Kā tas attiecas uz pašreizējo situāciju? 169
1. ASV kā Ukrainas drošības garants
• ASV bija viena no valstīm, kas apņēmās nodrošināt Ukrainas drošību pēc tās atteikšanās no kodolieročiem. Tomēr ASV nostāja ir mainījusies – no aktīva atbalsta 2022.–2023. gadā līdz attiecību atsalšanai un spiedienam 2024.–2025. gadā.
• Tramps un Venss tikšanās laikā faktiski apšaubīja ASV saistības pret Ukrainu, uzsverot, ka Ukrainai būtu jābūt “pateicīgākai” par sniegto palīdzību. Tomēr šeit nav runa par labdarību, bet gan par starptautisku saistību izpildi.
2. Manipulācija ar vainas sajūtu
• Tā vietā, lai diskusiju veidotu starptautisko saistību kontekstā, Ukrainas vadītājam tiek uzspiesta retorika par “nepateicību”.
• Tas pārkāpj partnerības principu, pārvēršot Budapeštas memorandu par politisku darījumu instrumentu, lai gan sākotnēji tas tāds nebija.
3. Ukrainas pozīciju vājināšana, izmantojot spiedienu
• Tikšanās parādīja, ka ASV sevi vairs neuzskata par beznosacījumu garantu, bet gan mēģina manipulēt ar Kijivu politiskajos nolūkos.
• Tas rada bīstamu precedentu, jo, ja drošības garants nepilda savas saistības, tas apdraud pašu starptautisko līgumu būtību.
Secinājums
No psiholoģiskā viedokļa Trampa un Vensa retorika liecina par fokusa maiņu no ASV saistībām uz emocionālu manipulāciju ar Ukrainas vadību. Taču realitātē Budapeštas memorands nav par “Ukrainas pateicību”, bet gan par starptautisku vienošanos, kuru viens no tās dalībniekiem ir pārkāpis.
Tādējādi ASV šajā tikšanās reizē rīkojās nevis kā partneris, bet kā puse, kas atkāpjas no savām saistībām, cenšoties mainīt to uztveri sabiedriskajā telpā.
