…nesaprotam 0
13 gadu vecumā es iemīlējos. Jānis bija teicamnieks, par sevi pārliecināts un viltīgs. Bet man viņš likās ideāls! Tomēr šis “ideāls” nepievērsa man ne mazāko uzmanību, un es raudāju. Bet mamma, cenšoties mani mierināt, runāja pilnīgas aplamības: “Tu ko! Tas nav nopietni. Pēc gadiņa viss pāries!” Bet man negribējās, lai mana iemīlēšanās pārietu. Pēc tā es ieraudzīju šādu sižetu filmā “Jums pat sapņos nerādījās”:
– Mammu, es mīlu Kati!
– Oi, nesmīdini mani. Tādas Kates tev būs miljoniem!…
– Un kāpēc gan jūs, vecāki, visu zināt jau pirms mums?