Kā neapmaldīties autobūves jaunumu džungļos? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tāds notikums mūsu Latvijas autopasaulītē ir tikai reizi gadā. Konkursa “Gada auto” rudens testa dienas. Veselas trīs. Un priekšspēlei vēl ceturtā – foto un video sesija pie Rīgas domes un Melngalvju nama.
Pilsētas sirdī
Fotosesijas vieta tiešām skaista. Sevišķi, ja ikdienas skrējieni šurp sen nav veduši un uz visu skaties gandrīz kā pirmo reizi. Arī uz jauno automobiļu gluži vai fantastiski raibo pulku. Jāsaka – gaidīti (bet necerēti) lielo. Uz konkursa tituliem pretendē veseli 25. Ja atmiņa neviļ, tad ievērojami vairāk (virs 40) bija vēl pirms 2008. gada finanšu krīzes.
Bildētāji un filmētāji strādā. Publika? Diemžēl visai trūcīgā skaitā. Darbdienas takas rīdziniekus šurp neved. Vairākums ziņkārīgo te runā visdažādākajās valodās. Tīši vai netīši brīvdabas izstādē nonākušie letiņi toties nav nekādi ziņkārīgie, bet Zinātkārie (lielais burts rakstīts ar cieņu).
Viņu jautājumi, kurus mēs, žūrijas sarkano cepurīši iezīmētie, uzklausām, liecina par patiesu izziņas vēlmi, par centieniem auto izvēlē neapmaldīties. Skaidrojam, cik spējam, veram eksponātu durvis vaļā un rādām arī moderno interjeru tuvplānus…
Tad nāk pārsteigums. Mūs bez iepriekšēja pieteikuma apmeklē un sveic Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Krietnu brīdi ap eksponātiem staigā. Savu izvēli gan esot jau nesen izdarījis (elektrisks “Hyundai Ioniq”), bet modernās tendences joprojām priecējot. No domes iznāk arī izpilddirektors Jānis Lange.
Viņš (kopš darba laika “Valsts ceļos”) konkursa žūrijai joprojām savējais. Un jauna elektroauto meklējumos palīdzam, cik spējam. Lēmums gan tūlīt netiek pieņemts. Bet tāds jau arī nav konkursa uzdevums. Mēs šeit nemeklējam un neievēlam vienu labāko auto. Jo tāda vienkārši nav. Katram pašam jāatrod savs.
“Gada auto 2023” var palīdzēt izvēlei ar viedokļiem, komentāriem, balsojumu. Tajos der ieklausīties, jo 15 žūrijas dalībniekiem ir iespēja arī visus 25 auto ne tikai skatīt, bet arī vadīt. Katru veselu stundu. Un ne tikai sastrēgušajā pilsētā, bet līkloču asfaltos (svaigi atjaunotos!) Saulkrastu, Pabažu, Bīriņu, Raganas apkārtnē.
Ceturtdienas vakars. Dodamies uz testu bāzi pie Lilastes ezera.
Piektdiena – vieglākie un lētākie
Pat mums atvēlētajās trijās dienās nav viegli pamēģināt tādu skaitu tik dažādu auto. Pagājušo gadu pieredze man mācījusi šos grupēt. Un šodien ņemšu mazākos un vieglākos. Arī lētākos. Šo epitetu gan gribas, kā saka, pēdiņās ielikt, jo auto cenas pēdējos gados augušas vienkārši baigi. Paņēmu savā arhīvā līdzīgu 2020. gada konkursa auto sarakstu. Un atradu tajā tādus skaitļus kā 10 200 eiro (“Renault Clio”), 12 900 eiro (“Peugeot 208”)…
Šogad tādu nav. Plus pieci, pat vairāk tūkstoši. Lētāko cenas starta skaitli piesaka “Škoda Fabia”. Ap 15 tūkstošiem. Bet testējamais auto (ar lielisku DSG automātisko ātrumkārbu) maksā krietni virs 20 tūkstošiem… Tomēr ceru, ka tieši kāds no “tā ap 20” grupas uzvarēs žūrijas galvenajā balsojumā. Jo 20 ir mazākais solis, ko mums vajadzētu spēt un gribēt spert virzienā prom no “mazlietotajiem” limuzīniem.
Izbraucu ar “Fabia”. Arī ar “Astru”, “Peugeot 308”, “VW Taigo”. Un varu ar cieņu teikt – visi šie “lētākie” brauc teicami. Pat mazākie (ekonomiskākie un ekoloģiskākie) motori ir pietiekami, lai visus tēvzemes ātruma limitus pārsniegtu kaut divkārt. Modernās automātiskās kārbas griezes momentus izmanto gandrīz tikpat labi, kā ar manuālu slēdzi spētu rallija meistars. Būtisku trūkumu nav nevienam mūsdienu auto. Ir pirmajos brīžos traucējošas niansītes, pie kurām droši vien var pierast jau pēc pirmajiem 1000 km. Ir katram savas pievilcīgas iezīmes, kuras var padarīt to par īsto izvēli. Vēlu sekmes!
