VIDEO: Kā meita palīdzēja mātei notievēt par 40 kilogramiem. Neskatoties uz gadiem! 0
Ukraiņu raidījumā “Viss būs labi” savā tievēšanas pieredzē dalās māte un meita. Meita ir profesionāla pavāre un dietoloģe Asmika Gasparjana, viņa palīdzēja mammai notievēt par 40 kilogramiem.
Stāsta Asmika: “Kādā brīdī es pamanīju, ka mammai fiziski ir kļuvis grūti – viņa smagi elpoja, praktiski nevarēja veikt fiziskas kustības – ik pēc trim, četriem soļiem bija jāapstājas un jāatvelk elpa. Es sapratu – stop, pietiek! Es slepus pierakstījos dietologu kursos, es mācos un vienlaikus praktizēju, lai palīdzētu mammai”.
Raidījuma vadītāja jautā mammai Žannai, kāpēc meitai tas bijis jādara slepus – vai viņa nav gribējusi notievēt? “Es pat nespēju iedomāties, KĀ to var izdarīt. Pašai arī bija kaut kādas pretenzijas pret sevi, taču ar to arī viss apstājās.”
Žanna stāsta, ka sākusi “apvelties” no 35 gadu vecuma un tobrīd domājusi, ka tas ir normāli – visi kļūst pilnīgāki ar gadiem. “Pieņemšanās svarā notika pakāpeniski, es to pamanīju pamazām – man garderobē uzradās vienas vienīgas bikses, pazuda svārki un es sāku nēsāt bezformīgas drēbes. Toties es novērsu sevi un citus no šī skata uz krāšņi uzkrāsotām acīm, taisīju manikīru gariem nagiem!”
Kā uz šīm pārmaiņām attiecies vīrs? “Vienkārši. No brīža, kad mēs iepazināmies un kad es kļuvu pilnīga, nekas nemainījās. Mums bija divu tuvu cilvēku attiecības. Viņš neprasīja, kad notievēšu. Viņš ļoti korekti attiecās pret manu svaru,” stāsta Žanna.
Daudzi tic mītam, ka ar gadiem tikt vaļā no liekā svara nav iespējams. Bet šīs ģimenes pieredze liecina par to, ka var gan!
Un, lūk, soļi jeb noslēpumi, kas palīdzēja Žannai notievēt par 40 kilogramiem viena gada un trīs mēnešu laikā.
Pirmais noslēpums. Nomainām saldumus pret žāvētiem augļiem
Asmika stāsta: “Mamma, kā daudzas sievietes, ļoti mīl saldumus. Viņa jebkuram stresam “uzēda” pa virsu kaut ko saldu. Agrāk mums pa visu māju stāvēja saldumu trauki ar konfektītēm un dažādiem gardumiņiem. Kad šādi kārdinoši trauki ir acu priekšā, roka tā vien sniedzas kaut ko uzēst, vēl jo vairāk stresa situācijās. Un vienā no mājas uzkopšanas reizēm es daļu šo trauku noslēpu, bet atlikušajos traukos ieliku žāvētus augļus. Jā, teiksit, ka arī tajos ir daudz kaloriju, taču ogļhidrāti, kas ir žāvētos augļos, ātrāk sniedz sāta sajūtu. Konfektes var apēst pat 300 gramus, bet pietiek mutē iemest pāris žāvēto augļu un cukura līmenis jau atjaunojas, rodas sāta un laimes sajūta.” Mamma papildina: “Jā, tā arī bija. Es pat kafiju dzēru ar žāvētiem augļiem, rozīnēm. Pēc konfektēm pat neskumu, jo šie veselīgie žāvētie augļi man pilnībā sniedza sāta sajūtu un vēl radās pašcieņa!”
Asmika papildina – nomainiet saldumus pret žāvētiem augļiem un tas jau mums nodrošinās pirmos mīnus 5-7 kilogramus.
