Kā medniekam uzlabot šaušanas prasmes 0
Ierindas medniekam nav jākļūst par šaušanas sporta meistaru, tomēr ir dažas svarīgas lietas, kas būtu jāielāgo katram medniekam attiecībā uz šaušanas prasmju uzlabošanu un citām niansēm.
Medību apstākļos, kad pēc ilgas piebarošanas un vaktēšanas beidzot redzes laukā parādās medījums, jābūt pārliecinātam par savu šāvienu. Medības nav vieta treniņiem, medības ir laiks, kad jāparāda rezultāts un jāsaprot, ko dari ar savu šaujamieroci. Un naivi ir cerēt, ka bez jebkādiem treniņiem šaušanas prasmes būs nevainojamas. Speciālisti uzskata, ka nav vērts mēģināt visas iespējamās šaušanas disciplīnas pēc kārtas. Vajadzētu izvēlēties vienu un tad jau savu prašanu būvēt uz šīs disciplīnas pamatiem. Galvenais ir saprast principus, kurus tad arī var izmantot medībās.
Šaušana papīra mērķī
Noteikti vajadzētu pašaut papīra mērķī. Protams, ar vītņstobra ieroci, kam viena patrona maksā teju vai divus latus, trenēties sanāks ļoti dārgi, tādēļ treniņiem iesakāms izmantot mazkalibra ieroci, kaut vai .22LR. Šim kalibram viena patrona maksās ļoti lēti, runa jau ir par centiem, nevis eiro. Nav svarīgs izšauto ložu skaits, galvenais ir saprast sevi, iemācīties kontrolēt ieroci. Šaušanas prasme nav atkarīga no muskuļu spēka, bet gan no galvas.
Dažs labs priecājas, ja ar savu ieroci trāpa mērķī, kas ir spaiņa lielumā, bet ir precīzāka treniņu metode. Labāk ir šaut dažādās distancēs, piemēram, 10, 20 vai 40 metru attālumā. Jātrāpa būtu nevis A4 papīra lapā, bet gan mērķī, kas ir divu eiro izmērā. Vispirms būtu jāsāk ar šaušanu guļus. Tādā veidā var vislabāk pārbaudīt ieroci – vai lode iet tur, kur tai jāiet. Izšauj kādas desmit reizes, tad izšauj stāvus pozīcijā vai no ceļa. Var šaut arī stāvus, roku atbalstot pret savu gurnu, līdzīgi kā to dara biatlonisti. Ja jāšauj kustīgā mērķī, tad roka jātur zem pastobres, lai sanāktu labāka kustība.
Kļūdas
Kad vairākas reizes izšauts mērķī, var sākt analizēt un mēģināt saprast savas kļūdas. Ja nevar mērķī trāpīt no guļus stāvokļa, tad vai nu šāvējs dara kaut ko pilnīgi nepareizi, vai arī kaut kas nav kārtībā ar ieroci vai optiku. Tad jau rodas jautājums, vai ierocis nebūtu jāpāršauj.
Mednieki šaujot pieļauj vairākas kļūdas. Lielākā – acu aizvēršana, kad tiek nospiesta sprūda mēlīte. Tad jau arī neredz, kur bijis optikas krusts šāviena brīdī. Sprūda mēlīte ir jāvelk lēnām, nedrīkst to spiest strauji. Izšaujot galvā jābūt domai, ka varētu nepieciešamības gadījumā arī izšaut otrreiz. Ar skatienu lode it kā jāpavada. Ja acis šāviena brīdī ir ciet, to nevar izdarīt. Pēc treniņiem vajadzētu arī dažas reizes izšaut ar savu medību ieroci, jo katram šaujamajam ir citāds sprūda mēlītes nospiediens, ir arī jāsaprot ierocis.
Sausie treniņi
Labiem šaušanas rezultātiem nepieciešama arī laba fiziskā sagatavotība. Labākie sporta šāvēji regulāri savu fizisko formu uzlabo peldbaseinā. Medībās fiziskā sagatavotība ir svarīga, lai nerastos aizdusa, paskrienot dažus soļus. Sportistiem tiek gatavotas īpašas treniņu programmas, viņi mācās vadīt plinti, to kontrolēt. Svarīgi ir t. s. sausie treniņi.
Piemēram, uz šķūņa sienas uzzīmē vai uzlīmē dažādas apmēram 8×8 cm lielas figūriņas – aplīti, kvadrātu, krustu. Tad, nostājoties šaušanas pozīcijā, iepleco ieroci un velk tēmēšanas krustu pa figūriņu kontūrām. Vispirms izzīmē aplīti, tad sagatavojas nākamajam mērķim un ar optiku seko uzzīmētā krusta līnijām – uz augšu un leju, tad no labās puses uz kreiso vai otrādi. Šādiem treniņiem varētu ik pa laikam veltīt kādas 30 minūtes, jo tas iemāca kontrolēt ieroci. Tas palīdz iemācīties pašam vadīt ieroci, nevis ļaut, lai ierocis kontrolē šāvēju.
Šaušana medībās
Medībās svarīgi atcerēties, ka nekad nevajag šāvienu sasteigt. Pirmajā brīdī, kad paceļ ieroci un krustā ir, piemēram, mežacūka, var likties, ka ierocis kustas uz visām pusēm, krusts pa mērķi lēkā augšup, lejup, šķiet, ka katrs sirdspuksts atbalsojas ierocī. Tādos brīžos labāk ir mazliet nogaidīt un atvilkt elpu, nomierināties. Šādā situācijā tam medniekam, kurš trenējas, šāviens būs precīzāks nekā tam, kurš ne mirkli nav veltījis treniņiem. Tur arī slēpjas treniņu būtība – pat uztraukumā un neparedzamās situācijās zināt, kā ar ieroci apieties un kur tēmēt. Ieteikums būtu katram medniekam kaut vienu reizi sezonā aizbraukt uz kādām šaušanas sacensībām, izjust uztraukumu un mēģināt precīzi izšaut uz mērķi kontrolētos apstākļos. Pēc tam jau medībās, kad tuvosies dzīvnieks, uztraukumam būs mazāka ietekme uz šaušanas rezultātu. Sacensības ir labākā vieta, kur apvienojas adrenalīns un treniņš.
Labākās medības, kur iespējams iepazīt un saprast savu ieroci, ir bebru medības. Dažādās distancēs, nestandarta apstākļos iespējams ar savu ieroci izbaudīt medību garšu. Un galvenais – ja, ieraugot medījumu, asinis sāk riņķot straujāk, nav uzreiz jāšauj. Mazliet jāpagaida, jāpavēro, kas notiek, jāļauj, lai nomierinās pulss. Jo vai tad galvenais medībās ir izšaut? Galvenais ir izšaut precīzi un iegūt medījumu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”
