Kā Nacionālā apvienība centīsies mazināt haosu 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās apvienības (NA) kongresā, kas sestdien notika attālināti bez debatēm, bet tikai ar līderu uzrunām, partijas vadība atgādināja par NA lomu valdībā un Saeimā.
Tiešraidē varēja vērot Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un partijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara uzrunas, kurās Nacionālo apvienību viņi vērtēja kā stabilizējošo politisko spēku.
“Bieži vien mēs esam tas politiskais spēks, kas cenšas līdzsvarot koalīcijas iekšējos strīdus, rūpējas par disciplīnu un mazina iekšējo haosu,” sacīja R. Dzintars. Viņaprāt, politiskā sadrumstalotība ir galvenais krīzes pārvarēšanas un valsts izaugsmes bremzētājs.
R. Dzintaram par valdības darbu neesot lepnuma. Koalīcijā ir “vismaz piecas partijas”, bet pēdējā laikā redzama viedokļu dažādība arī vienas apvienības ietvaros. “Tas ir rezultāts tam, ka daļa sabiedrības ir gatava vēlēšanās eksperimentēt, balsot par jauniem laimes lāčiem un populistiem vai nolemj tajās nepiedalīties. Stabilām, uz vērtībām balstītām organizācijām šādi apstākļi ir neizdevīgi,” sacīja R. Dzintars.
Viņš prognozē sadrumstalotības un haosa draudus arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Ja “Latvijas attīstībai” ietekme mazināsies, bet pieaugs “Progresīvo” loma, “tad tie liberāļi, ko mēs tagad redzam Saeimā, var transformēties par izteikti kreisiem ultra liberāļiem”. “KPV LV” vietu varot ieņemt Alda Gobzema partija, bet viņš jau iepriekš bija gatavs veidot koalīciju ar “Saskaņu”.
Pat ja Zaļo un zemnieku savienības daļa spētu norobežoties no Aivara Lemberga, tad ar viņiem kopā diez vai ietu Jaunā konservatīvā partija. “Jaunā Vienotība” esot prognozējams sabiedrotais. “Taču izveidot šādos apstākļos koalīciju var būt neiespējamā misija. Tad var nākties izšķirties, vai būt koalīcijā raibā kompānijā vai palikt opozīcijā un ļaut netraucēti saimniekot valsts saplosītājiem,” sacīja R. Dzintars.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle savukārt uzskata, ka ar šādu finanšu politiku, kāda tiek īstenota Latvijā, tā nevarēs atsperties pēc krīzes. Latvijai ir viens no zemākajiem budžeta deficītiem – 3,9% –, taču, viņaprāt, šis nav īstais laiks, kad vajadzētu taupīt, bet gan jāveicina ekonomikas izaugsme, kā to dara citas valstis. Pašu partijas problēmas daudz netika skartas. R. Dzintars tikai sacīja: “NA nekad nebūs vienādi domājošu cilvēku organizācija. Būs radikālāk un mērenāk noskaņoti biedri, mazāk un vairāk konservatīvi biedri.”
NA kongress bija pirmais pilnībā attālinātais kongress. Daļēji attālināti to jau ir rīkojusi “Jaunā Vienotība”, “Kustība Par” un “Latvijas attīstībai,” bet tās vairāk izmantoja tiešsaistes platformas, lai delegāti varētu debatēt attālināti, kas te nenotika. NA kongresā galvenais uzdevums bija pārvēlēt NA vadību, valdi un citas institūcijas. Gandrīz divas stundas ikviens tiešraidē varēja vērot pa pastu atsūtīto vai uz biroju atnesto vēlēšanu biļetenu skaitīšanu. Pavasarī plānots NA ārkārtas kongress, kas būs veltīts pašvaldību vēlēšanām.
NA biedri vada Jaunjelgavas, Iecavas, Rundāles, Aizputes, Priekules, Ogres, Smiltenes, Siguldas, Kocēnu, Talsu un Tukuma novadus. Kongresā tika demonstrētas arī filmiņas par sasniegumiem valdes locekļa Egīla Helmaņa vadītajā Ogres novadā, kā arī Smiltenes un Siguldas pašvaldībās, kuru vadītāji NA pievienojās pēdējā gadā. Smiltenes novada priekšsēdis Edgars Avotiņš (ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības) par mēru kļuva tieši pirms gada, kad no NA ievēlētais toreizējais priekšsēdis Gints Kukainis sāka vadīt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “ZAAO”. Arī Siguldas novada priekšsēdis Uģis Mitrevics iepriekš bija LRA, bet ar to NA Siguldā veido koalīciju.
NA un LRA kopīgi startēja arī Rīgā, bet vērtējums par šo sadarbību sapulcē neizskanēja. Neviena no jaunajiem domniekiem arī nebūs valdē. Uz to startēja Dainis Locis, bet netika ievēlēts. NA valdē ir gan delegātu ievēlētie pārstāvji, gan kongresā apstiprinātie valdes locekļi no Saeimas deputātu, ministru un jauniešu nodaļas vidus, par kuriem individuāli nebalsoja.
Kongresā ievēlētie valdes locekļi ir: Roberts Zīle, Jānis Eglīts, Raitis Ābelnieks, Egīls Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Nauris Puntulis, Ginta Vilcāne un Ģirts Lapiņš. Aiz svītras palika līdzšinējie valdes locekļi Imants Parādnieks un Edvards Ratnieks.
Bijušais priekšsēža vietnieks Gaidis Bērziņš uz valdi nekandidēja, “Latvijas Avīzei” norādot uz pienākumiem advokatūrā.
Taču ir zināms, ka viņš plāno startēt Talsu novada domes vēlēšanās. Kongresā apstiprinātie valdes locekļi ir: Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Edvīns Šnore, Kaspars Gerhards un Kristaps Gulbis, kā arī R. Dzintars, par kuru priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsoja 168 delegāti. NA ir nedaudz vairāk kā 1000 biedru, no kuriem kongresā bija reģistrējušies 196.
