Kā nav vietu! Ir 1600 brīvu vietu Rīgas bērnudārzos. Vai sākas demogrāfiskā bedre? 0
Vairāk nekā 1600 brīvu vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos – tādas ir sekas pēdējo gadu demogrāfiskajām izmaiņām. Pēdējo desmit gadu laikā visā Latvijā sarucis ne tikai bērnu skaits, bet arī pirmsskolas izglītības iestāžu daudzums, par to raksta lsm.lv. Vai tas nozīmē, ka bērnudārzus turpinās slēgt? Un vai vecākiem šobrīd ir plašākas iespējas izvēlēties piemērotāko dārziņu savam bērnam?
Centra bērnudārzos vietu joprojām trūkst, bet citur tās paliek tukšas
Dzimstība Latvijā strauji sarūk – piemēram, šī gada janvārī piedzima par 16% mazāk bērnu nekā pērn. To jau izjūt arī bērnudārzi. Pirms pieciem gadiem Rīgā un Pierīgā pašvaldības bērnudārzos vietu trūka, bet šobrīd galvaspilsētā ir 1613 brīvas vietas.
Tiesa, centrā un dažās citās populārās apkaimēs joprojām ir rindu problēma. Savukārt rajonos kā Imanta un Vecmīlgrāvis bērnudārzi meklē audzēkņus, pat reklamējoties sociālajos tīklos.
Lai gan pašvaldība pašlaik neplāno samazināt bērnudārzu vai grupu skaitu, brīvajās vietās tiek ieviesti jauni risinājumi – piemēram, grupās būs mazāk bērnu, kas nozīmē individuālāku pieeju un labāku vidi mācībām un attīstībai, vēsta lsm.lv.
Bēbīšu skolas un digitālās prasmes – jaunas iespējas bērnudārzos
Atbrīvojoties telpām, bērnudārzi meklē jaunus veidus, kā tās izmantot. Viena no idejām ir interešu izglītības attīstīšana.
“Kādās iestādēs tiek veidotas telpas digitālo prasmju attīstībai, bet citur plānojam piedāvāt jaunu interešu izglītību vecākiem ar bērniem, kas vēl nav sasnieguši pirmsskolas vecumu,” skaidro Rīgas domes Izglītības pārvaldes Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla.
Piemēram, tiks izveidotas bezmaksas bēbīšu skoliņas, kurās vecāki ar bērniem varēs apgūt pirmās sociālās prasmes un pamazām sagatavoties bērnudārzam. Līdz šim šādas nodarbības bija pieejamas tikai privātajā sektorā un par maksu.
Privātajiem bērnudārziem kļūst grūtāk konkurēt
Bērnudārzu skaits Latvijā samazinās jau kopš 2016. gada – tobrīd bija 647 pirmsskolas iestādes, bet šobrīd palikušas 622. Visvairāk sarucis tieši pašvaldības bērnudārzu skaits, savukārt privātajos konkurence kļuvusi sīvāka.
“Rīgā un Pierīgā arvien vairāk parādās brīvas vietas arī privātajos bērnudārzos, un diemžēl daži no tiem jau ir nolēmuši slēgties,” atzīst Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Tomēr masveida slēgšana, viņasprāt, nav gaidāma, jo pašvaldības turpina līdzfinansēt bērnu uzturēšanos privātajos dārziņos. Turklāt vecāki no šīs konkurences iegūst – bērnudārzi cenšas piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus un elastīgākus nosacījumus. Kājiņa cer, ka nākotnē pašvaldības sāks līdzfinansēt arī bērnus no viena gada vecuma, nevis tikai no pusotra gada, kā tas ir pašlaik.
Dažās pašvaldībās joprojām būvē jaunus bērnudārzus
Lai gan kopumā bērnudārzu pieprasījums samazinās, ir pašvaldības, kur situācija ir pretēja. Piemēram, Mārupes novadā, kur bērnu skaits joprojām aug, tiek plānots jauns bērnudārzs.
“Iepriekš plānojām būvēt divus, bet šobrīd nolēmām, ka pietiks ar vienu. Pašlaik rindā gaida ap 2000 bērnu, un