Sestdiena – ja tomēr vajag lielāku
“Vajag” varbūt nav īstais vārds. Drīzāk jau – vienkārši gribas. Man arī. Jo prāvākos dizaineriem vieglāk uzzīmēt skaistākus, jo nedaudz smagākie atbilstoši nemirstīgajam Ņūtona likumam brauc plūstošāk, laidenāk, komfortablāk. Gribu prāvu “krosoveru”!
Bet tie ir rijīgi… Nav vis! Šo auto segmentu no zaļo uzbrukumiem un paša lietotāja sirdsapziņas pārmetumiem glābj tā sauktās hibrīda tehnoloģijas. Nevis tīra elektropiedziņa, kas auto neizbēgami padara pārāk smagu, dārgu, kustības brīvībā ierobežotu, bet vecā labā benzīna dzinēja un elektromotora sapārošana. Sanāk gluži vai neticami.
Jau piektdienas rītā es braucu cauri visai Rīgai ar vairāk nekā četrarpus metrus garu un 1600 kg smagu “džipu” (šķiet, ka to “krosoveru” latvju mēles tomēr nav tā īsti pieņēmušas), vārdā “Kia Sportage”. Un tērēju vien piecus litrus benzīna uz 100 km. Gandrīz trešdaļu ceļa dzinēja digitālais tahometrs man rādīja “0,0”. Proti – auto brauca elektriski. Un šī elektrība bija iegūta nevis no dārgajām “E-mobi” štepselēm, bet gan no manis paša vadītajām neizbēgamajām bremzēšanām, palēninājumiem, kuri veco iekšdedzes auto kinētisko enerģiju met atmosfērā. Šis rekuperē. Foršs vārdiņš. Zaļš.
Pašlādējošie hibrīdi (tādi nu jau ir gandrīz visi vidēja un liela izmēra krosoveri) pilsētas kustībā piesārņo atmosfēru gandrīz par trešdaļu mazāk nekā klasiskie benzīnnieki un dīzeļi. Un nemaksā nemaz tik dārgi kā elektromobiļi. Šo pašu “Sportage”, piemēram, var dabūt par nepilniem 40 tūkstošiem. Pat ar pilnpiedziņu – ja gribi. Elektrisks tikai nedaudz lielāks “Kia EV6” maksā par trešdaļu dārgāk. Un līkumotos grants vai sniega ceļos būs lēnāks un nedrošāks par hibrīdu – jo smags.
Svētdiena – vai gribu “Maserati”?
Pēdējo testu dienu atstāju kārumiem. Dārgajam galam. Kaut kas jau tajos ir… Kā staroja ralliju vecmeistars Agris, no “Audi RS3” izkāpis!!! Kā “Maserati” sakārdināja mani pašu – klusu un tukšu ceļa gabaliņu divreiz lojāli izripinājies un par jebkādas kontroles neesamību pārliecinājies, kā ieminu, kā atvēru!!! Cik bija? Neteikšu, protams. Man šķiet, ka ar tik ātriem auto džentlmenim ir jābrauc rāmi un vēl pieklājīgāk nekā ar “Opel Astra”.
Verdikts
Kā jau teicu – labāko auto atrast nav iespējams. Un es ļoti ceru, ka aizvien vairāk Latvijā būs cilvēku, kuri starojoši smaidīs nevis par okeāna jahtu Baltezerā, bet par copei daudz piemērotāko ģimenes plostiņu. Tādu kā “Dacia Jogger”. Vienīgo visā konkursa pretendentu klāstā, kuram ir manuālā ātrumkārba. Un septiņas sēdvietas. Par divarpus tūkstošiem eiro gabalā…
Ko ievēlēs žūrija – drīz redzēsim. Pašlaik sācies tikai pirmais balsojuma posms. Mums jāatlasa katras firmas “liekie”. Tas tādēļ, ka cīņā par galveno titulu pēc konkursa nolikuma drīkst piedalīties tikai viens katra zīmola pārstāvis. Tātad no “Kia” trijnieka, piemēram… Būs interesanti. Sekojiet informācijai!
Uzziņa
Konkursa žūrija
Agris Staņēvičs
Aldis Zelmenis
Atis Jansons
Guntars Pulss
Ingars Tenis
Jānis Bite
Jānis Mežulis
Jānis Rapa
Juris Zvirbulis
Normunds Avotiņš
Pauls Timrots
Raimonds Volonts
Raimonds Zandovskis
Roberts Jansons
Toms Timoško
