. Šiem zemes iegādes noteikumiem vēl netiks pielikts punkts. Mēneša laikā sagatavošu priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lai maksimāli ierobežotu spekulācijas ar zemi.
Tie būs diezgan revolucionāri ierobežojumi, kas vienlīdz skartu gan zemes uzpircējus – fiziskas personas, gan uzņēmumus, kuru īpašumā nonāk zeme, nopērkot citu uzņēmumu kapitāldaļas. Jāatzīst, sagatavot šādus grozījumus tā, lai tie nebūtu pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem, būs diezgan sarežģīti. Lauksaimniecība jau gan nav tā nozare, kurai līdz šim esmu pievērsies, kopš esmu politiķis. Bet es redzu, ka to var izdarīt.
Diemžēl jāatzīst, ka līdz šim no Zemkopības ministrijas ierēdņiem neesmu sajutis pārāk lielu vēlēšanos sakārtot šo nozari. Priekšlikumiem būtu jānāk no Zemkopības ministrijas, kuras darbinieki vai katru nedēļu brauc komandējumos uz Briseli. Arī zemnieku pārstāvētajās organizācijās nav pilnīgas vienprātības par to, kādiem jābūt zemes iegādes noteikumiem un vai vispār vajag kaut ko ierobežot.
Manis vadītās komisijas deputāti nākuši no dažādām jomām, bet lauksaimnieku nav. Viņi vienmēr nespēj sagatavot visus nepieciešamos priekšlikumus zemes iegādes noteikumu sagatavošanai.
Nav šaubu, ka ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu darījumiem ir saistītas lielā biznesa intereses. Ne velti katrā komisijas sēdē piedalās Komercbanku asociācijas pārstāvis, kurš rūpīgi seko komisijas deputātu lēmumiem. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc daudzi iesniegtie priekšlikumi par zemes iegādes noteikumiem netiek atbalstīti. Līdzīgi kā ar ātro kredītu izsniegšanas ierobežojumiem, ar ko 11. Saeimā netika uz priekšu, ja vien nemaldos, trīs gadus.
Es ceru, ka izdosies panākt lūzumu arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes politikā. Uzsvaram jābūt uz zemes saimniecisku izmantošanu. Piemēru, kurus pārņemt, ir daudz. Var pārņemt no Vācijas, kur zemi var iegādāties jebkurš, arī ārzemnieks vai tāds, kurš ar lauksaimniecību nekad nav nodarbojies. Bet priekšroka zemes iegādē vienmēr ir lauksaimniekam.
Mulsina likuma nosaukums – “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Šie piekabinātie papildinājumi jau skaidro, ko drīkst darīt ar zemi pēc tam, kad tā jau privatizēta. Bet ar privatizāciju tiem nav nekāda sakara!
Patiesībā par zemes iegādes noteikumiem būtu jāizdod jauns likums ar pavisam citu nosaukumu. Atliek tikai jautāt, vai ar nosaukumu vien sasniegsim mērķi – lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvu izmantošanu. Jo, kā jau teicu, tā pretdarbība un nevēlēšanās sakārtot šo nozari ir milzīga.
