No pirmajām dienām 0
Jau tūliņ pēc piedzimšanas ārsti pārliecinās par mazuļa refleksiem un tos novērtē. Līdz ar ierašanos mājās bērna attīstība jau ir atkarīga no tā, cik lielā mijiedarbībā ar zīdaini spēj būt pieaugušie ģimenes locekļi.
Ja laikus nodrošina zīdaiņa attīstību virzošās vajadzības, vecumam atbilstošo pirmsrunu viņš viegli apgūst pats. Defektoloģe un bērnu agrīnas attīstības logopēde Anastasija Irbe kā piemēru min mazuļa barošanu:
– Parasti ēšanas laikā bērniņš klusiņām ritmiski šņākuļo un kustina sīkos pirkstiņus. Tā ir likumsakarība – jo veicīgāk kustas pirkstiņi, jo mudīgāk darbojas lūpas un mēle, kam ir cieša saistība ar elpošanu. Tas ir arī labs treniņš, lai gatavotos vēlākai runas apguvei. Tādēļ barošanas laikā māmiņai krūts ir jāatbrīvo pilnīgi, lai mazulis to var zīst, aptverdams ar abām rociņām. Šī iemesla dēļ nav vēlami speciālie barošanas krūšturi, kam nav pilnīgi atpogājamas bļodiņas.
Jau pirmā dzīves mēneša beigās vesels mazulis sāk apzināti reaģēt – pārstāj raudāt un koncentrējas uz pieaugušo.
Ja ir pareizs miega, ēšanas un nomoda ritms, bērnam daudz vieglāk padodas gan koncentrēties uz pieaugušo sejas izteiksmi, gan saklausīt viņu balsis un ar laiku iemācīties atdarināt skaņas.
Par vēlākajām runas spējām stāsta arī nomoda brīžu kustības – vienādas ar abām rokām, abām kājām, spēja noturēt galvu taisni.
Turot bērnu uz kreisās rokas un vienlaikus ar labo kaut ko darot, pie vecāku ķermeņa ciešāk tiek piespiesta mazuļa labā rociņa, bet tā ir tā saucamā runas roka. Lai attīstība notiktu vienādi, A. Irbe iesaka zīdaini pārmaiņus nēsāt gan uz vienas, gan otras rokas, un biežāk pakustināt un pamasēt mazuļa labo rociņu.
– Citādi tā rodas iegūtā kreilība, – speciāliste paskaidro un piebilst, ka runas un lasīšanas prasme labročiem ir labāka nekā kreiļiem, lai gan abiem var būt vecumam pilnīgi atbilstoša garīgā attīstība.