Kā mediķi vērtē veselības aprūpes finansēšanas kārtību Latvijā? 0
Jānis Beinarovičs, Gulbenes slimnīcas ārsts neirologs: ”Katra valsts izvēlas tās iespējām un vajadzībām atbilstošu finansēšanas modeli. Arī Latvija cenšas panākt uzlabojumus, taču ar niecīgo finansējumu, kas tiek piešķirts medicīnas nozarei, tas nav viegli izdarāms. Jaunais finansēšanas modelis ieviesīs vēl lielākas netaisnības.
Šķiet negodīgi, ka tie, kas strādā ārzemēs, bet mūsu valstī skaitās bezdarbnieki, saņems labumus no kopējā katla. Protams, daļa ārzemēs strādājošo sūta ienākumus ģimenēm, radiniekiem, savā ziņā nopelnot iespēju izmantot Latvijā pieejamos medicīnas pakalpojumus.”
Ainārs Vecvagars, neirologs, miega medicīnas speciālists, strādā privātklīnikā “Alma” Rīgā: ”Pašreizējā finansēšanas kārtība, manuprāt, ir adekvāta. Pats galvenais – pareizi sadalīt līdzekļus un pārraudzīt, lai nauda nenoklīstu, bet veiksmīgi nokļūtu līdz medicīnas nozarē strādājošiem. Lai gan pieejamais finansējums ir ārkārtīgi zems un daudzi iebilst pret reformām, domājams, ka deputāti zina, ko dara, viņi tic, ka šīs reformas ilgtermiņā radīs nepieciešamos priekšnoteikumus medicīnas nozares un tās finansēšanas kārtības attīstībai.”
Maiga Ivanova, ģimenes ārste Aizkraukles novadā: ”Medicīnas nozarei tiek iedalīts ārkārtīgi maz līdzekļu. Daudzi spējīgi ārsti aizbrauc uz ārzemēm, kā dēļ speciālistu pieejamība arvien samazinās. Taču valsts problēmas necenšas risināt, tā rada arvien jaunus sarežģījumus kā ārstiem, tā iedzīvotājiem. Reformu gaitā ģimenes ārstiem paredzēts uzlikt nereālas prasības. Finansējums gan paliks iepriekšējais. Esmu pārliecināta, ka jaunā kārtība būtiskus uzlabojumus nenesīs. Ikdienas darbā saskaros ar to, ka lielai daļai cilvēku ir grūtības samaksāt par medicīnas pakalpojumiem. Reformas situāciju tikai pasliktinās. Mans uzskats ir, ka veselības aprūpe jānodrošina visiem neatkarīgi no cilvēku finansiālajām iespējām.”
Rita Brūdere, ģimenes ārste Skrundas novadā: ”Veselības aprūpes finansēšanas kārtība tiek pārāk bieži mainīta. Pret jaunajām maiņām izturos skeptiski, jo katru pārmaiņu dēļ rodas neparedzēti izdevumi. Tāpat ārstiem pēc tam ir grūti pārorientēties. Daudz būtiskāk būtu pilnveidot pašreizējo finansēšanas kārtību, nevis censties izgudrot riteni no jauna.”
Reinis Joksts, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis: ”Nav ideālas finansēšanas sistēmas, ikvienai ir savas stiprās puses un trūkumi. Taču būtiskākā problēma neatkarīgi no sistēmas ir pieejamais finansējuma apjoms. Kamēr reformas nav īstenotas, neizteikšos par to ietvaros paredzētajiem pārkārtojumiem. Pārmaiņas varēs vērtēt tad, kad tās tiks iedzīvinātas.”
Jānis Anspoks, Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētājs: ”Pašreizējo finansēšanas modeli vērtēju kritiski. Iespējams, reformas padarīs veselības aprūpes sistēmu efektīvāku un ilgtspējīgāku. No nodokļu maksātāju viedokļa un valsts pārvaldes puses liekas taisnīgi, ka pakalpojumus saņems vien tie, kas iemaksājuši savu artavu. Taču uzskatu, ka ar nodokļu iekasēšanu nebūtu jānodarbojas Veselības ministrijai, bet citām ar finansēm saistītām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam.”
Fakti * Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepciju, kas paredz izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, kur finansējuma avots ir iedzīvotāju ienākumiem piesaistīti maksājumi.
Reklāma
* Vai sabiedrība atbalsta veselības aprūpes finansēšanas sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu? Noteikti jā 13% Drīzāk jā 32% Noteikti nē 18% Drīzāk nē 18% Grūti pateikt 19%
Avots: TNS/LNT “900 sekundes” veikta iedzīvotāju aptauja. |
