Kā neapmaldīties mežā: vienkārši ieteikumi sēņotājiem un ogotājiem 4
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji šogad 23 gadījumos steigušies palīgā cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies mežā. Visvairāk palīdzība bija nepieciešama jūlijā un augustā. Turpinoties ogošanas un sēņošanas sezonai, šādu negadījumu skaits tikai pieaug, informē VUGD.
Apmēram pusē gadījumu cilvēki, kuri lūguši glābēju palīdzību, vēlāk paši ir atraduši ceļu no meža. Visdrīzāk, tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēks satraukumā sākumā nevar noorientēties. Sazinoties ar glābējiem, cilvēks saprot, ka viņu meklē, satraukums mazinās un tad arī saprot, uz kuru pusi jādodas, lai izkļūtu no meža.
Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus:
- Pirms došanās uz mežu jāinformē piederīgie par to, kurā vietā plānots sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānots atgriezties;
- Pirms došanās mežā jāuzlādē mobilā tālruņa baterija;
- Ģērbjoties jādomā ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt – apģērbs un galvassega jāizvēlas spilgtās un košās krāsās;
- Ja iespējams, nevajadzētu mežā doties vienam;
- Līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam vai vismaz lapiņai ar uzrakstītu vārdu, dzīves vietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru;
- Jāpaņem līdzi pirmās palīdzības piederumi – tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies;
- Jāpaņem līdzi arī pudele ar ūdeni un šokolāde, lai apmaldīšanās gadījumā varētu atgūt nepieciešamo enerģiju;
- Jānodrošinās ar kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs atrast pazudušo. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību var norādīt savu atrašanās vietu;
- Ja protat rīkoties ar kompasu, to nevajadzētu atstāt mājās;
- Ierodoties mežā, jāpalūkojas visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā;
- Nevajadzētu mežā uzturēties līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams;
- Ja cilvēks apmaldījies, tad nevajadzētu krist panikā – tā kļūs par ļaunāko ienaidnieku. Stresa situācijā cilvēks nespēj objektīvi novērtēt radušos situāciju. Šādās situācijās vajag apsēsties, atpūtieties, noorientēties apvidū un tikai tad uzsākt atpakaļceļu. Nevajag mēģināt sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet vēl dziļāk mežā;
- Jāmēģina saklausīt, vai tuvumā atrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamana kādas mājas, nevajag kautrēties pajautāt pareizo virzienu;
- Ja atgadās apmaldīties purvā, rūpīgi jāpārbauda katru vietu, kur plānots spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr sanāk iekrist purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā jāmēģina atrast jebko, aiz kā var pieturēties vai aizķerties un lēnām izkļūt ārā.
VUGD atzīmē: ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsit izkļūt no meža, ir jāzvana glābējiem pa tālruni 112.