Žanna no 40 kilogramiem tika vaļā 1,3 gada laikā: “Asmika man uzdāvināja svarus. Kad es uz tiem uzkāpu un es ieraudzīju mīnus piecus kilogramus, tas bija milzu prieks. Jā, man bija liels svars, bet es sapratu, ka tas ir izkustējies. Es sapratu, ka neesmu badā un vienlaikus tievēju.”
Otrais noslēpums. Piemērots daudzums ūdens
Asmika stāsta: “Vēl viens noslēpums – es pieradināju mammu ik dienu dzert ūdeni, viņas gadījumā 3,5 litrus dienā. Visiem tik daudz nav jādzer. Mammas svaram uz to brīdi vajadzēja 3,5 litrus dienā. Mēs likām modinātājpulksteni, kas ik pa laikam atgādināja – ir ūdens dzeršanas laiks. Vēl – lējām ūdeni nelielās pudelītēs un tās turējām acu priekšā – ja daudzums ir neliels, tad šķiet – kas tur, vēl divi malki un būšu izdzērusi. Pamazām tas palīdzēja.”
Žanna pirms tam ūdeni dzēra, kad bija slāpes, jo viņai likās, ka “lieks ūdens var radīt vēl lieko svaru”.
Trešais noslēpums. Dārzeņi “al dente”
Stāsta Asmika: “Mēs iemērcām graudaugus vakarā un no rīta tie jau bija gatavi. Tātad nebija termiskās apstrādes un šķiedrvielas nepazuda. Tāpat gatavojām dārzeņus – tie bija pa pusei svaigi jeb gatavoti “al dente” stilā. No šādi pagatavota uztura šķiedrvielas ilgāk un vieglāk uzsūcas. Šķiedrvielas palīdz tīrīt zarnu traktu, tas nozīmē, ka zarnās ir kārtībā mikroflora. Attiecīgi arī ir mazāk svara.”
Žanna atzīst, ka pie šāda ēdiena bija nedaudz jāpierod, taču svara mazināšanās bija liels stimuls. “Galvenais tievējošam cilvēkam ir ēst gardu maltīti, un lai ēdiens būtu garšīgs. Pierodi un sajūti produktu īsto garšu. Es jau sāku pilnībā uzticēties meitas padomiem un jutos komfortabli. Es baudīju šo ēdienu.”
Raidījuma skatītāji arī pagaršo putru, kas gatavota no uz nakti iemērktiem graudiem un atzīst, ka tā ir baudāma, garšīga.
Ceturtais noslēpums. Motivācija
Meita atgādina, ka tievējošajiem vienmēr svarīga motivācija. “Tā nu es mammai uzdāvināju džinsus. Mamma jau ilgi nebija nēsājusi džinsus . Un viņa nu sāka mocīties – stīvēt tos sev virsū gan guļot, gan stāvot, gan mēģinot sevi tajos “iekratīt”… Ko tikai nedarīja, džinsos netika. Bet viņa redzēja, ka džinsas slaidina kājas un dibenu. Tā nu mamma, šķiet, pati sev uzstādīja mērķi – es šajos džinsos ielīdīšu!” Pati Žanna piekrītoši māj ar galvu: “Jā, pēc džinsiem tievēšanas process aizgāja raitāk! Slepus no visiem (varbūt arī meita to tagad uzzina pirmoreiz), es katru rītu šos džinsus mērīju. Katru rītu centos aizvērt rāvējslēdzēju un teicu – dod Dievs, varbūt jau rīt es jūsos tikšu!” Meita papildina, ka mamma ģērbās pirms tam bezformīgos apģērbos. Un, lai tas būtu redzamāk, viņa parāda mammas iepriekšējo kleitu – ievērojami par lielu!
Piektais noslēpums. Pastaigas
Meita: “Es sāku mammu vilkt sev līdzi. Gājām kopā uz manikīru un veikalu – pat tad, kad man to nevajadzēja. Mēs daudz kopīgi staigājām.”
