Kā mēs varam ietekmēt bērna attīstību pirmā dzīves gada laikā? 0
Katrs bērns attīstās pēc savas individuālas programmas. Vai šo progresu var paredzēt un ietekmēt jau agrīni?
Svarīgais gads
Ar runu un valodu bērns nepiedzimst, taču jau ir atvērts saskarsmei. Mantojumā no vecākiem viņš ir saņēmis ģenētisko programmu, bet tā vēl nenosaka runas un valodas attīstību. Ja tā ir nepilnīga, kavējas mazuļa pilnvērtīga saziņa ar citiem cilvēkiem un pasaules izzināšana.
Runātprasmes attīstība agrīnā vecumā ir cieši saistīta ar bērna vispārējo attīstību, tāpēc nepieciešama īpaša uzmanība savlaicīgai un secīgai maņu sajūtu un kustību pieredzes apguvei.
Ļoti nozīmīgs un produktīvs ir agrīnais periods – pirmais dzīves gads.
Pirmās apzinātās skaņas rodas it kā nejauši pēc pirmā apzinātā smaida apmēram 8 – 10 nedēļu vecumā, kad zīdainis sadzird sevi un mēģina teikto atkārtot. Šī paša iemesla dēļ viņš iesaistās dialogā ar katru, kurš uzrunā. Tādēļ mazuļa runa ir jārosina, un tā atkarīga no vecākiem un tuviniekiem. Tikai tad, ja gaidītā rezultāta nav, pēc padoma un palīdzības var vērsties pie agrīnās attīstības logopēda jeb mikrologopēda.
Runas traucējumi rodas dažādu iemeslu dēļ. Tās var būt gan dzirdes problēmas, gan vispārējās attīstības kavēšanās dažādu veselības traucējumu ietekmē.
Neliela runas apgūšanas un valodas aizture ir novērojama pat pilnīgi veselam bērnam, jo daudz ko nosaka pārējo ģimenes locekļu uzvedība. Ja saskarsme ir nepietiekama, viņš var sākt runāt vēlāk nekā vienaudži. Pētījumi ir parādījuši, ka saziņas trūkums agrīnajā vecumā negatīvi iespaido bērna vēlāko attīstību. Neparasti, bet arī pārmērīga aprūpe rada apstākļus, ka mazulim nerodas vajadzība attīstīt runas spējas. Un kādēļ gan, ja visas vēlēšanās tāpat tiek nolasītas no acīm? Šādas pieaugušo kļūdas dažkārt ietekmē arī personības attīstību, un bērns kļūst ietiepīgs, brīvdomīgs.
