Kā mums sekmējas ar ES finansējuma apguvi, atklāj Finanšu ministrija 0
Valdība šonedēļ sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto regulāro informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanu, portālam “LA.lv” pastāstīja ministrijā.
Atzīstot Latvijas veiktos vadības un kontroles pasākumus par atbilstošiem, Eiropas Komisija (EK) kārtējo gadu ir pozitīvi novērtējusi Latvijas ES fondu ieviešanas sistēmu, to nodrošinot atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem.
Tādējādi Latvija un Baltijas valstis kopumā ir ne vien vienas no veiksmīgākajām ES dalībvalstīm fondu ieviešanas stratēģiskuma un ātruma aspektā, bet arī kontroles jomā.
Līdz šī gada 7. septembrim ir noslēgti 1059 projektu līgumi par 2,9 miljardiem eiro ES finansējuma, kas ir 66,6% no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā atbalsta.
No tiem pabeigti ir 86 projekti par 220,6 miljoniem eiro ES finansējuma jaunu ražošanas telpu un infrastruktūras izveides, ēku energoefektivitātes uzlabošanas, ceļu būves, uzņēmējdarbības, dabas un izglītības infrastruktūras, atkritumu šķirošanas un degradēto teritoriju revitalizācijas jomās.
Piemēram, jau XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki un skatītāji varēja novērtēt nesen pabeigtā ES fondu projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” posma – skatītāju tribīņu atjaunošanas un paplašināšanas ar 10 400 skatītāju sēdvietām Daugavas stadionā – rezultātus.
Vienlaikus Alūksnē ar ES fondu atbalstu notiek aktīva kultūrvides attīstība – ir ierīkota multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, tiks vēsturiskā apjomā atjaunots Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis un tā trīs stāvos izveidota inovatīva ekspozīcija par pils vēsturi un sadzīvi cietoksnī.
Restaurēts Paviljons-rotondra Tempļa kalna pilskalnā, Alūksnes muižas parkā restaurēts Mauzolejs un uzstādīta interaktīva projekcija, sniedzot vēstījumu par vietas vēsturi un personībām.
Tāpat vērts pieminēt programmu “Praktiskas ievirzes pētījumi”, kuras 2. kārtā ir vērojama īpaši liela projektu iesniedzēju aktivitāte, norāda FM, piebilsto, ka līdz projektu iesniegšanas beigu termiņam 2018. gada 3. septembrī ir saņemti 186 projektu iesniegumi.
Visvairāk pētījumu paredzēts veikt dabaszinātņu nozarēs – 35% no kopējā ieceru skaita, 25% no iesniegumiem pētniecību plānots veikt inženierzinātnēs, medicīnā – 23%, lauksaimniecībā – 11%, savukārt sociālajās zinātnēs – 6%.
Savukārt šī gada sākumā Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām rada iespēju jaunas programmas izveidei, kura ir paredzēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Tās mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas.
Projektu iesniegumu atlase jau ir uzsākta, un no Eiropas Sociālā fonda nevalstiskajām organizācijām projektu īstenošanai pieejams finansējums 4,2 miljonu eiro apjomā.
Vienlaikus FM uzsver, ka ES fondu iespēju izmantošanā jāievēro arī noteikti ieviešanas disciplīnas nosacījumi. Tas attiecas uz projektu īstenošanas ikgadējiem plāniem un noteikto iznākumu un mērķu savlaicīgu sasniegšanu.
No katra projekta gaitas ir atkarīgs, vai Latvija kopumā sasniegs ikgadējos rādītājus, kas noteikti EK apstiprinātajā darbības programmā.
Tādēļ FM katru mēnesi apkopo projektu ikmēneša plānu izpildes informāciju un informē valdību. Tas dod iespēju iesaistītajiem veikt savlaicīgus risku pārvaldības pasākumus gadījumos, kad konstatētas būtiskas negatīvas nobīdes no plānotā.
Vērtējot projektu ieviešanas datus līdz šī gada septembrim, FM konstatē, ka 2018. gadā atsevišķās nozarēs, piemēram, energoefektivitāte, vides aizsardzība, izglītības infrastruktūra, joprojām ir izaicinājums sasniegt plānošanas perioda starpposma mērķus.
Energoefektivitātes investīciju pietiekamu progresu objektīvi kavēja uz laiku apturētās investīcijas ilgstošas aprūpes iestādēs līdz brīdim, kad EK atzina šādus projektus par atbilstošiem. Tāpat, piemēram, atkritumu jomā ticis mainīts ieviešanas modelis, balstoties uz tirgus situāciju.
Tādēļ valdība atbalstīja priekšlikumu FM sadarbībā ar iesaistītām iestādēm steidzami izstrādāt darbības programmas grozījumus par konkrēto jomu investīciju 2018. gada finanšu mērķa samazināšanu.
Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu no sešām programmu koncepcijām pirmās trīs jau ir apstiprinātas valdībā un iesniegtas donoriem apstiprināšanai, pēc kuras ministrijas varēs izstrādāt konkrētu investīciju plānu projektu atlasei un uzsākšanai.
Tās ir: programmas “Korekcijas dienesti” koncepcija, kas paredz 15,3 miljonu eiro atbalstu atbilstošas infrastruktūras izveidei un personāla apmācībām, un programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” koncepcija, kas paredz 16,5 miljonu eiro investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanai un vēsturiski piesārņotu vietu sanācijai.
Tāpat valdībā apstiprināta programmas „Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” koncepcija, kas paredz atbalstu 17,7 miljonu eiro investīcijas ekonomisko noziegumu apkarošanai un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanai.
Atbildīgajām ministrijām ir jāpabeidz pārējo trīs programmu koncepciju saskaņošana un jāiesniedz valdībā, lai vēl šogad tās iesniegtu donoriem.
Paralēli esošā perioda investīciju veicināšanai FM aktīvi veido Latvijas pozīciju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada, iesaistot nozaru ministrijas, sociālos un sadarbības partnerus koordinētai un kopīgai nacionālo interešu aizstāvībai.
Šī gada 13. septembrī Rīgas Kohēzijas konferences ietvaros Baltijas valstis paudīs savu nostāju attiecībā uz nākamā ES fondu plānošanas perioda nosacījumiem, kā arī Kohēzijas politikas plānotāji un Latvijas finansējuma saņēmēji apspriedīs, kādas ir esošās vajadzības un kādās jomās investīcijas sniedz vislielāko atdevi.
