Kā neiekrist, pārdodot nekustamo īpašumu, arī mežu 0
Viena no galvenajām problēmām šādos darījumos – cilvēki pārāk uzticas nekustamā īpašuma pircējam vai pārdevējam, nepievērš pietiekamu uzmanību līguma noteikumiem. Prakse liecina, ka lielākās riska grupas ir gados vecāki ļaudis, kā arī Latvijas lauku reģionu iedzīvotāji.
Dažādi riski
Daudzos gadījumos nekustamā īpašuma pircējs ir kāds uzņēmums, kam jau ir gatavs tipveida līgums. Nereti pircējs uzrāda to pārdevējam, izsakot standarta frāzes, ka ar līgumu viss ir kārtībā un ka tas atbilst noteikumiem. Pārdevējs līguma saturam nepievērš uzmanību un neizvērtē iespējamos riskus.
Nekustamo īpašumu kompānijas “MZM Capital” vadītājs Normunds Muskats, kuram ir vairāk nekā 10 gadu pieredze šādos darījumos, skaidro, ka vislielākais risks pārdevējam rodas, ja līgumā paredzēts, ka pārdevējs samaksu saņem tikai tad, kad īpašuma tiesības jau ir pārreģistrētas uz pircēja vārda.
Patlaban Latvijā nav konkrēta regulējuma, kā šādos darījumos veicami norēķini, – to nosaka pušu griba un abpusēja vienošanās. Arī nekustamo īpašumu kompānijas “Codo Real” vadītājs Tomass Riksis domā līdzīgi un uzsver, ka ļoti vērīgi jāizraugās personas, ar kurām sadarbojamies.
Ja darījuma dokumenti paredz, ka samaksa tiek saņemta tikai pēc nekustamā īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā, pastāv risks, ka šā procesa ietvaros pircējam var rasties finansiālas problēmas visdažādāko iemeslu dēļ (tiek izvirzītas prasības, ir nodokļu parādi u.c.). Tas var ļoti īsā laikā apturēt pircēja darbību, un pārdevējam paredzētā naudas summa var tikt aizturēta vai arī netikt saņemta vispār.
Vismaz trīs varianti
Pārdevēja drošībai iespējami vismaz trīs varianti, kas samazina darījuma un pārdevēja risku.
1. Vienošanās ar zvērinātu notāru par pirkuma summas glabāšanu pie notāra līdz brīdim, kamēr tiek izpildīti visi līguma nosacījumi.
2. Darījuma konta atvēršana kredītiestādē, kurā pircējs ieskaita pirkuma maksu, ko savukārt kredītiestāde pārskaita uz pārdevēja kontu, saņemot darījuma izpildi apliecinošus dokumentus. Izmaksas abām iespējām ir gandrīz vienādas, bet pārdevējs būs pasargāts no situācijas, kad pēc īpašuma pārreģistrācijas pircējam nav iespējas samaksāt visu summu uzreiz vai rodas samaksas kavējumi.
3. Ja kaut kādu iemeslu dēļ iepriekš minētie veidi nav iespējami, trešais, bet ne pilnīgi drošais variants ir risku sadalīt līdzīgi starp pārdevēju un pircēju. Pieprasiet pircējam pusi naudas samaksāt brīdī, kad parakstāt nostiprinājuma lūgumu pie notāra (bez nostiprinājuma lūguma nav iespējams iesniegt dokumentus zemesgrāmatā), bet otru pusi – pēc īpašumtiesību pārreģistrācijas.
Šādā veidā pārdevēja risks ir nesaņemt vai saņemt ar kavēšanos otru pusi pirkuma maksas, bet pircēja risks – nesaņemt vai saņemt ar kavēšanos jau samaksāto pirkuma maksas daļu gadījumā, ja īpašumtiesības kaut kādu apsvērumu dēļ netiks piereģistrētas, pircējs tāpēc nevēlēsies pabeigt nekustamā īpašuma iegādi un atcels iepriekšējās vienošanās.
