Kā nekļūt par algādžiem savā zemē. Saruna ar Romānu Naudiņu 21
Kā ierobežot ārzemnieku pieplūdumu Latvijas zemes tirgū? Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pabeigusi izskatīt trīsdesmit priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ietver noteikumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Pēc Eiropas Komisijas prasības no likuma bija jāsvītro prasība pēc izglītības un lauksaimnieciskā darba pieredzes. Kādus jaunos spēles noteikumus lauksaimniecības zemes pircējiem deputāti liks priekšā galīgajam balsojumam Saeimas sēde, par to “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis taujāja komisijas priekšsēdētājam Romānam Naudiņam (Nacionālā apvienība).
Vispirms gribētu tikt skaidrībā, ko jūsu vadītā komisija grib panākt, gatavojot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”? Kāds ir mērķis?
Romāns Naudiņš: Pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma šā likuma grozījumus komisija sāka skatīt, pakļaujoties Eiropas Komisijas (EK) prasībai labot lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumus, kas ir spēkā no 2014. gada 1. novembra. Kā zināms, pret Latviju ir ierosināta pārkāpumu procedūra par regulējumu, kas, pēc EK uzskatiem, ierobežo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Pirmajā lasījumā Saeima no likumprojekta izsvītroja prasību pircējiem būt ar lauksaimniecisku izglītību vai lauksaimnieciskā darba pieredzi, kā arī prasību par tiešmaksājumiem. Tā kā bija nepieciešami vēl citi grozījumi, kas ierobežotu iespēju brīvi nopirkt zemi, komisija izveidoja darba grupu, kuras vadītājs ir Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Diemžēl vairākus darba grupā sagatavotos priekšlikumus komisijas deputātu vairākums noraidīja. Manuprāt, ļoti labs priekšlikums bija prasība pircējam iesniegt apliecinājumu par naudas izcelsmes likumību. Bet pašvaldībās teic, ka nevarēšot to pārbaudīt. Un arī to noraidīja. Šis priekšlikums gan vēl nav pilnīgi nolikts malā, un es ceru, ka Saeimā to atbalstīs.
Likumprojektā ir izdevies iekļaut prasību, ka pircējam jāprot valsts valoda. Tikpat svarīgs ir noteikums, ka Latvijas Zemes fonds varēs atpirkt zemi, pēc tam iznomājot to lauksaimniekam. Radīts mehānisms, kā mūsu lauksaimnieks var pārdot savu zemi Latvijas Zemes fondam. Fonds to iznomā viņam ar izpirkuma tiesībām. Tas palīdzētu tiem lauksaimniekiem, kuriem radušās problēmas ar kredītu maksāšanu.
Tas galvenais mērķis, ko ar šiem grozījumiem gribam sasniegt, pirmkārt, ir zemes saimnieciska izmantošana, otrkārt, spekulatīvu darījumu ierobežošana.
Te gan piebildīšu. Ja Latvijā zemi nopērk dānis vai vācietis, kurš prasmīgi saimnieko, audzēdams labību, dārzeņus vai ko citu, pret to nevar būt nekādu iebildumu. Iebildumi ir tikai pret tiem ārzemniekiem, kuri uzpērk zemi spekulatīvos nolūkos.
Kuri ir komisijas atbalstītie priekšlikumi, kas ārzemniekiem ierobežotu iespējas brīvi nopirkt zemi Latvijā?
Pirmkārt, pircējam jāprot valsts valoda.
Cik tas būs iedarbīgs, to, protams, redzēsim pēc kāda laika. Bet vietējās pašvaldības deputāti un zemes komisija, kas lems par atļauju darījumam, varēs prasīt pircējam, lai valsts valodā izstāsta, ko viņš darīs ar zemi.
Otrkārt, Latvijā zemi var nopirkt tikai tie ES dalībvalstu, arīdzan Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri noteiktu laiku nodzīvojuši Latvijā un kuriem ir ES pilsoņa reģistrācijas apliecība.
