Krāpnieki iekārdina ar satriecoši zemu cenu… Kā neiekrist, iepērkoties internetā? 0
Iepirkšanās internetā, kas ik gadu kļūst arvien populārāka arī Latvijā, pircējiem dod vairākas priekšrocības – nekur nav jāiet, jo izvēlēto preci viņiem piegādā mājās, lielai daļai preču cenas ir zemākas nekā tirdzniecības centros. Diemžēl arī šajā virtuālajā pasaulē uzdarbojas krāpnieki.
Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs, SEB bankas Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs atklāj, ka krāpšanas paņēmieni mēdz būt visdažādākie, piemēram, personu datu zādzība, viltus piedāvājumi, piegādātās preces kvalitātes neatbilstība solītajam un citi.
Viens no krāpnieku iecienītākajiem paņēmieniem ir iekārdināt, piedāvājot satriecoši zemu cenu vai neticami lielu atlaidi, piemēram, mobilajam tālrunim.
Vai, piemēram, ar negaidītu naudas vai vērtīgas mantas laimestu kādā mistiskā, e-pasta lietotājiem izsludinātā loterijā.
Lai neiekristu krāpnieku nagos, Oskars Blumbergs iesaka vispirms pārbaudīt, vai tirgotāja mājas lapa patiešām ir uzņēmuma īstais interneta veikals. Krāpnieku mājas lapās parasti netiek norādīti ne tālruņi, ne uzņēmuma adreses. Pēc viņa teiktā, visdrošākās ir tās tirgotāju lapas, kurās tiek izmantota “3D Secure” aizsardzība.
“CERT” IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis iesaka lietot drošas paroles – vismaz ar 14 līdz 16 simboliem. Viņaprāt, izmantojot tikai vienu paroli vairākiem kontiem, interneta lietotājs ļoti riskē pazaudēt savu naudu.
Uzlaužot personas izmantoto tīmekļa vietni un nozogot paroli, krāpnieks var viegli piekļūt visiem kontiem.
Tā kā vairākas un tik garas paroles vienmēr grūti paturēt prātā, tās būtu jāglabā paroļu pārvaldniekā – speciālā datorprogrammā. Tādējādi jāatceras tikai viena parole – paroļu pārvaldniekam.
Banku speciālisti atzīst, ka paroles, kuru internetbankas lietotājs izveidojis, izmantojot, piemēram, tikai savu vārdu vai dzimšanas gada un dienas skaitļus, krāpniekam nav liels kavēklis, lai samērā ātri piekļūtu viņa kontam. Tāpat diezgan viegli atminamas un iegūstamas ir tādas paroles, kuras darbinieki izmanto sava uzņēmuma nosaukumu vai gadskaitļus.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka iedzīvotāji lielākoties sūdzas nevis par tirgotājiem, kas piedāvā maksāt ar bankas maksājumu karti, bet par tiem, kas pirms preces saņemšanas pieprasa pārskaitīt naudu internetbankā.
Tādus pirkumus neskar karšu maksājumu garantija, kas klientam ļauj vērsties bankā, lai saņemtu naudu atpakaļ.
Tāpēc, viņasprāt, naudu nevajadzētu pārskaitīt, iekams izvēlētā prece nav saņemta.
Kaut arī PTAC pārsvarā saņemot sūdzības par Latvijas internetveikaliem, retāk par ārzemju, pēc viņas teiktā, bieži riskē iedzīvotāji, iepērkoties trešo pasaules valstu internetveikalos. Tajos dažkārt piedāvā preces, piemēram, juvelierizstrādājumus, kuri, kā vēlāk atklājas, ir kaitīgi veselībai. Iepērkoties šajos internetveikalos, pircēji riskē pazaudēt naudu. Tā kā izvēlētās preces neatbilst Eiropas Savienībā ievedamo preču tirdzniecības noteikumiem, tās konfiscē muitā.
Vai Tevi kādreiz kāds ir apkrāpis, iepērkoties internetā?
SKDS veiktā aptauja liecina, ka visbiežāk – vairākas reizes mēnesī internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tomēr internetā iepērkas ne tikai gados jauni cilvēki, bet arī vecāka gadagājuma ļaudis. Aptauja liecina, ka arī seniori pirkumiem izmanto internetu vismaz vienu reizi mēnesī.
Internetveikala “BARBORA Latvija” valdes locekle Sanita Bērziņa atklāj, ka vecāka gadagājuma ļaudis šādi iegādājas pārtiku, kas pasūtītājiem tiek piegādāta līdz viņu namdurvīm. Viņasprāt, pārtika nav tā prece, kuru krāpnieki izmanto krāpšanai. Tomēr arī pārtikas pircējiem viņa iesaka to pirms saņemšanas vienmēr pārbaudīt.
Pieci padomi pircējiem drošiem pirkumiem internetā:
Izvēloties interneta veikalu, pārliecinieties, vai norādīts uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontakttālrunis, e-pasta adrese; kādas ir citu pircēju atsauksmes; vai sniegta skaidra un saprotama informācija par preci.
Uzmanieties no reklāmām, kas sola brīnumproduktus vai neticami zemas produktu vai pakalpojumu cenas.
Izvēlieties tirgotāju, kurš piedāvā “3D Secure” sistēmu.
Sekojiet līdzi naudas plūsmai savā kontā – papildu kontrolei ieslēdziet paziņojumus mobilajā lietotnē. Nosakiet maksājumu limitu.
Pārliecinieties, ka savienojums ir drošs (http un https). Neizmantojiet ierīci, kurai programmatūras atjauninājumi nav veikti ilgāk nekā trīs mēnešus.