Raidījuma vadītāja jautā, vai nav bijis grūti staigāt, jo tomēr liekais svars vēl bija krietni liels… “Tiešām, staigāt bija grūti, bet es ļoti skaidri atcerējos, ka 40 gadu vecumā es vairs normāli nevarēju paiet, pat nelielu solīti spert bija grūti. Taču es sajutu – ar katru pastaigu man ceļš kļūst vienkāršāks. Man pat likās, ka mēs sākām dzīvot tuvāk kādai vietai. Tas deva stimulu pārvarēt grūtības, prieku, ka gribēju apģērbties un iet. Dažkārt es jau uzprasījos uz pastaigu ar meitu. Man bija sapnis – es ļoti gribēju nokļūt kalnos. Es teicu sev – ja ne šajā, tad nākamajā dzīvē es uzkāpšu kalnā. Es ļoti gribēju uz Goverlu. Tas arī motivēja. Asmika man palīdzēja. Vienā rītā es piecēlos un pie ledusskapja ieraudzīju ar magnētiņiem piestiprinātu Goverlas fotogrāfiju. Viņa mani iedrošināja, ka es to sasniegšu, es viņu iekarošu – viņa iekaroja tavu sirdi un tu iekarosi viņu. Un es viņā uzkāpu! Pateicoties Asmikas rūpēm un pateicoties dēlam, es 51 gada vecumā biju Goverlā, uzkāpu tajā, nokritu ceļos, būdama laimīga par to, ko redzu, kā arī par savu veselību. Tas ir liels dzinulis.”
Sestais noslēpums. Fiziskā slodze
Meita skaidro: “Nav uzreiz jāceļ milzu smagumi. Vajadzīga vienkārši piemērota fiziskā slodze.”
Izmēģiniet arī jūs – tests, kāds ir jūsu bioloģiskais vecums
Raidījuma vadītāja aicina noteikt Žannas un vēl divu, pēc pases datiem jaunāku sieviešu, bioloģisko vecumu, izmantojot divus testus. Žannai ir 54 gadi, taču viņa tos izpilda labāk nekā 34 un 41 gadu vecās skatītājas. Viens no testiem ir šāds – turot praktiski taisnas kājas, ar rokām noliecieties uz priekšu, cik iespējams, zemu. Žannai izdodas plaukstas nolikt pilnībā pie zemes, kamēr jaunākajām sievietēm rokas zemi neaizsniedz.
Izpildiet testu arī jūs! Ja jūs plaukstas pilnībā spējat nolikt pie zemes, jūsu bioloģiskais vecums ir 20 gadi. Ja jūs knapi pieskārāties ar rokām līdz potītēm, jums ir 40 gadi, bet ja tikai līdz ceļiem – jūsu bioloģiskais vecums ir 60 gadi.
Protams, šādi nevar visu novērtēt kopumā, bet pamatā – lokanību, kas ir viens no jaunības rādītājiem.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
Vēl viens lokanības tests – savienojiet rokas kopā, tās sakrustojot aizmugurē – viena no augšas saliekta uz leju, otra – uz augšu…
Raidījuma vadītāja skeptiski jautā, vai tikai Žanna nav savulaik nodarbojusies ar sportu – vai nu gluži tā nepilna pusotra gada laikā varētu sasniegt tik labus rezultātus. Taču Žanna atklāj, ka patiešām, diemžēl, nekad ar sportu īsti nav nodarbojusies, taču viņa priecājas, ka tagad izdodas dažādi vingrojumi: “Manam mazdēlam ir četri gadi, es ar viņu skrienu un lecu, tas ir viens no maniem treneriem, kuru es baidos pazaudēt uz ielas. Un arī znots palīdzēja, ierādot dažādus vingrojumus. Es negāju ne uz kādām trenažieru zālēm – tie bija parasti stiepšanās un atspiešanās vingrojumi.”
Kā mainījusies Žannas dzīve pēc notievēšanas? Viņa saka: “Es jūtos neatkārtojami! Es varu uzkāpt uz sesto stāvu bez aizelšanās. Es ļoti daudz staigāju – pat astoņas stundas dienā. Brīnišķīgi!”
