Līdzvērtīgiem –līdzvērtīgu algu 0
“Runājot procentu valodā, ka ārstiem vidējā darba samaksa pieaugs par 47%, medicīnas māsām – par 41%, tiek pilnībā devalvēta ideja par būtisku mediķu algu palielinājumu. Runāt absolūtos skaitļos būtu daudz precīzāk. Ir jāizvērtē un jānosaka pienācīga amata alga līdzvērtīgas kvalifikācijas ārstiem un medicīnas māsām, kas veic līdzīgus darba uzdevumus, un patlaban Rīgas Austrumu slimnīca pie tā strādā,” stāsta RAKUS finanšu direktors Kārlis Smilga. Viņš uzskata, ka medicīnas personāla politikā jau ilgstoši notiek sociālistiskā sacensība – viena slimnīca cenšas pārspēt otru, kura vairāk samaksās attiecīgajam speciālistam, lai to atvilinātu uz savu ārstniecības iestādi. Piemēram, dažas reģionālās slimnīcas pārpērk ķirurgus, solot maksāt 2000 eiro lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas vai par vienu dežūru 250 – 300 eiro, kamēr citur tie ir vien 70 eiro vai vēl mazāk.
Vai būtiskais darba samaksas pieaugums, ko sola politiķi, mainīs šo situāciju un vai tas palīdzēs samazināt lielo disproporciju? Tas būs atkarīgs ne tikai no slimnīcu valdēm, bet arī Veselības ministrijas, kurai vajadzētu ņemt vērā ārvalstu pieredzi, nosakot algu atbilstību ārstu un māsu darba sarežģītībai.
Šaubīgie tarifi
Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs sacīja, ka vienā gadā vairāk nekā 170 miljonu eiro liels finansējuma pieaugums veselības aprūpes sistēmai (pie atalgojuma miljoniem jāpieskaita vēl 90 miljoni eiro kā atkāpe no pieļaujamā budžeta deficīta) līdz šim nekad nav bijis.
“Šī nauda ir jāiegulda tā, lai katrs mediķis un iedzīvotājs sajustu efektu. Ja gribam, lai sistēmai uzticas, tad par kopīgo veselības aprūpes finansējumu, kas 2018. gadā sasniegs gandrīz miljonu, ir jārada produkts. Finanšu ministrija uzskata, ka naudai līdz katram mediķim ir jānonāk nevis ar tarifu, bet gan piešķirot to ārpus tarifa tieši atalgojumam, jo daudzi tarifi neatbilst reālajām izmaksām. Iepriekšējā pieredze ir rādījusi, kad ministrija iekļauj algas daļu tarifā un šī nauda nonāk ārstniecības iestādē, sākas pilnīgi citāda pārdale – piemēram, izdevumus par apkuri vai citus komunālos maksājumus finansē ne vairs no tarifa, bet faktiskajiem izdevumiem un saņemto algas daļu pārskaita “Rīgas siltumam”. Kaut kāda nauda jau paliek mediķu algām, bet daudzos gadījumos par maz,” secina padomnieks un piebilst, ka par šo jautājumu būšot diezgan pamatīga diskusija ar VM, kura ir pretējās domās, jo uzskata, ka algas daļa ir jāieliek tarifā.
“Neapšaubāmi, mums ir labāk celt tarifu, jo tas ir ierastais, vienkāršākais risinājums. Bet vai tas ir izdevīgākais arī mediķiem? Šogad bija piemērs ar 50 eiro piemaksu par dzemdībām. Visas slimnīcas šo pielikumu saviem speciālistiem ar 1. aprīli nenodrošināja. Problēmas bija arī Rīgas Dzemdību namā. Slimnīcu vadītāji skaidroja, ka ārstniecības iestādēm ir arī citas prioritātes. Tas, vai nauda nokļūs līdz mediķiem, ir atkarīgs no slimnīcu valdēm – normāla valde rūpējas, lai būtu speciālisti,” saka VM valsts sekretārs Kārlis Ketners.
Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka tikai ar tarifu nauda nonāks pie ārstiem, medicīnas māsām un pārējā personāla. Ministrija ir aprēķinājusi, cik liels papildu finansējums katrai ārstniecības iestādei ir nepieciešams, un ministrijas līgumos ar katru iestādi tikšot ierakstīts, ka šī nauda ir jānovirza darba samaksai. Ministrija kontrolēšot, vai tas izdarīts.
Ar naudu, ko veselības aprūpes budžets iegūs no sociālo iemaksu paaugstināšanas, ir par maz, lai paaugstinātu ārstniecības iestāžu personāla minimālo algu. Papildu nauda nepieciešama arī pakāpeniskai samaksai par virsstundu darbu. Ministrija aprēķinājusi, ka darba samaksai kopā tie ir papildu 112,5 miljoni eiro.
“Ja paceļam atalgojumu mediķiem, tad no kura gala sākam? Vai visiem vienādi un vienlaikus? Uz to nav iespējams atbildēt Finanšu ministrijai,” saka finanšu ministres padomnieks Spiridonovs. Skaidras atbildes nav arī Veselības ministrijā.
Veselības ministrijas plānotais papildu finansējums 2018. gadā
Vidējās darba samaksas un minimālās algas palielināšana – 91 361 439 eiro.
Faktisko izdevumu segšana diennakts režīmā strādājošajiem – 7 801 592 eiro.
VM padotības budžeta iestāžu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam – 6 343 304 eiro.
Pakāpeniska samaksa par virsstundu darbu – 3 776 468 eiro.
Rezidentūrā studējošo algas palielinājumam – 3 251 191 eiro.
Kopā: 112 533 994 eiro
