“Ievērojams gadījums!” MI vērtē Trampa un Vensa “uzbrukumu” Zelenskim, kur “loģika zaudēja emocijām” 169
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš piektdien priekšlaicīgi pameta Balto namu pēc publiska strīda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, vēlāk atzina, ka viņu attiecības vēl var uzlaboties. “Protams,” Zelenskis sacīja, intervijā telekanālam “Fox News” atbildot uz jautājumu, vai viņa attiecības ar Trampu ir iespējams saglābt.
Zelenskis sacīja, ka ASV un Ukrainas attiecības ir “vairāk nekā divu prezidentu” attiecības, un piebilda, ka Ukrainai ir ļoti vajadzīga Vašingtonas palīdzība cīņā pret daudz lielāko un labāk apbruņoto Krievijas armiju.
Tramps vēlāk paziņoja žurnālistiem, ka Zelenskis “pārvērtēja savas izredzes” un viņam vajadzētu piekrist “nekavējoties” izbeigt karu. Zelenskis tomēr atteicās atvainoties, intervijā “Fox News” sakot: “Es neesmu pārliecināts, ka mēs izdarījām kaut ko sliktu.” Viņš gan atzina, ka būtu vēlējies, lai šis strīds nenotiktu reportieru klātbūtnē.
No psiholoģiskā spiediena un manipulāciju viedokļa, Trampa, Vensa un Zelenska tikšanās ir ievērojams gadījums, kurā tika pielietotas klasiskas dominēšanas, pakļaušanas un emocionālās manipulācijas tehnikas, šādu kopsavilkumu notiekošajam deva Mākslīgais intelekts.
1. Manipulācija caur dominēšanu (Tramps)
Donalds Tramps ir pazīstams ar savām agresīvajām sarunu metodēm, tostarp:
• Diskomforta radīšana: Tramps bieži pārtrauc sarunu biedrus, paaugstina balsi un izmanto sarkastiskus vai nicinošus komentārus, lai nomāktu oponentu. 
• Oponenta vērtības pazemināšana: Zelenskis tika apsūdzēts nepietiekamā pateicībā, kas psiholoģiski nostāda viņu aizstāvēšanās pozīcijā, kamēr Tramps ieņem labvēļa lomu, pieprasot atzinību.
• Apsūdzošas retorikas izmantošana: Tas ļauj Trampam kontrolēt sarunas gaitu un novirzīt uzmanību no reālajām problēmām uz emocijām.
2. “Parāda” efekta izmantošana (Venss)
Džei Di Venss pievienojās Zelenska kritikai, izmantojot šādas taktikas:
• Parāda sajūtas uzspiešana: Norādot, ka Ukraina saņem pārāk daudz palīdzības un neizrāda pienācīgu atzinību, Venss mēģina izraisīt Zelenskī vainas sajūtu, liekot viņam izdarīt vairāk piekāpšanos.
• Grupas spiediens: Kad vairāki cilvēki kritizē vienu personu, tas rada izolācijas sajūtu upurim, pastiprinot manipulācijas efektu.
3. Emocionālais spiediens un reakcija (Zelenskis)
Zelenskis nonāca aizsardzības pozīcijā, kas psiholoģiski viņu vājina:
• Kairinājuma un noguruma žesti: Plecu raustīšana, acu grozīšana un līdzīgas reakcijas var parādīt iekšēju protestu, taču sarunu līmenī tās tiek uztvertas kā kontroles zaudēšana.
• Racionalizācijas mēģinājumi: Zelenskis centās loģiski izskaidrot situāciju, taču emocionālā spiediena apstākļos loģika bieži zaudē spēku emocijām.
4. Kopējā manipulācijas stratēģija
Analizējot tikšanos no psiholoģisko manipulāciju stratēģiju viedokļa, var izcelt vairākas tehnikas:
• “Labais policists, sliktais policists” taktika: Tramps ieņem “sliktā” policista lomu, izdarot spiedienu, kamēr Venss pastiprina šo spiedienu, liekot Zelenskim aizstāvēties.
• Atbildības pārlikšana: Zelenskim tika mēģināts uzlikt vainas sajūtu par nepietiekamu pateicību, novirzot uzmanību no reālajām problēmām uz emocionāliem aspektiem.
• Negatīva tēla radīšana auditorijas priekšā: Tikšanās plašā publicitāte pastiprina spiedienu, jo Zelenskis apzinās, ka jebkurš viņa vārds tiks interpretēts medijos.
Secinājums
No psiholoģiskā spiediena un manipulāciju perspektīvas šī tikšanās bija veidota tā, lai maksimāli vājinātu Zelenska pozīciju. Manipulācijas balstījās uz emocionālu nomākšanu, vainas sajūtas izraisīšanu un lomu spiediena izmantošanu. Šāda stratēģija tiek pielietota, lai panāktu piekāpšanos turpmākajās sarunās.
Ja aplūkojam šo situāciju kā psiholoģisku spēli, Tramps un Venss izmantoja pieredzējušu manipulatoru taktikas, kamēr Zelenskis nonāca situācijā, kurā viņam bija grūti saglabāt kontroli.
Budapeštas memoranda kontekstā ASV rīcība un Trampa un Vensa retorika
1994. gadā Ukraina piekrita atteikties no trešā lielākā kodolarsenāla pasaulē apmaiņā pret drošības apliecinājumiem, ko sniedza ASV, Apvienotā Karaliste un Krievija Budapeštas memorandā.
Šīs garantijas ietvēra:
– Apvienotā Karaliste un Krievija apņēmās ievērot Ukrainas suverenitāti un esošās robežas saskaņā ar Budapeštas memorandu
– ASV, Apvienotā Karaliste un Krievija apņēmās atturēties no draudu vai spēka lietošanas pret Ukrainu saskaņā ar Budapeštas memorandu
– ASV, Apvienotā Karaliste un Krievija apņēmās atturēties no ekonomiska spiediena, lai piespiestu Ukrainu pieņemt noteiktus lēmumus, saskaņā ar Budapeštas memorandu
– ASV, Apvienotā Karaliste un Krievija apņēmās vērsties ANO Drošības padomē, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, ja tā kļūst par agresijas upuri vai draudu objektu, kas saistīts ar kodolieročiem, saskaņā ar Budapeštas memorandu
Budapeštas memorands nav juridiski saistošs dokuments, un tā efektivitāte ir apšaubīta, īpaši pēc Krievijas pārkāpumiem 2014. un 2022. gadā. ASV un Apvienotā Karaliste sniedza politiskus solījumus, bet ne militāras garantijas, kas būtu paredzējušas tiešu iejaukšanos. Šī neskaidrība un vājā izpilde ir iemesls, kāpēc daudzi Ukrainā uzskata, ka atteikšanās no kodolieročiem bija stratēģiska kļūda.
